ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

MAVEN


Publicēts: 17.09.2008

Marss ir labi izpētīts. Nu kā gan savādāk varētu būt, ja uz tā un ap to čum un mudž visvisādi roboti. Izrādās, ka uz sarkanās planētas vēl joprojām ir palikušas jomas, kurās var iestūķēt kārtējo robotu. MAVEN ir viens no tiem.

MAVEN ir projekts, kura ietvaros tiks pētīta Marsa atmosfēra, klimata vēsture un potenciālā apdzīvojamība. Plānots, ka projektā tiks iztērēti 485 miljoni USD. Kosmosa kuģis varētu startēt 2013. gada nogalē. MAVEN tika izvēlēts no 20 iesniegtajiem priekšlikumiem.

"Šis projekts veiks mērījumus, kas mums palīdzēs izprast Marsa attīstību," pastāstīja NASA Marsa izpētes programmas vadītājs Doug McCuistion.

Uz Marsa kādreiz ir bijusi blīvāka atmosfēra, kas nodrošināja to, ka uz virsmas bija sastopams šķidrs ūdens. Dramatisku klimata izmaiņu rezultātā tika zaudēta lielākā daļa atmosfēras. MAVENA dati sniegs zinātniekiem iespēju atgriezties vēsturē un izprast sarkanās planētas klimata pagātni.

"Marsa atmosfēras zudums ir mistērija," piebilda McCuistion. "MAVEN mums palīdzēs to atrisināt."

Kolorādo universitātes zinātnieks Bruce Jakosky veiks projekta izpēti un sagatavos plānu un tehnoloģiskās prasības. NASA šim mērķim universitātei piešķirs 6 miljonus USD. Kosmosa kuģa būvniecība uzticēta kompānijai Lockheed Martin. Par pamatu MAVEN tehnoloģiskajam risinājumam tiks izmantoti Mars Reconnaissance Orbiter un 2001 Mars Odyssey dizaini. Būvniecība tiks uzsākta jau 2009. gada rudenī.

Gan MRO, gan Odyssey ir veiksmīgi projekti, kas pārliecina par šo kosmosa kuģu risinājumu lietderību un drošību. MRO startēja 2005. gada augustā un patlaban nodarbojas ar Marsa virsmas fotografēšanu. Odyssey startēja 2001. gada aprīlī. Ar šī kosmosa kuģa instrumentiem tiek analizēts sarkanās planētas virsmas sastāvs, meklējot ūdeni un ledu. Papildus ģeoloģiskajai izpētei, Odyssey veic arī radiācijas izpēti.

Jau 2014. gadā MAVEN sāks riņķot pa elipsveida orbītu ap Marsu. Uz kosmiskā kuģa atradīsies 8 dažādi instrumenti. Primārā misija ilgs aptuveni gadu. MAVEN orbīta atradīsies no 150 līdz 6200 km augstumā virs sarkanās planētas. Kad MAVEN būs pabeidzis savus primāros uzdevumus, tas tiks izmantots kā sakaru pavadonis.

Video par MAVEN (.MOV; 36,2 MB)

NASA

Komentāri

  1. rancune tieši 17.09.2008 domāja šādi:

    Es zinu komentārs nav par tēmu , bet nezinu kur pajautāt.
    Esmu novērojis,ka šeit ir zinoši cilvēki (piemēram, cydonie), un vēlējos pajautāt, kādēļ objektu pievilkšanās spēks rada riņķveida kustību? Sākot ar laikam elektroniem, kas riņķo ap ātomiem un beidzot ar planētām, kas riņķo ap zvaigznēm?

  2. rancune tieši 17.09.2008 domāja šādi:

    cydonia*

  3. Kamelija tieši 17.09.2008 domāja šādi:

    Man rotācijas kustības pamatprincipi šķiet saprotamāki, ja kā piemēru apskata Ņūtona lielgabalu.

    Iedomājieties lielgabalu ļoti augsta kalna galā. Ja izslēdz gravitāciju un gaisa berzi, lodei būtu jālido taisni prom no Zemes. Tomēr realitātē tā nav, jo darbojas gan berze, gan gravitācija.

    Izšautās lodes ceļš ir atkarīgs no sākotnējā ātruma.

    1. Ja lode tiek izšauta un ātrums ir lēns, tā vienkārši nokritīs atpakaļ uz Zemes, nolidojot minimālu gabalu. Ja objekta ātrums nav pietiekami liels, lai tas turētos stabilā riņķveida orbītā, tas lēnām tuvojas lielākās masas objektam.

    2. Ja lodes sākotnējais ātrums ir vienāds ar orbitālo ātrumu (ātrums, ar kādu mazākas masas ķermenis rotē ap lielākas masas objekta masas centru), lode ieiet riņķveida orbītā. Piemēram, Mēness.

