ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Lielais Magelāna mākonis

Lielais Magelāna mākonis


Publicēts: 12.05.2006
Portugāļu jūrasbraucējam Fernando de Magelānam un viņa komandai bija daudz laika vērot dienvidu puslodes debesis viņu pirmajā ceļojumā apkārt pasaulei. Tā rezultātā divi nespodri, mākoņiem līdzīgi objekti dienvidu puslodē tiek saukti par Magelāna mākoņiem. Mūsdienās ir zināms, ka tās ir divas, neregulāras pundurgalaktikas, kas ir pavadoņi lielajai Piena…
M82: galaktika ar supergalaktisko vēju

M82: galaktika ar supergalaktisko vēju


Publicēts: 26.04.2006
Kas izgaismo Cigāra galaktiku? Šī neregulārā galaktika, kas pazīstama arī ar nosaukumu M82, astronimiski nesenā pagātnē paslīdēja garām milzīgajai spirālveida galaktikai M81. Lai gan jāsaka, ka arī šis notikums pilnībā neizskaidro kā radusies sarkani mirdzošā gāze, kas izplatās no galaktikas centra. Pēdējie pētījumi norāda, ka gāzi ārā no galaktikas…
NGC 253: putekļu sala

NGC 253: putekļu sala


Publicēts: 21.04.2006
Spožā NGC 253, kas tiek dēvēta arī par Mirdzošā dolāra galaktiku, ir viena no spilgtākajām redzamajām spirālveida galaktikām. Tā ir arī viena no putekļainākajām. Pirmo reizi to pamanīja astronome un matemātiķe Karolīna Heršela 1783. gadā. Putekļainā sala atrodas aptuveni 10 miljons gaismas gadu attālumā, dienvidu poslodes debesīs, Skulptora zvaigznājā.…
Galaktiku cīņa

Galaktiku cīņa


Publicēts: 15.04.2006
Šajā apbrīnojamajā attēlā pa kreisi redzama galaktika M81. Pa labi, masīvu gāzes un putekļu mākoņu ieskauta atrodas M82. Šīs divas milzīgās galaktikas ir iesaistījušā miljardiem gadu ilgā cīņā. Šo gadu laikā gravitācija ir dramatiski izmainījusi abas galaktikas. M82 gravitācijas iedarbības rezultātā palielinājies M81 zaru blīvums. Savukārt M81 ir radījusi…
HiRISE skatās uz Marsu

HiRISE skatās uz Marsu


Publicēts: 12.04.2006
HiRISE - augstas izšķirtspējas zinātnisko attēlu iegūšanas tehnika atrodas uz kosmiskā kuģa MRO, kas 2006. gada 10. martā iegāja Marsa orbītā. Šī detalizētā attēla izšķirtspēja ir 2,5 metri pikselī. Attēls iegūts no 2500 kilometru augstuma. Turpmākos mēnešus MRO vairākkārtīgi šķērsos Marsa ārējo atmosfēru (aeorbremzēšana), kā rezultātā tā orbīta tiks…
Gaišā zeme uz Marsa

Gaišā zeme uz Marsa


Publicēts: 6.04.2006
Kas ir šī gaišā augsne uz Marsa? Jau vairākas reizes automātiski pilotējamais visurgājējs Spirit, ar saviem riteņiem irdinot Marsa virskārtu, ir atsedzis šādas pārsteidzoši spilgtas augsnes paraugus. Pagājušā mēnesī, kad Spirit devās uz savu pārziemošanas vietu McCool kalnā, tika atklāta vēl viena vieta, kur sastopama gaišā augsne. Ar robotam pieejamajiem…
Kad rozes nav sarkanas

Kad rozes nav sarkanas


Publicēts: 24.03.2006
Ne visas rozes ir sarkanas, bet tomēr tās ir skaistas. Gluži kā brīnišķīgais Rozetes miglājs, kas visos astronomiskajos attēlos lielākoties redzams sarkanīgā krāsā, kura rodas pateicoties dominējošajai ūdeņraža emisijai. Ūdeņraža spēcīgākā optiskās emisijas līnija, kas pazīstama kā H-alfa, atrodas sarkanās gaismas apgabalā. Lai gan jāatzīst, ka miglāja…
Encelads Saturna tuvumā

Encelads Saturna tuvumā


Publicēts: 23.03.2006
Daži no Saturna attēlim ir ļoti sirreālistiski. Šā gada sākumā automātiskais kosmosa kuģis Cassini, kas tagad riņķo ap Saturnu, nofotografēja šo majestātisko planētu, tās gredzenus un niecīgo pavadoni Enceladu. Uz šī pavadoņa pavisam nesen tika atklāti ledus izvirdumi. Tā virsma izskatās balta, jo to klāj relatīvi tīrs, sasalis ūdens. Zem Encelada redzami…
Lielā lāča kopa

Lielā lāča kopa


Publicēts: 17.03.2006
Ziemeļu puslodes zvaigznājs Lielais Lācis ir labi atpazīstams pat tad, kad tas ir "apgāzts". Parasti jebkura zvaigznāja zvaigznes ir fiziski nesaistīti objekti. Pārsteidzoši ir tas, ka Lielā Lāča zvaigznes pārvietojas vienā virzienā. Šis fakts liek domāt, ka šīs zvaigznes pieder netālu esošajai nelielajai zvaigžņu kopai, kas atrodas tikai 75 gaismas…
Encelads - ūdens meklējumos

Encelads - ūdens meklējumos


Publicēts: 16.03.2006
Pamatojoties uz Cassini nosūtītajiem datiem, zinātnieki spriež, ka uz Saturna nelielā pavadoņa Encelada (tikai 500 kilometri diametrā) šķidrs ūdens sastopams tikai dažus desmitus metrus zem virsmas. Pavadonis joprojām ir tektoniski un seismiski aktīvs. Encelada virsmas temperatūra ir aptuveni -200 grādi pēc Celsija.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!