Emisijas miglājs IC 1396

Publicēts: 24.12.2007
Emisijas miglājs IC 1396 plešas simtiem gaismas gadu lielā apgabalā, kurā sajaukusies gāze un putekļi. IC 1396 atrodas aptuveni 3000 gaismas gadus lielā attālumā. Attēls tika radīts izmantojot filtrus, kas parāda ūdeņraža atomu radīto spektru. Viena no pazīstamākajām formām šajā miglājā ir zvaigžņu vēju veidotais Ziloņa snuķa miglājs, kas ir redzams…

1970to atspulgs

Publicēts: 20.12.2007
1970tie ir kaut kas tāds, ko astronomi ne pārāk ievēro. Oriona zvaigznāja reflekcijas miglāji - NGC 1977, NGC 1975, NGC 1973 - burtiski nobāl populārākā Oriona miglāja priekšā. Visus trīs minētos miglājus var atrast gar Oriona zobenu, uz ziemeļiem no milzīgā Oriona miglāja. Tie ir saistīti ar Oriona molekulāro mākoni, kas atrodas aptuveni 1500 gaismas…

Radīšanas kalni

Publicēts: 15.12.2007
Šis fantastiskais veidojums atrodas milzīgas zvaigžņu dzimšanas vietas W5 austrumu malā. W5 atrodas aptuveni 7000 gaismas gadu attālumā Kasiopejas zvaigznājā. Spitzera teleskopa infrasarkano staru tehnoloģijā iegūtajā attēlā redzami aukstie starpzvaigžņu gāzes mākoņi, kurus izveidojuši vēji un spēcīgais starojums no karstas, masīvas zvaigznes, kura…

Vērša T maiņzvaigzne un Hinda miglājs

Publicēts: 13.12.2007
Attēla centrā redzamā oranžās krāsas zvaigzne ir Vērša zvaigznāja T zvaigzne, kas ir Vērša zvaigznāja T maiņzvaigžņu klases prototips. Tai blakus atrodas dzeltenīgais Hinda mainīgais miglājs NGC 1555/1554. Šie objekti atrodas vairāk kā 400 gaismas gadu attālumā molekulārā mākoņa malā. Interesanti ir tas, ka gan zvaigzne, gan miglājs maina spožumu neatkarīgi…

Izdzīvošanas maratons

Publicēts: 12.12.2007
Marsa visurgājējs Spirit patlaban ir devies skrējienā, lai izdzīvotu. Robots cenšas sasniegt drošu vietu, kur pārlaist Marsa ziemu, bet tas atkal un atkal iestieg mīkstajās, sarkanajās smiltīs. Zinātnieki uz Zemes cer, ka Spirit paspēs sasniegt Mājas plato (Home plate) ziemeļu nogāzes malu, pirms decembra beigām, kad pāri brāzīsies negantie ziemeļu…

Ērgļa miglāja feja

Publicēts: 9.12.2007
Ērgļa miglāja skulptūras iztvaiko. Spēcīga zvaigžņu gaisma aizvēdī prom vēsos kosmosa kalnus. Palikošos pīlārus nav grūti iztēloties kā mītiskus briesmoņus. Attēlā redzams viens no šādiem pīlāriem, kuru varētu aprakstīt kā milzīgu kosmisku feju. Šī pasakainā būtne ir vismaz 10 gaismas gadus gara un izverž starojumu, kas ir daudzkārt karstāks par parastu…

Dubultā zvaigžņu kopa Perseja zvaigznājā

Publicēts: 7.12.2007
Debesu vērotājiem, kas pēdējā laikā sekoja Holmsa komētai, bija iespēja pievērsties arī citiem debesu objektiem, kuri atradās komētas apvidū. Viens no šādiem objektiem ir dubultā zvaigžņu kopa Perseja zvaigznājā. Šis atvērto zvaigžņu kopu pāris atrodas aptuveni 7000 gaismas gadu attālumā un ir saskatāms arī ar binokli. Skatītājs ar labu redzi tos var…

Marss tuvojas

Publicēts: 6.12.2007
Ja gribat redzēt Marsu, tad laiks līdz 24. decembrim tam ir lieliski piemērots, kad sarkanā planēta atrodas tuvu Zemei un tieši iepretīm Saulei. Vistuvāk Zemei Marss atradīsies 18. decembrī, kad attālums līdz Zemes kaimiņam būs tikai 88 miljoni kilometru. Marss uzlec pēc Saules rieta un ir redzams Dvīņu zvaigznājā. NASA kosmiskais kuģis Phoenix, kura…

Holmsa komēta virs Ungārijas

Publicēts: 5.12.2007
Holmsa komēta negrasās atkāpties. Šī neparastā komēta, kas pārsteidzoši uzliesmoja oktobra beigās, joprojām ir saredzama ar neapbruņotu aci tumšās naktīs, kur netraucē apgaismojums. Patlaban Holmsa komēta lēnām ceļo cauri Perseja zvaigznājam un ir redzama ziemeļu puslodes novērotājiem. Par šo fotogrāfiju varam pateikties Tamasam Ladanji, kas noķēris…

Pusmēness

Publicēts: 2.12.2007
Mēness fāze, kas redzama attēlā šķiet pazīstama, bet pats pavadonis ne pārāk. Šeit redzams Jupitera pavadonis Eiropa. Šos attēlus safotografēja automātiskais kosmosa kuģis Galileo laika posmā no 1995. līdz 2003. gadam. Uz pavadoņa ir labi saskatāmi gaišie ledus lauki, lūzumi, kas stiepjas no horizonta līdz horizontam, un tumšāki laukumi, kur iespējams…