NGC 4676 : peļu sadursme

Publicēts: 24.02.2008
Šīs abas milzīgās galaktikas plosa viena otru. Pateicoties garajām "astēm", kas izveidojušās sadursmes rezultātā, šīs galaktikas pazīstamas arī kā "Peles". Iespējams, ka tās sadursies atkal un atkal līdz pilnībā saplūdīs vienā galaktikā. Attālumi ir milzīgi un saplūšana notiek ļoti lēnām - simtiem miljoniem gadu laikā. NGC4676 atrodas aptuveni 300 miljons…

Stereo kosmiskā stacija

Publicēts: 23.02.2008
Sarkani zilās brilles vienmēr jātur pa rokai, jo nekad nevar zināt, kad uzrodas kārtējais stereo attēls. Šoreiz mēs piedāvājam apskatīt Zemes lielāko mākslīgo pavadoni - Starptautisko kosmisko staciju, kas fotografēta no Atlantis, kad tas devās atpakaļ uz Zemi. Tobrīd Atlantis un SKS atradās aptuveni 350 kilometru augstumā un lidoja ar ātrumu 7500 metri…

Oriona Zirga galvas miglājs

Publicēts: 21.02.2008
Zirga galvas miglājs ir viens no pazīstamākajiem. Tumšais putekļu un gāzu mākonis izceļas uz sarkanīgā emisijas miglāja fona. Pa kreisi redzamā spožā zvaigzne ir viena no Oriona jostas zvaigznēm. Tāpat kā mākoņi uz Zemes, arī mākoņi kosmosā maina savu formu. Visticamāk pēc dažiem tūkstošiem gadu šeit vairs nebūs redzama zirga galva, bet gan kaut kas…

Starptautiskā kosmosa stacija

Publicēts: 19.02.2008
Ja uz Zemes cilvēki mēdz kasīties par lielākām un mazākām lietām, tad tuvējā kosmosā ir vismaz viena vieta, kur vārds starptautisks izpaužas tā vispatiesākajā nozīmē. Daudzu valstu kopdarba rezultātā kosmiskā stacija plešas plašumā, kļūstot par Zemes iedzīvotāju frontes līniju visuma dzīļu apgūšanā. Šobrīd jau Atlantis ir atceļā uz mājām (lai viņiem…

M1 - Krabja miglājs Habla acīm

Publicēts: 17.02.2008
Šāds bardaks izveidojas pēc tam, kad zvaigzne uzsprāgst. Krabja miglājs ir 1054. gadā novērotās pārnovas atliekas. Miglājā novērojami dīvaini pavedieni, kas ir ne tikai ļoti kompleksi, bet to kopējā masa ir mazāka kā pārrnovas izmestā, un tie pārvietojas daudz ātrāk nekā vajadzētu pēc sprādziena. Krabja miglāja šķērsizmērs ir 10 gaismas gadi. Tā centrā…

Čūskneša jaunās zvaigznes

Publicēts: 15.02.2008
Šajā Spitzera teleskopa infrasarkanajā spektrā uzņemtajā un pēc tam iekrāsotajā attēlā redzami mirdzoši kosmisko putekļu mākoņi un tajos iegremdētās jaundzimušās zvaigznes. Attēlā redzams tuvākais zvaigžņu veidošanās reģions Rho Oph, kas atrodas tikai 400 gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Jaunās zvaigznes, kas izveidojušās no ūdeņraža gāzes,…

Rozetes miglājs

Publicēts: 14.02.2008
Rozetes miglājs jeb NGC 2237 nav vienīgais kosmiskais mākonis, kas liek aizdomāties par puķēm, bet tas ir viens no visbiežāk lietotajiem astronomijas attēliem Valentīna dienas apsveikumiem. Šī krāšņā kosmiskā puķe atrodama Vienradža molekulārā mākoņa malā, 5000 gaismas gadu attālumā. Tās centrā atrodas jaunu zvaigžņu kopa, kuru izstarotais vējš tad…

Elipsveida galaktika NGC 1132

Publicēts: 13.02.2008
NGC 1132 ir viena mierīga galaktika, bet kā tā radusies? Tā kā tā ir elipsveida galaktika, tajā ir maz putekļu un gāzes. Pēdējā laikā tikai dažas zvaigznes ir izveidojušās šajā galaktikā. Lai gan daudzas elipsveida galaktikas ir galaktiku kopu sastāvdaļas, šķiet, ka NGC 1132 ir liela, izolēta galaktika, kas jāmeklē Upes zvaigznāja virzienā. Lai izpētītu…

Saturna pavadonis Epimetejs

Publicēts: 11.02.2008
Kā gan radies Epimetejs? Šajā jautājumā pagaidām skaidrības nav. Lai palīdzētu atrast atbildi, automātiskais kosmosa kuģis Cassini ir fotografējis šo pavadoni atkal un atkal. Dažreiz Epimetejs riņķo tuvāk Saturnam nekā Jānuss, bet dažreiz aiz tā. Šis attēls ir uzņemts 2007. gada decembrī un tajā redzamie krāteri norāda, ka pavadonis ir ļoti vecs. Epimeteja…

NGC 4013

Publicēts: 7.02.2008
Gandrīz 50 miljons gaismas gadu attālumā, Lielā lāča zvaigznājā atrodas NGC 4013, kas ilgu laiku tika uzskatīta par izolētu galaktiku, kuru mēs redzam no sāniem. Tomēr šajā attēlā mēs redzam vēl kādu interesantu objektu - milzīga blāva struktūra, kas stiepjas vairāk kā 80 gaismas gadu garumā no galaktikas centra (uz augšu un pa kreisi). Rūpīgāk izpētot…