    3. Ja ātrums ir lielāks par orbitālo ātrumu, bet mazāks par otro kosmisko ātrumu, izveidojas elipsveida orbīta.

    4. Ja lodes ātrums ir lielāks par otro kosmisko, tā izraujas no Zemes gravitācijas un aizlido prom visumā pa parabolisku vai hiperbolisku trajektoriju.

    Protams, nedrīkst aizmirst Ņūtona vispasaules gravitācijas kustību un to, ka savstarpējā pievilkšanās ir atkarīga no masas un attāluma.

  4. rancune tieši 17.09.2008 domāja šādi:

    Kas izraisa rotāciju?
    objekts ,kas kustās ar ātrumu un uz kuru iedarbojās pievilkšanās spēks? Respektīvi, ātrums ir specīgāks par pievilkšanās spēku, tādēļ objekti nesavelkās pa taisno, bet riņķo. Vai tā?

  5. kkk tieši 18.09.2008 domāja šādi:

    Elektroni ap atomiem neriņķo, bet uzrodas un pazūd dažādās vietās. Lasīju, ka uzskatīt tos par punktiņiem pat nav pareizi, tās ir visuma stīgas, kas vibrējot brīžiem ienāk mūsu realitātē no citām dimensijām.

  6. cydonia tieši 18.09.2008 domāja šādi:

    rancune tieši 17/09/2008 21:36 domāja šādi:
    Esmu novērojis,ka šeit ir zinoši cilvēki (piemēram, cydonie)


    man laikam jāsarkst :D
    esmu diezgan pārliecināts, ka manas zināšanas ir tikai populārzinātniskas, nevis zinātniskas.

    lai vai kā, manuprāt uz tavu jautājumu var paskatīties dažādi.

    viens ir klasiskā telpa, kurā darbojas gravitācija un vispārzināmie ņūtona kustības likumi. objektiem ir ātrums un savstarpējais pievilkšanās spēks. ja veidojas "līdzsvars", obekti riņķo viens ap otru. ja viens no objektiem ir ievērojami lielāks par otru, varam teikt, ka mazākais riņķo ap lielāko. tipisks piemērs ar sauli - zemi, zemi - mēnesi, vai piemēram zemi un jebkuru satelītu. satelīts krīt uz zemi tik pat ātri, cik tas palido zemei garām. tad nu šis krīt, krīt, krīt... un nekādi nevar ne nokrist, ne aizlidot prom.

    mazliet savādāk, ja uz to paskatās no einšteina relativitātes viedokļa. pa lielam tas apgalvo, ka jebkurš objekts telpā kustas pa taisni. masa izliec telpu. viss kustas taisni pa izliekto telpu. zeme riņķo ap sauli, tāpēc ka tas ir taisnākais ceļš izliektajā telpā. šo fenomenu var reāli novērot. ja ievērojam kādas zvaigznes precīzu atrašanās vietu un novērojam šīs pašas zvaigznes atrašanās vietu, kad tā redzama tuvu saules diskam, izrādās tā ir nedaudz mainījusi savu atrašanās vietu, jo saule ap sevi ir "acīmredzami" izliekusi telpu.

    vēl cits ir subatomārā pasaule, kur darbojas kvantu fizikas likumi. te vajadzētu kādu fiziķi, kurš paskaidrotu kas un kāpēc. man, piemēram, elementārdaļiņu brauna kustība šķiet pilnīgs haos. līdz šim tika uzskatīts, ka elektroni riņķo ap atoma kodolu. varētu būt, ka ne gluži. arvien lielāku popularitāti iegūst stīgu teorija, īstenībā veselas piecas stīgu teorijas, kas katra izskaidro kaut ko citu. doma, ka mazu cietu daļiņu nemaz nav. ir vibrējošas stīgas, kuru frekvence nosaka daļiņas dabu. pavisam nesen visas stīgu teorijas izdevās apvienot m-teorijā (sauc arī par superstīgu teoriju). stīgu teorijas operē ar daudzdimensiju telpu un pat paralēliem visumiem.

    ps. tavs jautājums pamudināja uzrakstīt populāri par relativitātes teoriju. varbūt kādu dienu saņemšos :)

  7. rancune tieši 18.09.2008 domāja šādi:

