Nolemtais pavadonis

Publicēts: 14.04.2008
Šis pavadonis ir nolemts iznīcībai. Ap Marsu, kas nosaukts par godu seno romiešu kara dievam, riņķo divi niecīgi pavadoņi - Foboss un Deimoss, kuru vārdi no sengrieķu valodas nozīmē bailes un panika. Abi pavadoņi visticamāk nāk no asteroīdu joslas starp Jupiteru un Marsu vai arī no kādiem attālākiem Saules sistēmas nostūriem. Šajā HiRISE attēlā redzams…

Jurija planēta

Publicēts: 12.04.2008
1961. gada 12. aprīlī PSRS kosmonauts Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku kosmosā. Kosmosa kuģis Vostok pacēlās aptuveni 300 km augstumā un vienreiz apbrauca apkārt planētai Zemei. Komentējot savus iespaidus, kosmonauts stāstīja, ka "debesis ir ļoti tumšas, Zeme zilgana. Visu var redzēt ļoti skaidri." ASV pirmais astronauts Alans Šepards startēja…

Atrod Mēnesi!

Publicēts: 11.04.2008
No sākuma viņš to nepamanīja, bet, aplūkojot rietumu debespusi pēc saulrieta, fotogrāfs Laurents Laveders beidzot atrada niecīgo jauna Mēness sirpi. 2008. gada 6. aprīlī Bretaņā, Francijā uzņemtajā attēlā redzams 15 stundas un 38 minūtes vecs Mēness. Tikai 0,8% no Mēness diska ir apgaismoti. Laveders piezīmē, ka šis ir visjaunākais Mēness, ko viņam…

Stiknejas krāteris

Publicēts: 10.04.2008
Stiknejas krāteris ir lielākais uz Marsa pavadoņa Fobosa. Krāteris nosaukts par godu Hlojai Andželīnai Stiknejai Hallai, matemātiķei un astronoma Asafa Halla sievai. Asafs Halls atklāja abus Marsa pavadoņus 1877. gadā. Stiknejas krātera diametrs ir 9 km, kas ir gandrīz puse no paša Fobosa diametra. Sadursme ir bijusi grandioza un jābrīnās, ka pavadonis…

Lielais Magelāna Mākonis

Publicēts: 9.04.2008
Vai tā ir spirālveida galaktika? Nē. Attēlā redzams Lielais Magelāna Mākonis, kas ir Piena Ceļa galaktikas lielākais pavadonis. LMM ir neregulāra tipa pundurgalaktika. Ilgstošās ekspozīcijās LMM izskatās pēc šķērsotās spirālveida galaktikas. LMM atrodas 180 000 gaismas gadu attālumā. Lielais un Mazais Magelāna Mākonis ir redzami ar neapbruņotu aci dienvidu…

Josta un Ragana

Publicēts: 8.04.2008
Vai spējat šajā fotoattēlā atrast Oriona zvaigznāja daļu, kas tiek dēvēta par Oriona jostu? To var redzēt ar neapbruņotu aci. Attēlā šīs trīs zvaigznes ir izvietojušās attēla augšdaļā, nedaudz pa kreisi no vidus. Fotogrāfijā redzama Oriona zvaigznāja dienvidu daļa. Oriona jostas kreisās malas zvaigzne - Alnitaks - izgaismo putekļainu miglāju M87. Ja…

Mistiskās baltās klintis

Publicēts: 7.04.2008
Kā radies šis neparastais klinšu veidojums uz Marsa? Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās varētu būt sāļu nogulsnes, kas palikušas izžuvuša ezera vietā, bet detalizēta analīze atklāja, ka šīs baltās klintis ir radušās vulkānisku procesu rezultātā. Apkārtējās siltis ir ļoti tumšas un labi izceļ interesanto struktūru. Fotoattēls tapis ar Mars Express kosmosa…

Zirga galvas apkārtne

Publicēts: 6.04.2008
Slavenais Zirga galvas miglājs Oriona miglāja kompleksā nav vientuļš. Ilgstošas ekspozīcijas attēlā redzam pazīstamo tumšo siluetu, kas ir milzīga mirdzošas gāzes un putekļu kompleksa daļa. Lai iegūtu pēc iespējas detalizētāku attēlu, ASV astronomi no Ņūmeksikas Star Shadow observatorijas, bija pavērsuši nelielu teleskopu pret šo reģionu. Septiņu stundu…

Žils Verns orbītā

Publicēts: 5.04.2008
Gaišā planētas maliņa lēnām pāriet visuma melnumā. Virs šīs krāsu pārejas redzams automatizētais kosmosa kuģis Žils Verns, kas nosaukts par godu 19. gadsimta rakstniekam un fantastam. Tobrīd ATV Žils Verns atradās ceļā uz starptautisko kosmosa staciju. Kā jau mēs zinām, ATV ar kosmisko staciju saslēdzās 3. aprīlī. Saslēgšanās notika bez jebkādām problēmām.…

Aureum Chaos

Publicēts: 4.04.2008
Pirmajā acumirklī šķiet, ka attēlā redzams okeāna zilgme, pār kuru veļas balti putu viļņi. Patiesībā šo ainavu ir nofotografējusi Mars Recinnaissance Orbiter kosmosa kuģa HiRISE fotokamera. Attēls ir mākslīgi ietonēts un neatbilst dabīgajām krāsām. Zilais ir Marsa smiltis, bet dažādu toņu bālganie viļņi patiesībā ir klinšu atsegumi, kas atrodas Aureum…