ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Messenger lido garām Merkuram

Messenger lido garām Merkuram


Publicēts: 16.01.2008
Pirms divām dienām NASA kosmosa kuģis Messenger kļuva par otro cilvēku radīto objektu, kas palidojis garām Merkuram. Pirms tam šo planētu 35 gadus agrāk tika apmeklējis Mariner 10, kas nevarēja nofotografēt visu Merkura virsmu. Tolaik iegūtie dati radīja daudzus jautājumus. Šīs nedēļas Messenger lidojums ir pirmais no trim plānotajiem, līdz tas paliks…
Dubultā supernova DEM L316

Dubultā supernova DEM L316


Publicēts: 15.01.2008
Vai šīs ir divu saistītu supernovu atliekas? Lai to palīdzētu izprast, projektā tika iesaistīts 8 metru Gemini teleskops, kas atrodas augstu kalnos Čīlē. Iegūtais attēls, kā jūs paši varat redzēt, ir ļoti detalizēts. Attēla un Čandras rentgenstaru teleskopa datu analīzes rezultātā tika secināts, ka šīs divas čaulas ir ļoti dažādas. Mazākais burbulis…
Merkura skrējiens

Merkura skrējiens


Publicēts: 12.01.2008
Šāda krāšņa aina pavērās rietumu puses debesīs pagājušās nedēļas trešdienā. Saule tik tikko ir aizlīdusi aiz horizonta. Pavisam tuvu Saulei atrodas arī Merkūrijs, kas, ja labi ieskatās (lielajā attēlā), ir redzams attēla centrā, mazliet virs horizonta, oranžīgās blāzmas ieskauts. Merkūriju parasti ir grūti saskatīt, jo to nomāc austošās vai rietošās…
Aktīvā galaktika Kentaura A

Aktīvā galaktika Kentaura A


Publicēts: 10.01.2008
Kentaura A ir milzīga elipsveida galaktika nieka 11 miljonu gaismas gadu attālumā. Tā ir Zemei tuvākā aktīvā galaktika. Šajā attēlā redzama trīs atšķirīgu teleskopu attēlu kompozīcija - rentgenstari (Čandra), redzamā gaisma (ESO) un radio viļņi (VLA). Kentaura A centrālā daļa redzamajā spektrā ir putekļu un gāzes mudžeklis, bet radio un rentgenstari…
Apslēptais dārgums IC 342

Apslēptais dārgums IC 342


Publicēts: 9.01.2008
Netālu esošā, brīnišķīgā spirālveida galaktika IC342 noteikti būtu ļoti populāra, ja nebūtu tik labi apslēpta. To praktiski neredzamu padara Piena ceļa galaktikas putekļu, gāzes un zvaigžņu plīvurs. IC342 atrodas aptuveni 7 miljonus gaismas gadu attālumā Žirafes zvaigznājā. Pati IC342 galaktika ir bagāta ar gāzi, ziliem zvaigžņu klasteriem, sārtiem…
Jupiters un Jo

Jupiters un Jo


Publicēts: 8.01.2008
Kosmosa kuģim New Horizons lidojot cauri Saules sistēmai, tas paspēj uzņemt daudz elpu aizraujošu fotogrāfiju. 2007. gada februārī New Horizons palidoja garām Jupiteram un vienmēr aktīvajam pavadonim Jo. Šajā montāžā redzams Jupiters, kas fotografēts infrasarkanajā spektrā, tādēļ Lielais sarkanais plankums izskatās balts. Jupitera sarežģītajā atmosfērā…
Piena ceļš 5000 metru augstumā

Piena ceļš 5000 metru augstumā


Publicēts: 4.01.2008
Uzkāpiet Čīles Andu ziemeļu daļā 5000 metru augstumā netālu no Cerro Chajnantor un naksnīgās debesis būs pavisam savādākas nekā parasti. Šajā platleņķa fotogrāfijā redzamas mūsu Piena ceļa galaktikas zvaigžņu miriādes un putekļu mākoņi. Galaktikas centrs, kas atrodas gandrīz vai attēla centrā slēpjas aiz necaurredzamu putekļu masas. Spožā zvaigzne virs…
Galaktika un komēta

Galaktika un komēta


Publicēts: 2.01.2008
Šis komētas un galaktikas attēls ir tapis 2007. gada 30. decembrī, Nīderlandē, Hogevēnas pilsētā. Attēls veidots no 60 ekspozīcijām, kur katras uzņemšanas laiks bija 60 sekundes. Attēla augšdaļā labi saredzama Triangula galaktika, bet zem tās ar skaistu zaļu komu mirdz 8P/Tatla komēta. Šāda tipa nespodrie debesu objekti kalpoja par Mesjē darba iedvesmu,…
Spožo komētu gads

Spožo komētu gads


Publicēts: 31.12.2007
2007. gada laikā Zemi apciemoja divas spožas komētas. Abas bija redzamas ar neapbruņotu aci. 2007. gada sākumā tā bija Maknota komēta, kas izauga par spožāko komētu pēdējo 40 gadu laikā. Tās burvīgā aste pletās debesīs un priecēja zvaigžņotās debess entuziastus. Maknota komēta (c/2006 P1) kļuva par 2007. gada komētu. Tā bija ne tikai skaista, bet arī…
Brīnišķīgais Bumeranga miglājs

Brīnišķīgais Bumeranga miglājs


Publicēts: 28.12.2007
Simetrisko mākoni, kas pazīstams kā Bumeranga miglājs, veidojis spēcīgs vējš, kas plūst no mirstošas centrālās zvaigznes ar ātrumu 600 000 kilometri stundā. Tik strauja izplešanās ir atdzesējusi miglāja gāzi līdz vienam grādam virs absolūtās nulles, kas ir vēl aukstāk nekā kosmosa fona starojums. Šis ir visaukstākais zināmais apgabals izpētītajā visumā.…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!