Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

No projekta līdz reālai misijai (2774/2)


Publicēts: 30.06.2010

Lasot kārtējo stāstu par ASV vidusskolēniem, dažs labs klusībā nožēlo, ka nav piedzimis "iespēju zemē", kurā skolas projekts un hipotētiska misija var kļūt par īstu piedzīvojumu un piepildīt skolēnu sapņus.

2009. gadā vidusskolas zinātnes skolotājs Rons Dentovics no Bruklinas piedāvāja saviem trim labākajiem skolēniem piedalīties interesantā projektā. Viņiem bija jāizveido hipotētiska misija - lidojums ar NASA DC-8 lidmašīnu, lai novērotu, kā Zemes atmosfērā ielido un sadalās kosmosa kuģis. Skolēniem vajadzēja izstrādāt gan novērojumu plānu, gan secināt, kādus datus viņi iegūtu.

Sešus mēnešus skolēni rūpīgi gatavoja projektu, nemaz nenojauzdami par pārsteigumu, kādu Dentovics viņiem ir sagatavojis.

"Misija ir īsta un jūs tajā piedalīsieties," viņš paziņoja audzēkņiem 2010. gada 12. martā.

Jūnija sākumā Dentovics un pusaudži lidoja uz Austrāliju, lai palīdzētu NASA novērot, kā Zemes atmosfērā ienāk Japānas zonde Hayabusa. Viņi lidoja ar DC-8 un veiksmīgi nofilmēja zondes ugunīgo atgriešanos (.MP4; 29,8 MB).

"Sākumā tā kameras redzeslaukā izskatījās kā mazs, balts punkts. Mēs tam sekojām, neizdvesdami ne skaņas," atcerējās Džeimss Braitmaijers. "Tad tas uzsprāga un izskatījās pēc spoža, oranža salūta. Visi vienlaicīgi iesaucās - ooo!"

Pateicoties Dentovica pieredzei un zināšanām optisko un spektroskopisko novērojumu veikšanā, Dentovics un viņa audzēkņi Džeimss Braitmaijers, Brigita Bermane un Jannis Karavas varēja piedalīties NASA misijā, kuras mērķis bija iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par Hayabusa zondes atgriešanos.

Hayabusa startēja 2003. gada 9. maijā. Tā ir pirmā misija, kur kosmosa kuģis ir bijis kontaktā ar asteroīdu un mēģnājis iegūt paraugus, lai tos nogādātu uz Zemi. 2010. gada 13. jūnijā Hayabusa misija noslēdzās. Zinātnieki cer, ka asteroīda iežu paraugi atradīsies slēgtajā kapsulā, kura Vūmeras tuksnesī nolaidās ar izpletņa palīdzību.

Novērojumu mērķis bija analizēt kapsulas karstuma vairoga stāvokli un apstākļus, kādus tam jāiztur, lidojot cauri Zemes atmosfērai.

"Pirms tam mēs bijām lidojuši praktisko nodarbību laikā, bet doties īstā misijā ir pavisam kas cits. Es sajutu adrenalīna pieplūdumu," teica Braitmaijers. "Es nepacietībā dīdījos savā krēslā, gaidīdams, kad lidmašīna ieradīsies pareizajā vietā pareizajā laikā."

"Mēs ieradāmies tikšanās vietā 30 minūtes agrāk," stāstīja Dentovics. "Mēs atkārtojām veicamās darbības, lai pārliecinātos, ka visi zina, pret kurām zvaigznēm jāpavērš kameras, lai nofilmētu Hayabusa atgriešanos. Kad mēs pabeidzām treniņus, līdz īsajam notikumam bija palikušas 2 vai 3 minūtes."

"Bija kluss, auksts un tumšs," piebilda Braitmaijers. "Mēs nervozējām. Mūsu pagājušā gada darbs tūlīt lidos lejup. Sakaru kanālā atskanēja balss, kas skaitīja sekundes līdz svarīgajam brīdim un tad atskanēja - lūk, tur tā ir!"

"Kad mūsu ekrānos izgaismojās degošā zonde, es biju tik sajūsmināta, ka būtu izlekusi no sava krēsla," teica Bermane. "Bet es to neizdarīju. Es zināju, ka man jākoncentrējas darbam, ja gadījumā kaut kas nelāgs notiek ar kamerām vai monitoriem."

"Kad zonde sadalījās, bija redzama kapsula, kura bija neskarta," stāstīja Braitmaijers. "Drīz vien mēs pazaudējām to skatienam. Tas bija viss. Mēs sakām no prieka klaigāt un gavilēt. Mēs burtiski sašūpojām lidmašīnu. Tie paši cilvēki, kas pirms dažām minūtēm kodīja pirkstus, tagad smējās un gavilēja."

"Man vēderā lidoja tauriņi un es nevarēju sagaidīt, kad varēšu apsveikt savus komandas biedrus, bet es biju kā sastingusi," stāstīja Bermane, kura nelēkāja un neklaigāja. "Es, Brigita Bermane, NASA lidojuma tērpā, NASA lidmašīnā tikko biju palīdzējusi veiksmīgi nofilmēt kosmosa kuģa atgriešanos NASA misijas laikā. Es tam nespēju noticēt."

Video failu no vienas skolēnu kameras augšupielādēja Internetā uzreiz. Līdz brīdim, kad lidmašīna nosēdās, tas bija apskatīts vairāk kā 100 000 reižu.

"Papildus video materiālam un fotogrāfijām, skolēni ieguva arī spožuma un spektrālos datus," teica Dentovics. "Tas palīdzēs noskaidrot, kā kapsulas karstuma aizsardzības sistēma uzvedās, lidojot cauri atmosfērai. Šī informācija būs noderīga zinātniekiem, plānojot nākotnē iecerētās misijas."

"Bez skolēnu palīdzības mēs nebūtu ieguvuši šādus datus," atzina Pīters Dženiskens no NASA. "Es biju ļoti pārsteigts par to, cik labi viņi bija sagatavojušies. Es esmu priecīgs, jo šie skolēni būs mūsu pēcteči."

"Es vienmēr biju sapņojusi par piedalīšanos īstā NASA misijā," ar prieku paziņoja Bermane.

Viņai un citiem tas ir tikai sākums.

NASA

Komentāri

  1. cylon tieši 30.06.2010 domāja šādi:

    man skauž !

  2. Nelabojams tieši 30.06.2010 domāja šādi:

    Man arī skauž... bet tādēļ mums jāparūpējas par savu valsti un jāpatrenc partiju "ieliktnīšus", lai vismaz mūsu bērni to varētu.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE