ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

ExoMars dodas uz Marsu


Publicēts: 14.03.2016

2016.gada 14.martā plkst 11:31 pēc Latvijas laika no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā startēja nesējraķete Proton-M, kura orbītā nogādāja Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Krievijas Roscosmos kopprojektu ExoMars 2016, kurš 2016.gada oktobrī sasniegs Marsu, ja lidojums noritēs saskaņā ar plānu.

ExoMars 2016 ietilpst orbitālā stacija Trace Gas Orbiter (TGO) un modulis Schiaparelli, kas paredzēts nolaišanās procedūras un tehnoloģiju demonstrēšanai. Schiaparelli atdalīsies no TGO dažas dienas pirms ieiešanas orbītā ap Marsu. Šīs misijas ietvaros nav plānots veikt ilgstošas un sarežģītas zinātniskās aktivitātes ar Schiaparelli. Galvenais uzsvars ir nolaišanās tehnoloģiju un iespēju demonstrēšana, gatavojoties ExoMars misijas otrajai fāzei 2018.gadā, kad uz sarkano planētu plānots nosūtīt visurgājēju un stacionāru zinātnisko platformu.

Šodienas starts aizsāka 496 miljonu kilometru garo ceļu uz Marsu. Aptuveni 11 stundas pēc starta Proton-M Breeze-M augšējā pakāpe ievadīs ExoMars starpplanetārā orbītā. Pirmajās sešās lidojuma nedēļās tiks pārbaudītas kosmiskā aparāta sistēmas un instrumenti.

Plānots, ka 2016.gada 16.oktobrī tiks atvienots Schiaparelli, bet TGO ieies orbītā ap Marsu trīs dienas vēlāk.

ExoMars 2016 misijas galvenais uzdevums ir gaistošo savienojumu izpēte Marsa atmosfērā. Viena no gāzēm, kuras daudzumu un iespējamos avotus analizēs un meklēs ExoMars 2016 TGO, ir metāns, kura klātbūtne Marsa atmosfērā ir konstatēta arī citu misiju ietvaros. Tā kā metāns Saules staros efektīvi sadalās, tā esamība liecina par avotu, kas atjauno metāna rezerves mūsdienās. Šis avots var būt gan bioloģisks, gan ģeoloģisks. TGO ne tikai mērīs metāna koncentrāciju atmosfērā, bet arī kartēs iespējamos metāna avotus uz Marsa virsmas, piemēram, vulkānus.

TGO ir aprīkots ar četriem zinātniskajiem instrumentiem, tai skaitā diviem spektrometriem, kas ar ļoti augstu precizitāti analizēs Marsa atmosfēras sastāvu. Marsa virsma tiks fotografēta ar CaSSIS (krāsu stereo sistēma), bet FREND, kas ir augstas izšķirtspējas neitronu uztvērējs, veidos ūdeņraža karti, meklējot šī elementa klātbūtni pat 1 metra dziļumā, tādejādi atklājot iespējamās ūdens rezerves.

Orbitālais aparāts riņķos aptuveni 400 km augstumā un plānots, ka tā primārais zinātniskais darbs sāksies 2016.gada decembrī un ilgs divus gadus. TGO tiks izmantots kā datu pārraides kanāls starp visurgājējiem uz Marsa virsmas un Zemi.

Schiaparelli Marsa atmosfērā ielidos 2016.gada 19.oktobrī aptuveni 121 km augstumā. Kosmiskā aparāta ātrums tobrīd būs aptuveni 21 000 km/h. 2,4 metrus lielo nolaišanās moduli bremzēs atmosfēra, bet 11 km augstumā tiks atvērts izpletnis un nomests karstuma aizsargvairogs. 1,2 km augstumā atvienosies izpletnis un tiks ieslēgti deviņi dzinēji, kas kontrolēs turpmāko nolaišanos. 2 metru augstumā dzinēji tiks izslēgti un Schiaparelli nokritīs uz virsmas. Triecienu absorbēs īpaši izveidota struktūra. Visa nolaišanās procedūra ilgs seša minūtes.

Nolaišanās moduļa galamērķis ir Meridiani Planum, netālu no vietas, kur nolaidās Opportunity. Tā kā galvenais uzdevums ir nodemonstrēt nolaišanās procedūru un tehnoloģijas, Schiaparelli nav aprīkots ar īpašiem zinātniskajiem instrumentiem. Uz tā "klāja" atrodas neliela meteoroloģiskā stacija, kas darbosies dažas dienas pēc nolaišanās.

ExoMars sākotnēji bija EKA un NASA kopprojekts, bet 2012.gadā NASA budžets tika samazināts un aģentūra izstājās no projekta. Par EKA partneri kļuva Krievijas Rscosmos, kas nodrošina abu misiju starta raķetes un dažus no zinātniskajiem instrumentiem.

ESA, CollectSPACE

Komentāri

  1. cydonia tieši 14.03.2016 domāja šādi:

    tas ir sācies. lai arī tikai prelūdija grand exomars roverim kas tiks šauts augšā 2018.

  2. Elvijs tieši 14.03.2016 domāja šādi:

    Cerams, ka ar nolaišanās vietu nekļūdīsies - Oportunity var nepatikt kompānija (2004.gadā startējušais sagaidīs 2016.gadā startējušo, maģija)

    Bet kaut kā tas viss šķiet tāds kā procesu dublēšanās/velosipēda atklāšana no jauna.. Vispirms Spirit/Oportunity, pēc tam Phoenix, nesen vēl Curiosity - faktiski 1.golfiņš pēc masas - veiksmīgi tika nogādāts uz Marsa virsmas.
    Cerams, ka kļūdos, un tas ir iepriekšējo veiksmīgo versiju uzlabojumu izmēģinājums tālākām misijām, pat, ja NASA nepiedalās tiešā veidā...

  3. Jupis tieši 21.03.2016 domāja šādi:

    Droši vien tā nav tehnoloģiju demonstrēšana, bet gan nopietns izmēģinājums. Diez vai tika izgrūsti miljardi, lai lidotu uz Marsu un tur kādam kaut ko demonstrētu.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!