Saules apmirdzētās jūras

Publicēts: 2.02.2015
Kādēļ gan uz Titāna virsmas būtu redzami spožas gaismas uzliesmojumi? Tādēļ, ka Saules gaisma atspīd jūrās. Lai arī uz Saturna pavadoņa ir stindzinoši auksts, uz tā ir konstatēts šķidrums - metāns un etāns, kuri zemās temperatūrās pastāv šķidrā veidā. Uz Titāna ir vairāki ezeri ar gludu virsmu, kuri atstaro Saules gaismu kā spoguļi. Attēlā redzamais…

NGC 4676: Peļu kautiņš

Publicēts: 1.02.2015
Attēlā redzamās galaktikas viena otru plosa. Tās dēvē par Pelēm, jo tām ir garas astes. Visticamāk, ka galaktikas ir izgājušas viena otrai cauri un garās astes ir radījuši galaktiku gravitācijas spēki, kas ar atšķirīgu intesnsitāti iedarbojas uz sadursmei tuvākajiem un tālākajiem galaktiku apgabaliem. Abas Visuma salas šķir milzīgs attālums. Tādēļ sadursme…

Septiņi Spēcīgi Vīri un Piena Ceļš

Publicēts: 26.01.2015
Varbūt esi dzirdējis par Septiņām Māsām jeb Plejādēm, kuras latviešu folklorā pazīstamas kā Sietiņš? Kā ir ar Septiņiem Spēcīgiem Vīriem? Tie gan nav kāds objekts vai figūra debesīs, bet gan neparasti klinšu veidojumi uz rietumiem no Urālu kalniem. Manpupunēras pīlāri ir viens no Krievijas septiņiem brīnumiem. Kā veidojušies šie aptuveni 40 metrus augstie…

Ziepju Burbuļa miglājs

Publicēts: 13.01.2015
Ar zvaigznēm bagātajā Gulbja zvaigznājā pirms dažiem gadiem tika atklāts šis apbrīnojami simetriskais miglājs. Atklājēja gods pieder vaļasprieka astronomam Deivam Jurasevičam, kas 2008.gada 6.jūlijā identificēja šo objektu savos ilgas ekspozīcijas attēlos, kuros viņš bija iekļāvis Pusmēness miglāju (NGC 6888) un tā apkaimi. 11 dienas vēlāk neatkarīgi…

NGC 1097 apskāvienos

Publicēts: 9.01.2015
Spirālveida galaktika NGC 1097 meklējama dienvidu puslodes debesīs Krāsns zvaigznājā. Tā atrodas aptuveni 45 miljonu gaismas gadu attālumā. Tās plašos spirāles zarus rotā sarkanīgie zvaigžņu veidošanās reģioni. Šķiet, ka spirāles zari apvijušies apkārt mazākai pavadoņgalaktikai, kas atrodas aptuveni 40 000 gaismas gadu attālumā no NGC 1097 centra. Tomēr…

Corona Australis zvaigznes un putekļi

Publicēts: 8.01.2015
Attēlā redzamie putekļu un gāzu mākoņi, kurus izgaismo jaunās un karstās zvaigznes, atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā pie Dienvidu Vainaga zvaigznāja ziemeļu robežas. Putekļu mākoņi bloķē tālāko zvaigžņu gaismu un tās nav redzamas. Kompleksu veido vairāki atstarojošie miglāji - NGC 6726, NGC 6727 un IC 4812. Tiem raksturīgo zilgano nokrāsu…

100 miljoni zvaigžņu Andromedas galaktikā

Publicēts: 6.01.2015
Kādas zvaigznes atrodas Andromedas galaktikā? Lai labāk izprastu šo jautājumu, zinātnieki pētīja kaimiņos esošo spirālveida galaktiku, izmantojot Habla teleskopu. Pētījuma rezultāts ir līdz šim lielākā kompozīcija, kas veidota no Habla teleskopa fotografētajiem attēliem - Panhromātiskā Habla Andromēdas Dārgumu krātuve (PHAT). Lai izveidotu šo grandiozo…

Lapsas Kažoks, Vienradzis un Ziemassvētku Eglīte

Publicēts: 5.01.2015
Kas kopīgs konusam, lapsas kažokam un Ziemassvētku eglītei? Tie visi atrodas Vienradža zvaigznājā. Attēlā redzamais apgabals pazīstams kā NGC 2264 un atrodas aptuveni 2700 gaismas gadu attālumā. Tajā sajaukušies sarkanie emisijas miglāji ar tumšajiem putekļu un gāzu mākoņiem. Vietās, kur tumšie mākoņi atrodas tuvāk karstajām un jaunajām zvaigznēm, veidojas…

Reja un Saturns

Publicēts: 4.01.2015
Maigi toņi, daļēji izgaismotas sfēras, plānie gredzeni un tikko jaušamās to ēnas parāda mums milzu planētu Saturnu un tā apkārtni. Nu jau savu darbu beigušais Cassini aparāts pirms vairākiem gadiem nofotografēja šo ainu, kurā redzams Saturns un viens no tā pavadoņiem - Reja. Tā kā Cassini atradās tuvu gredzenu plaknei, iespaidīgie gredzeni ir redzami…

Oriona sirdī

Publicēts: 2.01.2015
Attēla centrā redzama Oriona miglāja sirds, kurā valda četras karstas un masīvas zvaigznes - Trapeces kopa. Tās atrodas ļoti tuvu viena otrai, izvietotas reģionā, kura diametrs nepārsniedz 1,5 gaismas gadus. Trapeces kopas zvaigžņu, īpaši Theta-1 Orionis C ultravioletais starojums jonizē apkārtējos gāzu mākoņus. Kopas zvaigznes ir pavisam jaunas. Tām…