Komētai aug aste

Publicēts: 5.11.2007
Holmsa komēta turpina priecēt novērotājus. Tās spožums ir samazinājies pavisam nedaudz, toties tagad tai ir skaidri redzams pagarinājums, atšķirībā no citām zvaigznēm un planētām. Zeltainā centrālās daļas nokrāsa ir mainījusies uz zaļganu. Jā, komētai ir skaidri saskatāma aste. Zilgano jonu asti ir radījis Saules vējš. Izmantojiet iespēju un turpiniet…

Zelta komēta

Publicēts: 4.11.2007
Ziemeļu puslodes debesīs, Perseja zvaigznājā samērā viegli var ieraudzīt netipisku parādību - pārsteidzošo Holmsa komētu. Ikviens - ar neapbruņotu aci, vai izmantojot binokļus un teleskopus var aplūkot šo Saules sistēmas karstāko jaunumu, kas Zemei traucas garām aptuveni 150 miljons kilometru attālumā (vēl aiz Marsa orbītas). Holmsa komēta, kas joprojām…

Trīs miglāji šaurajā spektrā

Publicēts: 2.11.2007
Attēla iegūšanai izmantotie šaura spektra filtri un mākslīgā krāsu palete labi izceļ trīs miglājus uz Piena ceļa fona. Visas trīs zvaigžņu dzimšanas vietas atrodas aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā. Astronoms Šarls Mesjē 18. gadsimta laikā klasificēja divus no šiem objektiem - krāsaino M8 (augšējais labais) un kompakto M20 (kreisajā…

Starpgalaktiskais tilts

Publicēts: 1.11.2007
Šis zvaigžņu, gāzes un putekļu tilts stiepjas vairāk nekā 75 000 gaismas gadu garumā un savieno divas galaktikas, kuras katalogos atrodamas kā Arp 87. Šis tilts ir spēcīgs pierādījums tam, ka savulaik galaktikas ir bijušas tik tuvu viena otrai, ka gravitācijas ietekmē ir radies šis savienojums. Galaktika labajā pusē ir NGC3808A. Tajā ir daudz jaunu…

Spoka galvas miglājs un Helovīns

Publicēts: 31.10.2007
Helovīna jeb Visu svēto dienas izcelsme ir meklējama gan vēsturē, gan astronomijā. Kopš piektā gadsimta pirms Kristus dzimšanas Helovīns tika atzīmēts kā diena, kas ir pusceļā starp dienu, kad nakts un diena vienāda garuma, un dienu, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Šogad šis datums patiesībā būs tikai nākamnedēļ. Otra šāda "pusceļa diena"…

Lielais Ķīļa miglājs

Publicēts: 28.10.2007
Dienvidu puslodes debesu dārgakmens - Lielais Ķīļa miglājs jeb NGC3372 aizņem aptuveni 300 gaismas gadu lielu platību un ir mūsu galaktikas lielākais zvaigžņu veidošanās reģions. Gluži tāpat kā ziemeļos esošais, nedaudz mazākais Oriona miglājs, Ķīļa miglājs ir saskatām ar neapbruņotu aci, lai gan tas atrodas aptuveni 5 reizes tālāk - 7500 gaismas gadu…

Dilstošais mēness

Publicēts: 22.03.2007
Kas noticis ar Mēnesi? 2006. gada jūlijā SKS astronauti novēroja dilstošu mēnesi, kas tobrīd atradās pavisam nedaudz virs horizonta. Daļa Mēness izskatās zilgana, daļa vispār nav redzama. Abus efektus rada Zemes atmosfēra. Gaisa molekulas vislabāk izkliedē zilo gaismas spektru, tādēļ no Zemes dienas laikā debesis izskatās zilas. Astronauti zilu redz…

M95: spirālveida galaktika

Publicēts: 14.03.2007
Kāpēc dažām spirālveida galaktikām ap to centrālo daļu ir redzams gredzens? Vispirms jāatgādina, ka M95 ir tuvākais un skaistākais šķērsoto spirālveida galaktiku paraugs. Attēlā, kas iegūts ar Havaju teleskopa palīdzību, skaidri redzamas neskaitāmās jauno zvaigžņu kopas galaktikas zaros, tumšas putekļu joslas un centrālais blāvais kodols. Tomēr jāatzīst,…

NGC 2170: zvaigznes, putekļi un miglāji

Publicēts: 28.02.2007
Kad veidojas zvaigzne, brīvībā tiek palaisti nežēlīgi spēki. NGC 2170 ir tipisks zvaigžņu šūpulis. Šeit ir saskatāmi gan sarkanīgie emisijas miglāji, kuru krāsojumu nosaka tajos esošais ūdeņradis, gan zilganie putekļu mākoņi, kas atstaro apkārtējo zvaigžņu gaismu. Turpat blakus redzami biezi, melni putekļu sakopojumi, kas aizēno visu, kas atrodas aiz…

Vai pie jums ir mākoņi?

Publicēts: 27.02.2007
Vai uz ārpussaules sistēmas planētām ir ūdens? Šķiet šis ir gandrīz tikpat populārs jautājums kā vai eksistē citas dzīvības formas kaut kur visumā. Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, zinātnieki, izmantojot Spitzera teleskopu, veica divu planētu izpēti. HD 209458b un HD 189733b tika novērotas infrasarkano staru spektrā pirms un pēc tam, kad zvaigznes…