Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kāmis iecirtīs zobus Fobosā (3094/0)


Publicēts: 18.04.2010

Polijas Zinātņu akadēmijas kosmosa izpētes centra zinātnieki ir sākuši veidot ģeoloģisko penetrātoru CHOMIK (kāmis - poļu val.), kuru paredzēts iekļaut Krievijas zondē Phobos-Grunt, kas startēs 2011. gada novembrī, lai uz Zemes atgrieztos 2014. gadā ar CHOMIK iegūtu Marsa pavadoņa Fobosa regolīta paraugu.

Viens no Phobos-Grunt misijas galvenajiem uzdevumiem ir regolīta parauga ieguve un nogādāšana uz Zemi. Šo paraugu plānots iegūt ar poļu izstrādāto instrumentu. Īpašā kapsulā to nogādās uz Zemi 2014. gadā. Parauga nolaišanās plānota Kazahijas stepēs.

"Ja viss noritēs pēc plāna, jau pēc dažiem gadiem mums būs pirmais objekts no citas planētas pavadoņa," teica doktore Karola Severina.

Foboss ir lielākais un Marsam tuvākais pavadonis. Tam ir neregulāra foma. Platākajā vietā tā izmērs ir aptuveni 27 kilometri. Fobosam raksturīgs ļoti zems blīvums - 1,9 g/cm3. Tā nelielā gravitācija ir viens no iemesliem, kādēļ Krievijas kosmosa aģentūra uzskata šo objektu par izdevīgu izpētes objektu. Lai izrautos no Fobosa gravitācijas ietekmes, kosmosa kuģim jāsasniedz tikai 11 m/s. Tādēļ nosēšanās un pacelšanās ir viegli paveicamas. Foboss riņķo ap Marsu tikai 9400 kilometru attālumā.

"Kosmosa kuģa vadītājam neliela gravitācija ir priekšrocība. Ierīcei, kura paredzēta, lai ar to paņemtu iežu paraugus, tā ir problēma," norādīja Jerzijs Grigorčuks.

Katrs urbums grūdīs zondi prom no pavadoņa. Tādēļ poļu zinātnieki izstrādājuši unikālu instrumentu, kurš darbosies tā, ka zonde praktiski nemaz nejutīs atsitienu un tādēļ netiks virzīta prom no Fobosa.

"CHOMIK vāks paraugus gadījumā, ja pavadoņa virsma izrādīsies pārāk cieta pārējiem paraugu vācējiem, kas paredzēti daudz birstošāku paraugu vākšanai," skaidroja Grigorčuks.

Instruments veiks arī Fobosa virsmas temperatūras un mehānisko īpašību mērījumus.

Jau sen neparastais Marsa pavadonis piesaistīja zinātnieku uzmanību. Tā zemais blīvums un orbīta, kas atrodas ļoti tuvu Marsam, ir pat radījuši teoriju, ka Foboss varētu būt mākslīgas izcelsmes objekts. Šobrīd ir zināms, ka Foboss tomēr ir dabīgs objekts, kuram raksturīga poraina struktūra. Pastāv versija, ka Marss savu pavadoni nozadzis no asteroīdu joslas, kas atrodas starp Jupiteru un Marsu. Pēdējā laikā daudz populārāka ir kļuvusi ideja, ka Foboss ir radies no atlūzām, kas atradušās orbītā ap Marsu pēc tam, kad planēta bija izveidojusies. Tādejādi Foboss varētu būt Saules sistēmas otrās paaudzes objekts.

"Savāktā parauga analīzes būs svarīgākais moments, lai noskaidrotu Fobosa izcelsmi," teica Joanna Gurgureviča.

Šobrīd plānots, ka zonde startēs 2011. gada novembrī. Kā nesējraķete tiks izmantota Zenit. Aptuveni pēc 11 mēnešu ilga ceļojuma zonde sasniegs Marsu. Uz Fobosa plānots nosēsties 2013. gadā. Pēc mēneša zonde startēs un lidos atpakaļ uz Zemi, lai nogādātu paraugus un eksperimenta rezultātus atpakaļ uz Zemes. 11 kilogramus smagā kapsula nolaidīsies Kazahijā. Pēc karantīnas beigām zinātnieki saņems vērtīgo materiālu, lai varētu uzsākt Fobosa izpēti jaunā līmenī.

Science Daily

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE