Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Uz mūža mājām burājot (1086/0)


Publicēts: 21.12.2013

Kad satelīta darba mūžs noslēdzas, tas turpina riņķot savā orbītā, apdraudot citus satelītus. Kopš pirmā mākslīgā pavadoņa starta cilvēce orbītā ap Zemi ir nogādājusi tūkstošiem objektu, kuri rada nopietnus draudus kosmiskajiem aparātiem. Lai atrisinātu samilzušo problēmu, zinātnieki un inženieri visā pasaulē mēģina atrast efektīvu un salīdzinoši lētu paņēmienu, kā cīnīties ar augošo atkritumu apjomu. Pavisam drīz kosmosā tiks veiktas pārbaudes vienai no šādām metodēm, ar kuras palīdzību nākotnē varētu deorbitēt vecos, savu mūžu nokalpojušos satelītus.

Nākotnē satelītus varētu aprīkot ar īpaši vieglām burām, kas atvērtos brīdī, kad satelīta darba mūžs būtu noslēdzies. Aerodinamiskās berzes palielināšanās izpaustos kā orbītas pakāpeniska pazemināšanās un gala rezultātā satelīts sadegtu Zemes atmosfērā. Tādejādi orbītā esošo atkritumu skaits tiktu kontrolēts.

Starta brīdī deorbitēšanas bura aizņem tikai 15x15x25 cm lielu tilpumu un sver 2 kilogramus. Dažu minūšu laikā tā spēj izplesties. Buras izmēri izplestā veidā ir 5x5 metri. Šāds izmērs ir pietiekams, lai deorbitētu aptuveni 700 kilogramus smagu objektu.

Buras karkass ir veidots no ļoti viegliem oģlekļa šķiedras stieņiem, pār kuriem pārvilkta aluminizēta Kaptona plēve, kuras biezums ir dažas tūkstošās milimetra daļas. Bura ir plānāka nekā cilvēka mats.

Eiropas Kosmosa aģentūras finansētā izpēte un buras izstrāde tika veikta Sarejas universitātes Kosmosa centrā. Pirmajā etapā tika izstrādāta bura, kura paredzēta satelītiem zemajā orbītā ne vairāk kā 700 kilometru augstumā. Šai grupā ietilpst Iridium, Orbcomm un Globalstar satelīti, kas nodrošina satelīttelefonijas pakalpojumus, neliela ātruma datu un teksta ziņojumu pārraidi.

Ja satelīts, kurš atrodas aptuveni 750 kilometru augstumā, nav aprīkots ar šādu buru, tas kosmosā var atrasties pat vairāk nekā simts gadus, apdraudot citus aparātus.

Zemajās orbītās vēl joprojām ir pietiekami blīva atmosfēra, lai ar šādu buru aprīkots pavadonis, tiktu bremzēts un nonāktu vēl zemākos atmosfēras slāņos. Jāņem vērā, ka, pat ar šādu buru aprīkota satelīta, deorbitēšana nenotiks zibenīgi un var ilgt pat ceturtdaļu gadsimta. Tomēr, ja deorbitēšanai izmantotu parastos dzinējus un tradicionālo degvielu, tad nepieciešamie degvielas krājumi svērtu aptuveni desmit reizes vairāk nekā bura.

Augstākās orbītās esošos satelītus ar šīs buras palīdzību varētu virzīt zemāk, izmantojot Saules starojuma spiedienu.

Vieglā bura tika pakļauta dažādām pārbaudēm, tai skaitā vakuuma, temperatūras un vibrāciju testiem. Izstrādes komanda cer, ka viņi saņems atļauju aprīkot ar šo buru satelītu, kura starts ieplānots 2014. gada nogalē.

Tiklīdz satelīts tiks nogādāts orbītā, bura tiks atritināta, lai 2-3 nedēļas veiktu rūpīgas pārbaudes un mērījumus. Pēc tam bura tiks pagriezta tā, lai nodrošinātu visefektīvāko bremzēšanu. Tādejādi satelīts tiks deorbitēts. Plānots, ka 600 kilometru augstumā novietotā satelīta nogādāšana Zemes atmosfērā aizņems 2 līdz 12 mēnešus.

Ja buras izmēģinājumi izrādīsies sekmīgi, šī tehnoloģija varētu tikt izmantota ne tikai pašu satelītu, bet arī citu starta procesā radušos atkritumu nogādāšanai Zemes atmosfērā.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE