Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Rosetta ir pamodusies (1306/2)


Publicēts: 21.01.2014

Komētas ir skaistākās un arī vismazāk izpētītās naksnīgo debesu viešņas. Mazāk kā desmit no tām ir apciemojuši dažādi kosmiskie aparāti, lai mēģinātu atminēt Visuma noslēpumus. Visām šīm agrākajām misijām ir kaut kas kopīgs. Kosmiskie aparāti lielā ātrumā palidoja garām pētāmajam objektam, īsajā laika brīdī cenšoties savākt pēc iespējas vairāk informācijas. Tā tas bija līdz Rosetta.

Rosetta ir Eiropas Kosmosa aģentūras un NASA kopprojekts, kura mērķis ir veikt vienas konkrētas komētas detalizētu izpēti, atrodoties orbītā ap šo ledus gabalu. Kopā ar Rosettu tālajā ceļā ir devies arī Philae, kas ir neliels aparāts, kas nolaidīsies uz komētas virsmas. Kopējais instrumentu skaits ir 25. Trīs no tiem ir izstrādāti NASA. Kā jau bija paredzēts, Rosetta pamodās 2014. gada 20. janvārī. Pēc instrumentu un kosmiskā aparāta "veselības" stāvokļa pārbaudes, zonde uzsāks Čurjumova-Gerasimenko (67P) komētas izpēti, kas ilgs aptuveni 16 mēnešus, kuru laikā komēta no aukstajiem Saules sistēmas nostūriem tuvosies Saulei un pārvērtīsies par nemierīgu ledus un putekļu blāķi, uz kura varēs novērot izvirdumus, komēttrīces, plaisas un gāzu izplūdi.

Darbs pie Rosetta misijas sākās 1993. gadā, kad zinātnieki un inženieri no visas pasaules apkopoja spēkus un zināšanus, lai radītu orbitālo zondi un nolaišanās aparātu, kas derētu šīs pārdrošās misijas īstenošanai. NASA devums ir trīs instrumenti - ultravioletais spektrometrs (ALICE), mikroviļņu instruments un jonu un elektronu sensors. Jāsaka gan, ka lielākā vai mazākā mērā NASA ir piedalījusies un piedalās visu 25 zinātnisko instrumentu izstrādē, datu ieguvē un apstrādē. Arī NASA Kosmosa tālo sakaru tīkls piedalās Rosetta misijā.

Rosetta būs pirmais cilvēku veidotais objekts, kurš ieies orbītā ap komētu, mēģinās izsēdināt nolaišanās aparātu un pavadīs komētu tās ceļā ap Sauli. Kopš starta 2004. gadā zonde veikusi trīs lidojumus garām Zemei un vienu Marsam, lai iegūtu nepieciešamo paātrinājumu. Savā ceļā Rosetta satika asteroīdus Steins un Lutetia.

Tā kā Rosetta enerģijas avots ir Saule, tad, jo vairāk tā attālinājās no Saules, jo mazāk enerģijas sasniedza kosmisko aparātu. 2011. gada jūnijā Rosetta tika "iemidzināta", lai pārciestu auksto un ilgo ceļojumu, kas to aizveda vēl tālāk nekā Jupitera orbīta atrodas no Saules.

Vakar Rosetta atradās jau tikai 673 miljonu kilometru attālumā, kur Saules enerģijas ir pietiekami, lai zonde atsāktu darbu. Lai arī no komētas Rosettu šķir aptuveni 9 miljoni kilometru, zonde tika pamodināta un jau 20:18 pēc Latvijas laika NASA Kosmosa tālo sakaru tīkla antenas saņēma signālu.

Plānots, ka pirmos Čurjumova-Gerasimenko komētas attēlus varētu saņemt maijā, kad Rosettu no komētas šķirs nieka 2 miljoni kilometru. Maija beigās tiks veikts svarīgs manevrs, kas ļaus augustā zondi ievadīt orbītā ap komētu. Divus mēnešus Rosetta rūpīgi veidos komētas virsmas karti, analizēs tās gravitāciju, masu, kā arī pētīs tās gāzu apvalku jeb komu. Izmantojot šo informāciju tiks izvēlēta Philae nolaišanās vieta. 100 kilogramus smagā laboratorija uz komētas virsmas varētu nolaisties 11. novembrī. Ņemot vērā, ka 4 kilometrus lielajam kodolam gravitācija ir salīdzinoši niecīga, Philae pie virsmas piestiprināsies, izmantojot īpašus āķus un skrūves.

No Philae mēs ceram sagaidīt virsmas attēlus un skaistu komētas panorāmu, kā arī virsmas ķīmiskā sastāva analīzi, tai skaitā to paraugu izpēti, kas tiks iegūti no 23 cm dziļā urbuma, kuru veiks Philae.

Perihēliju komēta sasniegs 2015. gada 13. augustā, kad tā atradīsies 185 miljonu kilometru attālumā no Saules, aptuveni starp Zemes un Marsa orbītu. Rosetta turpinās sekot komētai arī 2015. gadā, vērojot, kā samazinās komētas aktivitāte, tai attālinoties no Saules.

Ar nepacietību gaidīsim šīs misijas jaunumus, jo pārsteigumi noteikti būs!

NASA, ESA

Komentāri

  1. Mārča tieši 22.01.2014 domāja šādi:

    Tad jau iznāk, ka zondi Rosseta kopā ar pašu komētu, mēs redzēsim garam palidojot Zemei nākamgad un šī komētu varētu būt redzama ar neabruņotu aci?

  2. Redaktors tieši 22.01.2014 domāja šādi:

    Šī komēta perihēlijā (tuvākajā orbītas punktā no Saules) atradīsies starp Marsu un Zemi. Parasti tās maksimālais spožums atbilst aptuveni 12 zvaigžņlielumam. Un tādam knibucītim jau vajag teleskopu.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE