Telesto

Publicēts: 22.02.2006
Kādēļ šis Saturna pavadonis - Telesto - ir tik gluds? Vai tas būtu klāts ar to pašu graudaino ledu, kas klāj Pandoru un vēl dažus mazos pavadoņus? Telesto patiesībā daudz vairāk atgādina komētas atlūzas, nekā pavadoni. Telesto tika nofotografēts 2005. gada oktobrī, kad 24 kilometru attālumā lielajam pavadonim garām palidoja obitālā stacija Cassini.…

Ūdens uz Marsa

Publicēts: 1.04.2005
Marss un iespēja uz tā atrast ūdeni jau sen ir vilinājušas ne vienu vien zinātnieku un amatieri. Pēdējā laikā, kopš Marss tiek intensīvi pētīts, iespējas atklāt ūdenas rezerves ir pieaugušas vairākkārt. Ūdens būtu patiesi vērtīgs atklājums, kas atvieglotu sarkanās planētas izpēti. Lai jums jautrs 1. aprīlis!

NGC 1531/2: galaktiku iedarbība

Publicēts: 1.03.2005
Attēls, kurā redzama divu galaktiku sadarbība, tapis izmantojot 8 metru Gemini teleskopu, kas atrodas Čīlē. NGC 1531 ir tālākā, kas redzama fonā, NGC 1532 ir priekšpusē esošā, kuru caurvij putekļu joslas. Šis pārītis atrodas 55 miljons gaismas gadu attālumā dienvidu puslodes Upes zvaigznājā. galaktikas atrodas tik tuvu viena otrai, ka tās savstarpēji…

Saturna Japets

Publicēts: 2.02.2005
Kā izveidojusies Japeta dīvainā virsma? Tā virsmu ekvatora tuvumā šķērso šis dīvainais pacēlums, kas Japetu dara līdzīgu persika kodolam. Puse no Japeta ir tik tumša, ka no Zemes to praktiski nav iespējams saskatīt. Interesantākais ir tas, ka Japeta tumsas zona ir ļoti viendabīga, it kā kāds būtu uzlicis tumšu kupolu uz senas, krāteru veidotas virsmas.…

Spoka galvas miglājs

Publicēts: 1.11.2004
Helovīna izcelsme ir gan sena, gan astronomiskos novērojumos balstīta. Tā tradīcijas sniedzas dienas un nakts garuma maiņā. Helovīns ir viena no četrām dienām, kas atrodas "pusceļā" starp diviem gadalaikiem. Mūsdienās šo svētku piesaiste astronomiskajiem notikumiem vairs nav aktuāla. Vēl viena no mūsdienās zināmākajām "pusceļa" dienām ASV pilsoņiem…

55 Cancri planetārās sistēmas jaunpienācējs

Publicēts: 1.09.2004
Vai mūsu Saules sistēma ir unikāla? Nesen atklātā Neptūna izmēra planēta, kas riņķo ap 55 Cancri, norāda, ka līdzīgas sistēmas var pastāvēt arī citur. Planēta, kura tika atklāta sadarbojoties Hobija-Eberlija telskopam, Lika observatorijai un Habla teleskopam, ir jau ceturtā planēta, kas riņķo ap 55 Cancri. Pārējās trīs ir aptuveni Jupitera izmēros.…

Supergalaktiskais vējš no M82

Publicēts: 1.06.2004
Galaktikā M82 zvaigžņu veidošanās notiek ļoti ātri, vismaz desmit reizes pārsniedzot masīvu zvaigžņu dzimšanas un nāves biežumu Piena ceļa galaktikā. Milzīgo zvaigžņu vēji un supernovas sprādziena viļni ir radījuši milzīgu gāzes mākoni. Attēlā labi redzams, ka mākonis ir ļoti sarežģīts. M82 izskats parastajos optiskajos uzņēmumos atgādina cigāru, kam…

Cassini tuvojas Saturnam

Publicēts: 1.03.2004
Šie veidojumi tika atklāti 23 gadus agrāk, kad Voyager lidoja garām gredzenotajai planētai un atklāja nezināmas izcelsmes smalkus putekļus. Cassini, kas tuvojas Saturnam, arī ir pamanījis šos ēnainos veidojumus, lai gan ļoti neskaidrus. Cassini tika palaists 1997. gadā. Attālums līdz planētai ir uz pusi mazāks kā no Zemes līdz Saulei. Šā gada jūlijā…

Tarantulas miglājs no Spitzera

Publicēts: 2.02.2004
Tarantulas miglāja pašā centrā atrodas viens no neparastākajiem zvaigžņu klasteriem. Pazīstams ar nosaukumu NGC 2070 jeb R136. Tur mājvietu atradušas daudzas jaunas, karstas zvaigznes. Šo zvaigžņu spēcīgā enerģija izgaismo miglāja gāzi. Zvaigžņu vējš savērpj gāzes mutuļus, veidojot burbuļus un dīvains pavedienus. Attēls veidots, izmantojot Spitzera…

N63A uzbūve

Publicēts: 1.01.2004
Dažādos viļņu garumos pētot supernovas atliekas N63A, redzami interesanti elementi. Rentgenstaru emisija (zilā krāsā) rodas no gāzes, kas ir sakarsēta līdz 10 miljonim grādu pec Celsija. Vietās, kur gāze kustas ātrāk, veidojas zilganās arkas. Radio viļņu spektrs (sarkanais) un optiskie viļņi (zaļganais) labāk saskatāmi centrālajos reģionos, kur rentgenstarus…