ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Rosetta modīsies pēc mazāk kā 100 dienām


Publicēts: 13.10.2013

Mazāk kā pēc 100 dienām Eiropas Kosmosa aģentūras komētu izpētes zonde Rosetta tiks modināta, lai sasniegtu misijas galamērķi pēc aptuveni desmit gadus ilgušā lidojuma.

Tiek uzskatīts, ka komētas ir Saules sistēmas vieni no senākajiem objektiem. Iespējams, ka tieši komētas ir piegādājušas uz Zemi ūdeni. Komētas varētu būt atnesušas arī sastāvdaļas, kas veicinājušas dzīvības attīstību uz mūsu planētas.

Rosetta, kas startēja 2004. gada 2. martā, pētīs Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P), izmantojot orbitālo aparātu un nolaišanās moduli. Pa ceļam uz  minēto komētu Rosetta lidoja garām diviem asteroīdiem - 2008. gada 5. septembrī Šteinam, 2010. gada 10. jūlijā Lutēcijai.

2011. gada jūlijā Rosetta tika "iemidzināta", lai pārvarētu aukstāko ceļojuma posmu, kad zonde atradās aptuveni 800 miljonu kilometru attālumā no Saules, netālu no Jupitera orbītas. Kosmosa kuģis tika pagriezts tā, lai tā Saules paneļi būtu vērsti Saules virzienā un saņemtu pēc iespējas vairāk Saules gaismas.

Tagad komēta un kosmiskais aparāts tuvojas Saules sistēmas iekšējiem reģioniem un Rosetta komanda gatavojas modināt zondi. Šobrīd modinātājs uzstādīts uz 2014. gada 20. janvāri plkst. 12:00 pēc Latvijas laika.

Tiklīdz Rosetta pamodīsies, tā vispirms uzsildīs navigācijas instrumentus un pārtrauks griešanos ap savu asi, lai pavērstu antenu Zemes virzienā, lai misijas vadība uzzinātu, ka kosmiskais aparāts ir "dzīvs".

"Mēs nezinām precīzi cikos Rosetta pirmo reizi sazināsies ar Zemi, bet mēs neceram, ka tas būs ātrāk par 19:45 (pēc Latvijas laika) tajā pašā dienā," pastāstīja EKA Rosetta misijas vadītājs Freds Džensens. "Mēs priecājamies, ka tuvojas tik nozīmīgs brīdis, bet ar nepacietību gaidām iespēju izvērtēt kosmiskā aparāta veselību pēc 10 kosmosā pavadītajiem gadiem."

Kad Rosetta pamodīsies, tā atradīsies aptuveni 9 miljonu kilometru attālumā no komētas. Zondei tuvojoties komētai, orbitālās stacijas 11 instrumenti un nolaišanās aparāta 10 instrumetni tiks ieslēgti un pārbaudīti.

2014. gada maija sākumā zonde atradīsies aptuveni 2 miljonu kilometru attālumā no mērķa un līdz maija beigām veiks būtisku manevru, kas ļaus sasniegt komētu jau 2014. gada augustā.

Pirmos Čurjumova-Gerasimenko komētas attēlus varētu jau saņemt maijā. Tie palīdzēs precizēt komētas atrašanās vietu. Atrodoties jau tuvāk komētai, iegūto attēlu skaits sasniegs tūkstošus, ļaujot novērtēt komētas izskatu, rotācijas ātrumu un griešanās ass novietojumu. Tāpat zonde palīdzēs analizēt komētas gravitāciju, masu un formu, kā arī novērtēt tās komu. Misijas ietvaros ir plānots izvērtēt arī plazmas vidi un kā tā mijiedarbojas ar Saules vēju.

Pēc intensīvas komētas virsmas kartēšanas augustā un septembrī, tiks izvēlēta vieta, kur tiks izsēdināts aptuveni 100 kilogramus smagais Philae aparāts. Ņemot vērā, ka komētas gravitācija ir neliela, Philae pie virsmas piestiprināsies, izmantojot skrūves un harpūnas.

Philae fotografēs apkārtni un veiks apkārtējā materiāla analīzi. Urbis ļaus iegūt paraugus 20 līdz 30 cm dziļumā.

Zonde turpinās riņķot ap komētu, kamēr tā tuvosies Saulei. 2015. gada 13. augustā komēta atradīsies tikai 185 miljonu kilometru attālumā no Saules. Šajā fāzē orbitālais aparāts turpinās analizēt putekļus un gāzes, kā arī vēros, kā mainās komētas kodola virsma.

"Šis unikālais zinātniskais periods palīdzēs ieraudzīt kodola dinamisko evolūciju vēl nebijušā gaismā, ļaujot mums aprakstīt dažādus tās aspektus," pastāstīja EKA Rosetta projekta zinātnieks Mets Teilors.

Rosetta turpinās sekot komētai arī pēc tam, kad tā attālināsies no Saules.

"Pirmo reizi mēs varēsim pētīt komētu ilgākā laika periodā, tas nav tikai lidojums garām. Misija mums sniegs unikālu ieskatu komētas darbībā un palīdzēs atšifrēt to lomu Saules sistēmas veidošanās procesā," piebilda Teilors.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!