M74: Perfekta spirāle

Publicēts: 1.12.2007
Nu ja ne gluži perfekta, tad visfotogēniskākā gan. M74 ir visuma sala, kurā atrodas aptuveni 100 miljards zvaigžņu, 32 miljons gaismas gadu attālumā Zivs zvaigznājā. M74 pieder Sc galaktiku grupai. Labi saskatāmajos galaktikas zaros redzami jaunie, zilganie zvaigžņu klasteri un tumšākie putekļu sakopojumi. Šis attēls tapis no datiem, kas savākti 2003.…

Perseja zvaigžņu putekļi

Publicēts: 29.11.2007
Attēlā redzamais zvaigžņu, putekļu un gāzes sakopojums atrodas Perseja zvaigznājā. Pašā attēla centā redzams zilaganais miglājs NGC 1333, kas atrodas aptuveni 1000 gaismas gadu attālumā. Gāzu un putekļu mākoņi novietoti milzīga molekulārā mākoņa malā. Biezo putekļu aizsegā notiek intensīva jauno zvaigžņu veidošanās, kura nav novērojama ar optiskajiem…

Plejādes un zvaigžņu putekļi

Publicēts: 22.11.2007
Skaistās Plejādes jeb Sietiņš traucas cauri kosmosam aptuveni 400 gaismas gadu attālumā, izgaismojot satiktos putekļu mākoņus. Šajā plaša lauka attēlā labajā pusē redzams pats zvaigžņu klasteris, bet kreisajā pusē mazāk pazīstams reflektorais miglājs. Sietiņš un putekļu mākoņi nav savstarpēji saistīti. Astronomi, izmantojot infrasarkano staru teleskopu,…

Vēl milzīgāka

Publicēts: 21.11.2007
Holmsa komētas sfēriskā koma ir sasniegusi jau 1.4 miljons kilometri diametrā, kas nu jau pārsniedz Saules izmērus. Viss šis milzīgais mākonis nāk no aktīvā, bet salīdzinoši niecīgā komētas kodola, kura diametrs nepārsniedz 4 kilometrus. Šis attēls uzņemts 14. novembrī, izmantojot Kanādas - Francijas - Havaju teleskopu. Cauri komai ir redzamas gan zvaigznes,…

M45 jeb Plejādes

Publicēts: 19.11.2007
Plejādes ir viens no pazīstamākajiem klasteriem. To ir viegli ieraudzīt ar binokli pat ļoti apgaismotā pilsētā. Šis objekts ir pazīstams ar daudziem nosaukumiem - Sietiņš, Septiņas māsas utt. Katalogos tas tiek atzīmēts kā M45. Plejādes ir spožākais un tuvākais atvērtais klasteris. Plejādes satur vairāk kā 3000 zvaigžņu un atrodas aptuveni 400 gaismas…

Debesis un mežs

Publicēts: 17.11.2007
Šis attēls uzņemts Francijas dienvidos 11. novembra naktī. Cauri priežu zariem redzams satelīta lidojums. Gandrīz vai attēla centrā ir iekārtojusies Holmsa komēta, virs kuras nedaudz augstāk redzama Perseja zvaigznāja spožākā zvaigzne Mirfaks. 19. novembrī komēta atradīsies gandrīz blakus Mirfakam un tādēļ šī zvaigzne būs redzama komētas plašajā komā,…

Raķešu degviela

Publicēts: 16.11.2007
Šajā Oriona zvaigznāja attēlā labi redzamas jaunās zvaigznes un ūdeņraža un putekļu mākoņi. Šis attēls ir uzņemts ar analogo kameru un kopējais ekspozīcijas laiks ir 40 minūtes. Centrālajā daļā redzams Oriona miglājs, kas atrodas nedaudz zem Oriona jostas trim zvaigznēm. Pa kreisi no tām atrodas Barnarda cilpa, kas beidzas pie spožā supergiganta Rīgela.…

Herkulesa M13

Publicēts: 15.11.2007
M13 pārsvarā tiek atpazīts kā Lielais globulārais klasteris, kas atrodas Herkulesa zvaigznājā. Šī zvaigžņu sistēma, kas sastāv no simtiem tūkstošu zvaigžņu, ir spožākais globulārais klasteris ziemeļu puslodes debesīs. Tas atrodas 25 000 gaismas gadu attālumā un aizņem 150 gaismas gadu lielu laukumu. Klastera kodolā zvaigznes atrodas ļoti blīvi - vairāk…

Pusmēness miglājs

Publicēts: 12.11.2007
Kā radies Pusmēness miglājs? Gluži kā milzu kokons, miglājs radies no spožākās zvaigznes, kas redzama miglāja centrā. Vadošā hipotēze apgalvo, ka miglājs radies aptuveni pirms 250 000 gadu, kad masīva centrālā zvaigzne bija izveidojusies par Volfa-Rajē zvaigzni - WR136. Tās ārējais apvalks tika izsviests kosmosā un katrus 10 000 gadus zvaigzne izsvieda…

Debesu skats ar komētu

Publicēts: 9.11.2007
Attēlā redzamais apgabals meklējams Perseja zvaigznājā - spožās zvaigznes, emisijas miglājs un, protams, slavenā Holmsa komēta. Spožākā zvaigzne attēlā ir Perseja Alfa, kurai apkārt ir izkārtojies neliels zvaigžņu klasteris, kas atrodas aptuveni 600 gaismas gadu attālumā. Tomēr attēlā dominējošā ir spožā Holmsa komēta ar fluoriscējoši zilo komu un zilgano…