Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kosmisko atkritumu jautājums kļūst arvien aktuālāks (1224/1)


Publicēts: 29.04.2013

Pēc nedaudz vairāk kā 50 gadu ilgušās Zemei tuvās orbītas apguves ar dažāda izmēra un pielietojuma satelītiem nākas atzīt, ka mēs esam ne tikai slikti savas planētas resursu pārvaldītāji, bet arī nevērīgi tuvākas un tālākas kosmiskās telpas izmantotāji. 6. Eiropas kosmisko atkritumu konferences ietvaros vienbalsīgi tika nolemts, ka kosmisko atkritumu izvākšana no orbītas ir ļoti steidzami veicams uzdevums.

Nākotnes misijām ir jābūt ilgtspējīgām, ieskaitot drošu satelītu neitralizēšanu, kad misija ir noslēgusies. Patlaban orbītā ap Zemi esošo objektu skaits ir nepārprotama norāde, ka steidzami nepieciešams uzsākt kosmisko atkritumu savākšanu.

Kosmisko atkritumu problēma ir globāla mēroga vides problēma, kuru būtu jārisina starptautiskā līmenī.

Kopš pirmā satelīta starta visas kosmosa nācijas kopumā ir realizējušas aptuveni 5000 startus. Aptuveni 2/3 no orbītā esošajiem objektiem ir radušās satelītiem sadaloties orbītā - vairāk nekā 240 sprādzienos un mazāk nekā 10 sadursmēs.

2009. gadā sadūrās ASV Iridium-33 satelīts ar Krievijas Kosmos-2251 militārais satelīts. Sadursmes rezultātā abi satelīti tika iznīcināti un radās vairāk nekā 2200 fragmenti.

Eksperti no visas pasaules atzīst, ka situācija ir kritiska, un  kosmiskie atkritumi apdraud ekonomiski un zinātniski nozīmīgus orbītu apgabalus. Šobrīd orbītā ap Zemi ir vairāk nekā 29 000 objektu, kas lielāki par 10 cm, 670 000 objekti, kas lielāki par 1 cm, bet vairāk nekā 170 miljoni tādu, kuru izmērs pārsniedz 1 mm.

"Katrs no šiem objektiem var sabojāt strādājošu kosmisko aparātu," teica Eiropas Kosmosa aģentūras Kosmisko atlūzu biroja vadītājs Hainers Klinkrads, piebilzdams, ka sadursme ar 10 cm lielu objektu satelītam būtu liktenīga.

Mūsdienās izmantojamie mākslīgie pavadoņi ne tikai nodrošina sabiedrībai un ekonomiskajai darbībai nepieciešamos pakalpojumus, tie ir milzu vērtības, kas atrodas orbītā ap Zemi. Aptuveni 1000 aktīvo satelītu aizvietošana izmaksātu aptuveni 100 miljardus eiro. Savukārt šo satelītu zudums ekonomisko situāciju ietekmētu daudz smagāk un zaudējumi būtu vairākkārt lielāki.

"Lai arī turpmāku atlūzu radīšanas samazināšana un aktīva deorbitēšana ir tehniski grūti realizējama un dārga, šobrīd nav citu veidu, kā aizsargāt kosmosu kā kritiskajai satelītu infrastruktūrai nepieciešamo telpu," paskaidroja Klinkrads.

Satelītu īpašnieki visā pasaulē šobrīd aktīvi strādā, lai pēc iespējas efektīvāk kontrolētu kosmiskos atkritumus. Šo darbību mērķis ir mazināt iespēju rasties progresējošām, sevi uzturošām sadursmju secībām nākamajās desmitgadēs.

Savukārt Eiropas Kosmosa aģentūra par vienu no saviem primārajiem stratēģiskajiem mērķiem ir uzstādījusi aktīvas deorbitēšanas tehnoloģiju izstrādi. "Clean Space" programmas ietvaros tiek pilnveidota tehnoloģija, kas ļaus pietuvoties objektam, to satvers un deorbitēs. Tiek pētītas gan pasīvās, gan aktīvās deorbitēšanas iespējas.

ESA

Komentāri

  1. melnais tieši 30.04.2013 domāja šādi:

    Var jau pagaidīt līdz brīdim, kad tās drazas gravitācijas ietekmē apvienosies un izveidos otro Mēnesi :)






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE