Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Sarkanās planētas trijstūris (3472/1)


Publicēts: 22.03.2008

Uz kuru planētu ir nosūtīts visvairāk kosmosa kuģu? Nekļūdīsieties, ja minēsiet sarkanīgo Marsu. Aptuveni 2/3 no visiem Marsa projektiem ir beigušies neveiksmīgi. Vai eksistē Marsa lāsts? Varbūt Marsa trijstūris līdzīgi kā uz Zemes Bermudu trijstūris? Pēdējo gadu panākumi gan ir mazinājusi neveiksmju sēriju, tomēr neliels atskats vēsturē nekad nenāk par ļaunu.

1964. gadā no Kanaveralas raga startē Mariner 3, kura saules paneļi neatvērās un tagad šis mirušais dzelzs gabals riņķo ap Sauli. 1965. gadā PSRS lidojumu kontroles centrs pazaudēja sakarus ar kosmosa kuģi Zond 2, kad tas zaudēja vienu no saules paneļiem. Nedaudz vēlāk tas palidoja garām Marsam tikai 1500 km attālumā. 1969. gada martā un aprīlī PSRS projekta Mars 1969 divas zondes tā arī neizrāvās no Zemes gravitācijas tvēriena. 1969A uzsprāga dažas minūtes pēc starta, bet 1969B uzlidoja gaisā... un nokrita atpakaļ. Jau nesenākā pagātnē, 1999. gadā, sarkanajā planētā ietriecās Mars Climate Orbiter, NASA automatizētais kosmosa kuģis. 2003. gada Ziemassvētku laikā pasaule gaidīja signālu no Beagle 2, kas atdalījās no Mars Express, lai nolaistos uz sarkanās planētas. Signāls nav saņemts vēl šodien.

Atskatoties uz 48 gadu ilgo Marsa izpētes vēsturi, paliek skumji par tik daudziem neveiksmīgiem projektiem. Šķiet, ka cilvēces vēlmi izzināt savu tuvāko kaimiņu vajā noslēpumaini negadījumi.

NASA zinātnieki Marsa un citu kosmosa izpētes projektu neveiksmes sāka norakstīt uz "Galaktiskā spoka" rēķina. Izpētot cik daudz projektu ir izgāzušies, tiešām jāsāk domāt, ka darbojas kāds neizprotams spēks. Tomēr, visu neveiksmju klāstā ir sekmīgi projekti, kas ir atklājuši daudzus sarkanās planētas noslēpumus.

1971. gadā uz Marsa nosēdās pirmie cilvēku radītie objekti - Mars 2 un Mars 3Mars 2 ir ne tikai pirmais cilvēku radītais robots uz Marsa, bet arī objekts, kurš radīja pirmo mākslīgo krāteri uz Zemes kaimiņa (gan jau ka nopratāt kādā veidā). Mars 3 bija veiksmīgāks, tas mīksti nosēdās uz planētas virsmas un pārraidīja signālu uz Zemi... un pēc 20 sekundēm apklusa uz mūžiem. Gan uz Mars 2, gan Mars 3 atradās pirmās paaudzes visurgājēji. Tie spētu aizrāpties 15 m attālumā no platformas. Žēl, bet ne viens, ne otrs tā arī netika izmantots. Tiek uzskatīts, ka Mars 3 visurgājēju ar smiltīm apbēra viena no spēcīgākajām vētrām, kas novērota uz Marsa. Lai arī šī projekta potenciāls netika izmantots pilnībā, Mars 2 un Mars 3 bija milzīgs solis uz priekšu.

1993. gadā NASA automatizētais kosmosa kuģis Mars Observer bija tikai trīs dienu lidojuma attālumā no galamērķa, kad tas pārstāja raidīt signālus uz Zemi. Zinātnieki uzskatīja, ka pēc 337 dienu ilga lidojuma, sagatavojoties ieiešanai orbītā, palielinot spiedienu degvielas sistēmā, kaut kur ir radusies sūce. Tā rezultātā kosmosa kuģis kļuva nekontrolējams un pārslēdzās "saglabāšanas" režīmā. Sakari ar Mars Observer neatjaunojās.

Daudzu neveiksmju cēlonis bija cilvēciskās kļūdas. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir NASA automatizētais kosmosa kuģis Mars Climate Orbiter, kuru 1999. gadā kļūdas pēc nosūtīja 100 km zemākā orbītā nekā sākotnēji bija paredzēts. Pamatā bija viens no idiotiskākajiem iemesliem kosmisko lidojumu vēsturē. Viens no NASA sadarbības partneriem izmantoja Lielbritānijā izmantotās mērvienības, bet NASA - metriskās. Nav divreiz jāmin, cik liktenīga izrādījās šī nesaderība. Kosmosa kuģis sadega Marsa atmosfērā.

Ne tikai NASA pielaida cilvēcīgas kļūdas. PSRS zonde Phobos 1 1998. gadā aizgāja bojā programmatūras kļūdas dēļ. Lidojuma laikā nejauši tika iedarbināts režīms, kas nebija pilnībā funkcionējošs. Inženieri nolēma to nelabot, jo tas prasīja lielu darba ieguldījumu, ieskaitot to, ka būtu jāmaina visa datoru sistēma. Pienāca starta termiņš un kosmosa kuģis tika palaists... un pēc laika "aizgāja bojā", jo saules paneļi netika pagriezti pret Sauli.

Līdz šodienai 26 no 43 projektiem ir vai nu pilnībā izgāzušies, vai bijuši veiksmīgi tikai daļēji. Tie ir aptuveni 60% no visiem cilvēka mēģinājumiem iepazīt Marsu kopš 1960. gada PSRS zondes Marsnik 1. NASA kopsummā ir palaidusi 20 projektus, no kuriem 6 ir neveiksmīgi. PSRS ir palaiduši 18, no kuriem divi ir bijuši veiksmīgi. Divas ESA ekspedīcijas - Mars Express un Rosetta - ir bijušas veiksmīgas. Vienīgais Japānas projekts Nozomi 1998. gadā sabojājās pa ceļa uz sarkano planētu un to nesasniedza. Lielbritānijas projekts Beagle 2 aizgāja bojā 2003. gadā.

Jāsaka gan, ka lielākā daļa projektu ir izgāzušies un noslēgušies neveiksmīgi agrīnajos Marsa izpētes posmos. Katra neveiksme bija kā pamācība, ko nevajag darīt, lai galu galā sasniegtu tādus laikus, kad veiksmīgs projekts tiek uzskatīts par ikdienu.

Šobrīd ap Marsu riņķo divi NASA kosmosa kuģi - Mars Oddysey un Mars Reconnaissance Orbiter. Turpat atrodas un veiksmīgi darbojas ESA Mars Express. Uz sarkanās planētas pārpārēm veiksmīgi darbojas un cerams darbosies vēl kādu laiciņu divi NASA visurgājēji - Spirit un Opportunity.

Nenoliedzami, tehnoloģiju uzlabošanās un dažādu kļūdu izslēgšana jau pirms starta, samazina "Galaktiskā spoka" ietekmi un Sarkanās planētas trijstūra zonu. Cerams, ka tad, kad uz Zemes kaimiņa spers kāju pirmais cilvēks, šie mistiskie spēki būs pagaisuši.

Universe Today

Komentāri

  1. Robis tieši 26.03.2008 domāja šādi:

    Laba saite, labs raksts!
    Nav nemaz tik daudz vietu, kur gūt informāciju latviski.
    Paldies lappusītes veidotājiem!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE