Sveiki, fobosieši!
Publicēts: 8.01.2009
Marsieši vairs nav aktuāli, bet zemieši, kas varētu kļūt par fobosiešiem, ir realitāte, kuru vēlas realizēt Krievijas projekta Phobos-Grunt ietvaros. Patlaban starts tiek plānots 2009. gada oktobrī. Kosmosa kuģis Marsa pavadoni tad sasniegtu jau 2010. gada augustā.
Phobos-Grunt garām braucot uzmetīs aci Marsam un nosēdīsies uz Fobosa. Tur tiks veikti grunts pētījumi un vākti paraugi, kurus paredzēts nogādāt atpakaļ uz Zemi 2012. gada jūlijā. Phobos-Grunt sastāvēs no daudziem instrumentiem, ieskaitot Ķīnas Yinghuo-1, kas pētīs Marsa pagātni, lai labāk saprastu, kur un kā pazuda Marsa ūdens.
Viens no interesantākajiem un strīdīgākajiem eksperimentiem ir bio-modulis LIFE, kurā atradīsies 30 mēģenes ar Zemes izturīgākajiem mikroorganismiem. LIFE mērķis ir labāk izpētīt dzīvības formu spēju izdzīvot kosmosa apstākļos. Šis būs lielisks pārbaudījums transpermijas hipotēzei.
1967. gadā tika noslēgta vienošanās, ka starpplanētu inficēšana ir nepieļaujama un no tās maksimāli jāizvairās. Īpaši tas tika uzsvērts Marsa misijām.
"Iespēja inficēt Marsu ar Zemes organismiem ir ārkārtīgi niecīga, bet mēs nopietni analizējam visus riskus," pastāstīja Lū Frīdmens no The Planetary Society. Lai arī Phobos-Grunt nedodas uz Marsu, pastāv iespēja, ka avārijas gadījumā, kosmosa kuģis varētu nokrist uz sarkanās planētas.
Pasažieru sarakstā ir organismi, kas dzīvo Krievijas tundrā, tālu ziemeļos. Lai arī pagaidām galējais mikroorganismu saraksts nav apstiprināts, ir zināms, ka tiks iekļauti arī dabīgie augsnes paraugi. Papildus tiek plānots LIFE ietvaros pētīt tīrās organismu kultūras. Ja eksperiments noritēs veiksmīgi un paraugi atgriezīsies uz Zemes, zinātniekiem būs iespējams izpētīt, kā šīs dzīvās būtnes ir reaģējušas uz kosmosa apstākļiem.
"Mēs vēlamies publiski parādīt, ka dzīvi organismi var aizlidot līdz Marsam un atpakaļ," skaidroja Džons Rummels no Austrumkerolīnas universitātes. "Šī hipotēze zinātniskā līmenī jau ir pierādīta eksperimentos uz Zemes un tuvējā kosmosā."
SPACE.com
Komentāri
