Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Rosetta: gads ar komētu (1006/1)


Publicēts: 7.08.2015

Laiks skrien vēja spārniem. Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde Rosetta jau veselu gadu atrodas orbītā ap Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). Šī gada laikā ne tikai esam aplūkojuši komētu tik tuvu un tik detalizēti kā nekad agrāk, bet arī piedzīvojuši Philae nosēšanos uz komētas virsmas, saspringtās stundas līdz mazā laboratorija apklusa un arī tās brīnumaino atmošanos. Pavisam drīz, 13.augustā komēta būs sasniegusi perihēliju - Saulei tuvāko punktu 6,5 gadu ilgajā orbītā. Tobrīd zonde un komēta 67P atradīsies tikai 186 miljonu kilometru attālumā no Saules.

Aizraujošais ceļojums sākās 2004.gadā. Pēc tam sekoja lidojumi garām Zemei, Marsam un diviem asteroīdiem, iemigšana un zondes modināšana. Jo tuvāk Rosetta pielidoja komētai, jo skaidrāks kļuva, ka 67P ir sarežģītas uzbūves objekts. Ne mazāks izaicinājums bija atrast piemērotu nosēšanās vietu mazajai laboratorijai Philae, kā arī vēlāk to nosēdināt.

"Šī ir zinātnisko atklājumu misija un katru dienu ir kaut kas jauns, par ko brīnīties un censties izprast," teica Nikolass Altobelli. "Novērojot komētu gada garumā, mēs esam savākuši daudz informācijas un ceram turpināt izpēti vēl nākamgad."

Viens no atradumiem, kas ir uzkurinājis jaunas diskusijas par Zemes ūdens izcelsmi, ir tas, ka uz komētas esošais ūdens ledus atšķiras no tā, kas sastopams Zemes okeānos.

Savukārt molekulārā slāpekļa konstatēšana ir sniegusi nozīmīgas norādes par apstākļiem, kādos dzimusi komēta. Molekulārais slāpeklis lielā koncentrācijā bija pieejams laikā, kad veidojās Saules sistēma, bet tā ieslēgšanai ledū vajadzēja ļoti zemu temperatūru. Rosetta savāktā informācija atbalsta teoriju, ka komētas ir veidojušās Koipera joslas teritorijā.

"Laika periods ap perihēliju zinātniski ir ļoti vērtīgs. Komēta saņem maksimālo siltuma apjomu no Saules, gāzes un putekļu plūsmas arī ir sasniegušas maksimumu, sniedzot mums svarīgu informāciju par šo periodu komētas dzīves ciklā," skaidroja Altobelli. "Piemēram, izmaiņas uz virsmas var atklāt svaigu materiālu, uz kuru nav iedarbojušies Saules stari vai kosmiskais starojums. Pirmo reizi mēs varēsim vērot virsmas izmaiņas vienlaicīgi ar pieaugošo aktivitāti."

Rosetta komētas aktivitātes palielināšanos jau vēro vairākus mēnešus. Ledus sasilst un pārvēršas gāzēs, kuras plūst prom no komētas, līdzi nesot arī putekļus. No komētas izplūstošais materiāls ir izveidojis atmosfēru ap komētu jeb komu, kā arī asti, kas stiepjas aptuveni 120 000 km tālu.

Nelielā zonde, kas 2015.gada sākumā, lai pētītu komētu, pietuvojās tai pat 6 km attālumā, šobrīd, aktivitātei pieaugot, ir palidojusi nostāk un darbojas drošā attālumā - 250 līdz 300 km attālumā.

"Tuvojoties perihēlijam, darbs komētas tuvumā ir īpaši grūts. Pieaugošais putekļu daudzums mulsina Rosetta zvaigžņu izsekošanas iekārtas un traucē korekti pozicionēties," teica Rosetta operāciju vadītājs Silvains Lodiots. "Visām iesaistītajām grupām, ieskaitot lidojuma vadību, nācās iemācīties adaptēties šiem apstākļiem. Mums nācās pilnībā pārvērtēt to, kā mēs strādājam ar kosmisko aparātu, un plānot pētnieciskās aktivitātes dažu dienu un nedēļu ilgiem periodiem. Tas ir lielākais izaicinājums, bet tādēļ misija ir vēl aizraujošāka."

Viens no Rosetta ilgtermiņa uzdevumiem būs vērot, kā samazinās komētas aktivitāte, tai attālinoties no Saules. Ir cerība, ka vēlāk Rosetta atkal varēs pietuvoties kodolam un izpētīt, kā ir mainījusies tā virsma. Plānots, ka Rosetta misija beigsies 2016.gada septembrī, kad orbitālā stacija tiks ietriekta komētas virsmā.

ESA

Komentāri

  1. Guntis tieši 25.11.2015 domāja šādi:

    Uzskatu.ka visumam izplesoties,visuma telpa kopa ar atomputekliem,kas satuvinoties,iegriezotie veidoja skidru udeni,kad visuma telpa bija no 100-0 gradu pec cels=ari veidojoties musu galaktikai 8un musu zvaigznes sistemai.
    Uzskatu ,ka nevajaga rossetu ietriekt kometa,lai rinko apkart






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE