Rosetta tuvojas
Publicēts: 12.11.2009
Rīt Eiropas kosmosa aģentūras zonde Rosetta atradīsies vistuvāk Zemei, lai pēc tam arvien vairāk un vairāk attālinātos. Rosettas mērķis ir Čurjumova-Gerasimenko 67/P komēta. Šobrīd zinātnieki izmanto laiku, lai pārbaudītu dažādus instrumentus, iegūstot interesantas Zemes un Mēness fotogrāfijas.
8. novembrī Rosetta atradās 4,3 miljons kilometru attālumā no Mēness. Pavisam niecīgs sirpis, kuru izdevās nofotografēt ar OSIRIS instrumenta platleņķa kameru.
Savukārt 12. novembrī Rosetta pievērsās Zemei. OSIRIS šaurleņķa kamera nofotografēja mūsu planētu, atrodoties 633 000 kilometru attālumā. Izšķirtspēja ir aptuveni 12 kilometri uz pikseli. Tas ir viens no 24 attēliem, kas tiek fotografēti reizi stundā, lai pēc tam izveidotu video failu. Fotogrāfija tapusi kombinējot trīs dažādu filtru - oranžs, zaļš un zils - attēlus. Attēlā daļēji saskatāma Antarktīda.
Papildus instrumentu pārbaudei, Zemes un Mēness fotografēšanai, zinātnieki cer pārbaudīt kādu kosmisko mistēriju. Rosetta tiks nepārtraukti novērota, lai precīzi izmērītu orbitālās enerģijas izmaiņas.
Jau kopš 1990. gada zinātnieki visā pasaulē ir pamanījuši, ka kosmosa kuģi piedzīvo neparastu orbitālās enerģijas maiņu, kad Zemes gravitācija tiek izmantota trajektorijas un ātruma izmaiņu nodrošināšanai. Tās ir pavisam nelielas ātruma izmaiņas, kas praksē atšķiras no teorētiski aprēķinātā.
Piemēram, NASA Galileo piedzīvoja 3,9 mm/s paātrinājumu. Lielākās novirzes tika konstatētas 1998. gada janvārī, kad zonde NEAR lidoja garām Zemei. Paātrinājums sastādīja 13 mm/s. Cassini un Messenger nobīdes bija tik niecīgas, ka tās tika norakstītas uz pieļaujamās kļūdas rēķina.
ESA Rosetta Zemei garām ir lidojusi jau divas reizes - 2005. un 2007. gadā. Pirmajā reizē tā paātrinājās par 1,8 mm/s, bet 2007. gadā netika novērota nedz paātrināšanās, nedz palēnināšanās. Kas notiks 2009. gadā?
Teorijas par iespējamajiem cēloņiem ir daudz un dažādas. Sākot no atmosfēras ietekmes, atstarotās radiācijas ietekmes, beidzot ar tumšo matēriju un Zemes rotācijas izraisīto laika un telpas deformāciju.
ESA
Komentāri