    Liels paldies!
    grūti aptvert "masa izliec telpu" jēdzienu, un kā tas varētu izpauzties. Bet es to visu vēl apdomāšu un mēģināšu saprast. It kā atseviški es visu saprotu, bet cenšos to visu salikt kopā, lai radītu loģisku izpratni par to visu. Domāju, ka uz katru mazāko daļiņu attiecas tie paši likumi, kas uz lieliem objektiem. Lietas pievelkās (bet arī atstumjās)- šeit būtu jāpapēta man vēl pievilkšanās un magnētisma likumi. Vai to var salīdzināt teiksim ar plūmi, kur masa ir kauliņš, bet pogaļa izliektā telpa? Un par cik plūme griežās un arī tātad pogaļa(telpa) tad priekšmets, kurš taisni pietuvojas līdz telpas sākumam arī sāks griezties un riņķos ap pogaļu lēnam turpinot tuvoties kauliņam. Bet nu labi, atkal notiek lielais sprādziens, visi puteklīši izplešās pa visumu, vidus pirmais apstājas un sāk vilkties kopā, kur lielāks puteklis liek mazākiem riņķot un tā pats uzaudzējas līdz lielākiem objektiem, ap kuru atkal kaut kas riņķo. Bet tad kādēļ pats pirmais puteklis sāk pats griezties ap sevi. Pieņemsim, ka sprādziena rezultātā :D mans domu gājiens ir kaut vai tuvs patiesajam? Lūdzu palabojiet :)

  8. kkk tieši 19.09.2008 domāja šādi:

    Arī līdz galam par izliekto telpu nesaprotu, tāpat kā citas lietas, piemēram, ka laiks tuvāk zemei rit lēnāk nekā augstu kalnos, visums izplešas ar pieaugošu ātrumu, tārpejas un tml.

  9. xmudzis tieši 1.10.2008 domāja šādi:

    Ar planeetaam ir taa, ka zeme visu laiku kriit garaam saulei, tai virsuu neuzkriitot, tas pats ar meenesi, tas kriit garaam zemei.
    Par aatomiem nepateikshu, par to veel maz kas zinaams iespeejams darbojas tas pats princips, iespeejams citi energjiju likumi!
    Bet par gravitaaciju tev kljuudains priekshstats!

  10. xmudzis to rancune tieši 1.10.2008 domāja šādi:

    panjem divus magneta gabalinjus un sapratiisi pievilkshanaas speeku, kaa arii saules sisteemaas orbitas,kad liidz galam neljauj magneta plusiem vai minusiem pievilkties, tie aizsliid garaam, protams ja paspeej magnetus pavirziit taa lai tie ar savu magnetismu nesatuvujas par tuvu... Nu nez tas ir jaaizprot, neprotu veel siikaak izskaidrot!

  11. Nelabojams tieši 2.10.2008 domāja šādi:

    >xmudzis - ar saprašanu tev pašam gaužām vāji; pat rakstīt neesi iemācījies. Palasi labāk, ko pieaugušie raksta, pamācies, padomā un tad izsaki skaidrojumus un spriedumus citiem.

  12. Hmmzis tieši 2.10.2008 domāja šādi:

    Maven, pirmajaa versijaa?! Nekas labs no taa nevar iznaakt. Sen jau kaa otraa versija pieejama, pie tam 2.2.1 versijaa ir vel shaadi taadi labi uzlabojumi.
    http://maven.apache.org/

  13. xmudzis to Nelabojams tieši 2.10.2008 domāja šādi:

    vai tev buutu kaads pamatojums taviem apgalvojumiem?

  14. Nelabojams tieši 2.10.2008 domāja šādi:

    >xmudzis - protams, ka ir. Tava 1) rakstu valoda, 2) neizpratne un nezināšana pat par elementārām lietām un amizanti slēdzieni, kas tiek izteikti pēc atsevišķām zināšanu drumslām. Ko ir vērts jau komentārs par "aatomiem" :P

  15. ritvars tieši 3.10.2008 domāja šādi:

    man skiet ka vis kosmosa kustas. tapec ari ir tas rinkveidigas orbitas. tas ir ka tas delitis ( no multfilmam )ar auklas palidzibu piestiprinatu bumubinu. un tad sac atgrust un pievilkt. atgrust un pievilkt. delitis nekustas tapec ari bumba nak pa taisnako celu pie delisas. bet ja taja bridi tu parausi jebkura sanu virziena to deliti. tad bumbina jau nenaks pa taisno liniju bet del inerces un auklas vina ari saks rinkot. un aptisies ap deliti pavisam ciesi. tas tads nezinatnisks iskaidrojums bet manu prat saprotos tadiem ka mes kuri nav zinatnieki. ir lietas kuram es nepiekristu vai nezinu ka nakas ka piemeram par to
    1 ka masa izliec telpu.
    2 stīgu teorija
    3 gaismas atrums un laiks
    un ta ir diezgan daudz.

  16. xmudzis to Nelabojams tieši 5.10.2008 domāja šādi:

    Tu esi analiitiski vaajsh, ja domaa ka speej par mani ko spriest peec paaris komentaariem!

  17. Nelabojams tieši 5.10.2008 domāja šādi:

    > xmudzis - nē, tavi komentāri ir pietiekami daiļrunīgi :P :P






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!