Jaunā Saules cikla plankums

Publicēts: 6.02.2008
Uz Saules ir sācies jauns aktivitātes cikls. Pagājušā gada laikā Saules magnētiskais lauks ir atjaunojies un nu ir sācies jaunais 11 gadu cikls. Attēlā redzams plankums 10982, kas ir viens no pirmajiem jaunajā ciklā. Uz augšu no tā redzamas divas tumšas līnijas, kas ir zemākas temperatūras pavedieni, kurus notur magnētiskais lauks. Gaišākie apvidi ir…

Zirneklis uz Merkura

Publicēts: 4.02.2008
Kādēļ šis krāteris izskatās pēc zirnekļa? Kad automātiskais kosmosa kuģis Messenger lidoja garām Merkuram, tas nofotografēja tās Saulei vistuvākās planētas daļas, kuras līdz šim neviens nebija redzējis. Caloris baseinā tika atrasts šis krāteris, no kura centra iziet neparasti stari. Līdz šim Saules sistēmā nekas tāds nebija redzēts. Nav skaidrs vai…

Venēras un Jupitera satuvošanās

Publicēts: 2.02.2008
Nedaudz virs horizonta jūs redzat otro un trešo spožākos debesu objektus aiz Mēness. Jupiters un Venēra šajā attēlā, kas uzņemts 2008. gada 30. janvārī, atrodas 2 grādu attālumā viens no otra. Maksimāli tuvu tie atradās 1. februāra rītā - tikai pusgrāds šķīra šīs divas planētas. Attēls tapis pie Kaspijas jūras. Autors ir Bebeks Tefreši.

2007 TU24 ir aizlidojis

Publicēts: 30.01.2008
Vakar garām Zemei, neradot nekādus draudus cilvēcei, palidoja asteroīds 2007 TU24. Pēdējie dati liecina, ka tā šķērsizmērs ir 250 metri. Šis notikums nebija nekas neparasts. Zemi katru dienu bombardē mazāki objekti. 2003. gadā Zemei garām (tuvāk nekā atrodas Mēness) palidoja autobusa lieluma objekts, kuru konstatēja tikai pēc tam, kad tas bija palidojis…

Ziemas nakts Pic du Midi

Publicēts: 26.01.2008
Jūs stāvat vēsturiskajā Pic du Midi kalna observatorijā un veraties uz dienvidiem. Jūsu priekšā plešas Pireneju kalni un skaidras zvaigžņotas debesis. Pavisam netālu La Mongie slēpošanas kūrorta gaismas iekrāso kalnu grēdas. Pie horizonta redzamas pilsētu atblāzmas. Attēla centrā labi saskatāms Oriona zvaigznājs. Nedaudz pa kreisi - Dvīņi ar spožo Marsu,…

Andromedas sala

Publicēts: 24.01.2008
Vistālākais, ar neapbruņoti aci saskatāmais objekts ir M31 jeb Andromedas galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljons gaismas gadu attālumā. Bet bez teleskopa jūs ieraudzīsiet tikai mazu, neskaidru gaismas pleķīti Andromedas zvaigznājā. Teleskopā turpretīm būs labi saskatāms gaišais, dzeltenigais kodols, skaistās zilganās spirāles, kuras šķērso tumšas…

Spogulīt, spogulīt...

Publicēts: 23.01.2008
Pašportreti ir interesanta lieta, jo sevišķi, ja tie ir astronautu pašportreti, kas uzņemti kosmosā. Šajā attēlā redzams Klajs Andersons, 15. ekspedīcijas astronauts. Fotogrāfija tapusi 2007. gada augustā, kosmiskā kuģa Endeavour vizītes laikā uz SKS. Zeme patiesībā nav tik ļoti izliekta kā izskatās. Šo deformāciju radījiis atspulgs skafandra ķiverē.…

Merkura apvārsnis

Publicēts: 21.01.2008
Kā nez tas būtu - lidot garām Merkuram? Pagājušo nedēļ šai Saules sistēmas mazākajai planētai garām palidoja automātiskais kosmosa kuģis Messenger. Lielai daļai cilvēku attēlā redzamais atgādina Zemes pavadoni Mēnesi. Uz karstās un vientulīgās planētas tāpat kā uz Mēnesss atrodas krāteri, kuri gan nedaudz atšķiras, jo uz Merkura gravitācija ir daudz…

Maknota komēta virs Čīles

Publicēts: 20.01.2008
Maknota komēta iespējams ir bijusi mūsdienu visfotogēniskākā komēta. Pagājušā gada janvārī tā sarīkoja skaistu "izrādi" ziemeļu puslodē, pēc tam pārvācās uz dienvidu puslodi, kur tās neparasti garā putekļu aste priecēja debesu novērotājus. Šajā attēlā redzama Maknota komēta virs Čīles, no Andu kalniem skatoties uz Santjāgo pilsētu. Tās aste plešas pa…

Tora smaragda bruņucepure

Publicēts: 17.01.2008
Šis bruņucepurei līdzīgais mākonis ar spārniem līdzīgiem piedēkļiem ir pazīstams kā Tora cepure. Tā šķērsizmērsizmērs ir skandināvu dieva cienīgs - 30 gaismas gadi. Patiesībā šī "bruņucepure" ir stapzvaigžņu gāzes burbulis, ko izveidojuši vēji, plūstoši no milzīgas, spožas zvaigznes, kas atrodas gandrīz pašā šī mākoņa centrā. Tā ir Volfa-Rajē tipa zvaigzne,…