ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Zvaigžņu šūpulis LH 95

Zvaigžņu šūpulis LH 95 (1683/0)


Publicēts: 12.03.2008
Kā zvaigznes veidojas? Lai labāk saprastu šo sarežģīto un haotisko procesu, astronomi pagrieza Habla teleskopu pret zvaigžņu veidošanās reģionu LH 95 netālu esošajā Lielajā Magelāna mākonī. Parasti tikai visspožākās, zilākās un lielākās zvaigznes ir redzamas, bet šis attēls tika uzņemts ļoti augstā izšķirtspējā un iekrāsots, lai izceltu specifiskus…
Planētas virs Austrālijas radioteleskopu masīva

Planētas virs Austrālijas radioteleskopu masīva (3495/0)


Publicēts: 10.03.2008
Pagājušās nedēļas laikā Merkurs, Venēra un Mēness bija redzami tuvu viens otram. Attēlā redzamas abas planētas un Zemes pavadonis, kas atrodas virs Austrālijas teleskopu kompaktā masīva jeb ATCA. ATCA meklējams netālu no Narrabarri pilsētas un to veido seši radioteleskopi. ATCA ir viens no precīzākajiem mērinstrumentiem pasaulē.
M104

M104 (1695/0)


Publicēts: 8.03.2008
Galaktika M104 ir slavena ar to, ka no mēs to redzam pavērstu ar diska malu pret Zemi. Spožais zvaigžņu kodols kontrastē ar tumšajām putekļu joslām un piešķir galaktikai cepures formu. Tieši šīs līdzības dēļ galaktika pazīstama arī ar nosaukumu Sombrero galaktika. M104 atrodas 28 miljons gadu attālumā un tās škērsizmērs ir 50 000 gaismas gadu. Tā ir…
Buras pārnovas atliekas

Buras pārnovas atliekas (1630/0)


Publicēts: 6.03.2008
Piena ceļa galaktikā var atrast daudz sarežģītu un skaistu vietu. Viena no tādām atrodas Buras zvaigznājā - supernovas atliekas. Supernovas sprādziena gaisma Zemi sasniedza aptuveni pirms 11 000 gadiem. Papildus mirdzošajiem pavedieniem kosmiskā katastrofa aiz sevis atstāja neiedomājami blīvu, ātri rotējošu zvaigznes kodolu - Buras pulsāru. Buras supernovas…
NGC 6334 : Kaķa ķepas miglājs

NGC 6334 : Kaķa ķepas miglājs (2114/0)


Publicēts: 4.03.2008
Cilvēki mīl piešķirt nosaukumus, balstoties uz pazīstamām lietām. Tā nu viens miglājs ir ieguvis nosaukumu, jo tā forma atgādina kaķa ķepu. Pats kaķis gan nav redzams. NGC 6334 atrodas Skorpiona zvaigznājā, aptuveni 5500 gaismas gadu attālumā. Miglājs NGC 6334 ir pazīstams arī kā Lāča ķepas miglājs. Pēdējo miljons gadu laikā tur ir radušās zvaigznes,…
Kūstošās kāpas

Kūstošās kāpas (1926/0)


Publicēts: 3.03.2008
Kas ir šie dīvainie objekti uz Marsa? Kūstošas smilšu kāpas. Marsa ziemeļu puslodē tuvojas pavasaris un polam tuvākās kāpas sāk atkust. Oglekļa dioksīds un ūdens nonāk atmosfērā un pārvēršas par gāzi. Plānākais ledus protams izkūst ātrāk, atklājot tumšās smiltis, kuras uzsūc Saules siltumu un paātrina tālāko kušanas procesu. Kušanas laikā smiltis bieži…
Ēnu spēles

Ēnu spēles (3139/0)


Publicēts: 1.03.2008
Iepretim rietošajai Saulei lēca Mēness. 2008. gada 20. februārā aptumsums Havaju salās bija sācies. No Mauna Kea vulkāna pavērās skats uz tumsas un gaismas spēli. Milzīgā vulkāna ēna aptumšoja Mēnesi.
Divpadsmit Mēness aptumsumi

Divpadsmit Mēness aptumsumi (3089/0)


Publicēts: 29.02.2008
Esiet sveicināti ekstra dienā! Šodienas attēlā sakombinēti 12 Mēness aptumsumi, sākot no 1999. gada un noslēdzot ar 2008. gada 21. februāri. Zem katra Mēness attēla ir datums formātā gads/mēnesis/diena. Visi aptumsumi, izņemot apakšējo kreiso stūri ir pilni Mēness aptumsumi, lielākā daļa no tiem ir fotografēti Turcijā. Interesanti ir vērot, ka Mēness…
Skābā dūmaka uz Venēras

Skābā dūmaka uz Venēras (2404/0)


Publicēts: 26.02.2008
Kāpēc skābā dūmaka izplešās uz Venēras? Šos neparastos mākoņus 2007. gada jūlijā atklāja ESA automatizētais kosmosa kuģis Venus Express. Šī migla ir bagāta ar sērskābi, kas rodas Venēras augšējos atmosferas slāņos apvienojoties ūdens tvaikiem un sēra dioksīdam. Saules starojums sadala molekulas un dažas no tām rekombinējas, radot spēcīgo sērskābi. Tikai…
Lielais hadronu paātrinātājs

Lielais hadronu paātrinātājs (5067/3)


Publicēts: 25.02.2008
Kāpēc objektiem ir masa? Lai atrastu atbildes uz šo jautājumu, CERN ir uzbūvējuši lielo hadronu paātrinātāju (LHC), kas ir visspēcīgākais daļiņu paātrinātājs kādu jebkad ir radījuši cilvēki. 2008. gada maijā to ir plānots iedarbināt. Ar LHC palīdzību tiks pētīts vadošais masas rašanās skaidrojums, ka masa rodas parastajām daļiņam triecoties cauri neredzamajam…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!