Opportunity un Curiosity ceļo pa Brūsa Marija vietām
Publicēts: 14.11.2013
Divu NASA Marsa izpētes misiju nozīmīgas vietas ir nodēvētas par godu planetologam Brūsam Marijam (1931-2013). Opportunity ceļo pa Marija kori, bet Curiosity drīzumā ceļos starp Marija pakalniem. Brūss Marijs, būdams planetārais ģeologs Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, strādāja pie NASA Marsa izpētes misijām 1960. un 1970. gados. Viņš bija arī NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas direktors laika posmā no 1976. līdz 1982. gadam. Pēc tam Marijs atgriezās Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā.
"Brūss Marijs bija gan izcils zinātnieks, gan izcils līderis, kura devums palīdzēja bruģēt ceļu robotizētajām Marsa izpētes misijām, tai skaitā Marsa visurgājējiem, kas ir daļa no ASV iedvesmojošākajiem sasniegumiem. Ir saprotams, ka Marsa izpētes visurgājēju komandas ir nolēmušas viņa vārdā nosaukt misijai svarīgas vietas," teica Marsa izpētes programmas vadītājs Fuks Lī no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).
Brūss Marijs, kurš mira 2013. gada 29. augustā, ir viens no organizācijas Planetary Society dibinātājiem. Šī organizācija popularizē planētu izpēti un veicina publisko atbalstu šīm misijām.
Šobrīd Opportunity, kas uz Marsa darbojas jau kopš 2004. gada, pēta 22 kilometrus lielā Endeavour krātera rietumu malu, kuras viena daļa nodēvēta par Marija kori, kas savieno Solandera punktu ar paaugstinājumu, kas paceļas aptuveni 40 metrus virs apkārtējiem līdzenumiem.
"Marija kore ir augstākais pakalns, kurā mēs esam centušies uzbraukt ar Opportunity," pastāstīja misijas vadošais pētnieks Stīvs Skvairs no Kornela universitātes, piebilstot, ka no orbītas uz kores ir reģistrēti atsegumi, kas satur mālus.
Šī kore arī nodrošinās nepieciešamo slīpumu, lai visurgājējs veiksmīgi pārciestu gaidāmo Marsa ziemu.
"Brūsu Mariju atceras kā JPL direktoru un JPL ir vieta, kur tika uzbūvēti visurgājēji," teica Skvairs. "Viņš vadīja JPL laikā, kad planētu izpētes finansējums bija samazināts un planetāro misiju nākotne bija miglā tīta. Viņa vadībā mēs pārvarējām šo periodu un radījām spēcīgu izpētes programmu. Viņš bija viena no redzamākajām figūrām arī Marsa misijās. Viņa publikācijas arī mūsdienās tiek plaši pieminētas."
Curiosity šobrīd no līdzenās Šārpa kalna pakājes dodas uz 5 kilometrus augstā kalna nogāzēm. Marija pakalni, kas atrodas kalna pakājē, ir nelieli, stāvu nogāžu uzkalni, kuru augstums ir aptuveni 30 metri, bet platumā tie nepārsniedz 100 metrus. Tie veido tādu kā eju tumšajās smiltīs, kas ieskauj Šārpa kalnu. Smiltis varētu sagādāt problēmas un tiek uzskatītas par bīstamām braukšanai, tādēļ Marija pakalni ir lieliska iespēja, lai pietuvotos kalnam.
"Mēs dosimies tieši garām šiem pakalniem," paskaidroja Curiosity zinātniskās komandas dalībnieks Kens Herkenhofs no ASV Ģeoloģiskaš izpētes Astroģeoloģijas centra. "Tā būs vizuāli intriģējoša aina gan zinātniekiem, gan publikai. Tā izskatīsies kā miniatūra Monumentu ieleja Jūtas štatā."
Iespējams, ka no kāpām pūstās smiltis būs noberzušas smiltis no pakalniem, atsedzot dziļākos iežus, kurus varētu izpētīt ar Curiosity instrumentiem.
"Brūss Marijs bija sedimentologs, tādēļ nogulumieži, kurus mēs ceram ieraudzīt Marija pakalnos, viņam šķistu īpaši interesanti. Viņam tie patiktu," teica Herkenhofs, kurš bija Marija students 1980. gados.
NASA JPL
Komentāri
