Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Piedrazotā apkārtne (3252/1)


Publicēts: 30.01.2008

Nemēslojiet mežmalā, pārvērtīsieties par cūku. Esat redzējuši to reklāmu? Nav labi piedrazot Zemi, tiešām nav labi. Piedrazot kosmosu arī nav labi. Bet ko darīt, ja papīrs ir nomests? Šeit uz Zemes vēl var pacelt un sadedzināt, pārstrādāt vai kā citādi utilizēt. Kosmosā to tik viegli neizdarīt.

Pēc pēdējiem aprēķiniem tuvējā kosmosā ir aptuveni 12 000 cilvēka radītu objektu, kuru orbītas tiek novērotas. 1500 no tiem sastāda Ķīnas eksperimenta atlūzu. 2007. gada 11. janvārī Ķīna mēģināja iznīcināt savu laiku nokalpojušo laikapstākļu pavadoni, iešaujot tam ar balistisko raķeti. Eksperiments paliek eksperiments. Pēc tā uzradās vēl vairāk atlūzu, kas tagad apdraud mākslīgos pavadoņus, kas atrodas relatīvi zemā orbītā. Vidēji objektu daudzums pieaug par 200 līdz 500 gada laikā.

800 līdz 1500 km augstumā atrodas lielākā daļa "gružu". Šajā augstumā atrodas daudzi komerciālie, militārie, zinātniskie un navigācijas pavadoņi. SKS maksimālais augstums ir 450 km.

Otra lielākā porcija - aptuveni 1000 objektu - atrodas geostacionārajā orbītā, aptuveni 35 786 km attālumā. Šī ir vieta, kur parasti tiek novietoti telekomunikāciju pavadoņi.

Pagājušā gada laikā arvien vairāk komerciālo pavadoņu īpašnieki centās izpildīt prasības novietot vecos pavadoņus geostacionārajā orbītā. Tomēr jāsaka, ka arī šeit tie var radīt problēmas. Reizēm to enerģijas krātuves eksplodē, radot vēl lielāku drazu jūkli.

Ir bijuši jau divi šādi precedenti. 1978. gadā sprāga PSRS televīzijas pavadonis Ekran-2. 1992. gadā uzsprāga ASV raķetes Titan 3 pakāpe.

IADC (atlūzu koordinācijas dienests) rekomendē novietot nevajadzīgos pavadoņus kapsētā, kas atrodas vēl 300 km aiz geostacionārās orbītas. Piedevām, tiek ieteikts, lai to degvielas rezerves un citi enerģijas avoti būtu iztukšoti pilnībā.

2007. gadā 11 no 12 palaistajiem pavadoņiem tika korekti re-orbitēti. Tikai viens Krievijas pavadonis tika novietots pārāk tuvu geostacionārajai zonai. Savukārt 2006. gadā korekti novirzīti tika deviņi, septiņi pārāk tuvu, bet 3 pamesti novārtā. Agrākos gados šīs propocijas bija vienmērīgas - 1/3 pareizi, 1/3 pārāk tuvu un 1/3 atstāti kur pagadās.

Kosmiskās atlūzas nav lielas, bet to bīstamība rodas pateicoties tam, ka tie kustas ļoti ātri un sadursmes brīdī trieciens ir spēcīgs. 1996. gadā Francijas spiegošanas pavadonim trāpīja Ariane raķetes fragments, kas lidoja ar ātrumu 50 000 km/h.

Drīz tuvējais kosmoss būs tā piedrazots, ka nāksies gaidīt ne tikai labvēlīgu laiku šeit uz Zemes, lai paceltos, bet arī tīras debesis augšā.

SpaceDaily

Komentāri

  1. lol tieši 15.11.2008 domāja šādi:

    lol :D






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE