#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Raķešu degviela

Raķešu degviela (2539/0)


Publicēts: 16.11.2007
Šajā Oriona zvaigznāja attēlā labi redzamas jaunās zvaigznes un ūdeņraža un putekļu mākoņi. Šis attēls ir uzņemts ar analogo kameru un kopējais ekspozīcijas laiks ir 40 minūtes. Centrālajā daļā redzams Oriona miglājs, kas atrodas nedaudz zem Oriona jostas trim zvaigznēm. Pa kreisi no tām atrodas Barnarda cilpa, kas beidzas pie spožā supergiganta Rīgela.…
Herkulesa M13

Herkulesa M13 (1762/0)


Publicēts: 15.11.2007
M13 pārsvarā tiek atpazīts kā Lielais globulārais klasteris, kas atrodas Herkulesa zvaigznājā. Šī zvaigžņu sistēma, kas sastāv no simtiem tūkstošu zvaigžņu, ir spožākais globulārais klasteris ziemeļu puslodes debesīs. Tas atrodas 25 000 gaismas gadu attālumā un aizņem 150 gaismas gadu lielu laukumu. Klastera kodolā zvaigznes atrodas ļoti blīvi - vairāk…
Pusmēness miglājs

Pusmēness miglājs (1477/0)


Publicēts: 12.11.2007
Kā radies Pusmēness miglājs? Gluži kā milzu kokons, miglājs radies no spožākās zvaigznes, kas redzama miglāja centrā. Vadošā hipotēze apgalvo, ka miglājs radies aptuveni pirms 250 000 gadu, kad masīva centrālā zvaigzne bija izveidojusies par Volfa-Rajē zvaigzni - WR136. Tās ārējais apvalks tika izsviests kosmosā un katrus 10 000 gadus zvaigzne izsvieda…
Debesu skats ar komētu

Debesu skats ar komētu (1389/0)


Publicēts: 9.11.2007
Attēlā redzamais apgabals meklējams Perseja zvaigznājā - spožās zvaigznes, emisijas miglājs un, protams, slavenā Holmsa komēta. Spožākā zvaigzne attēlā ir Perseja Alfa, kurai apkārt ir izkārtojies neliels zvaigžņu klasteris, kas atrodas aptuveni 600 gaismas gadu attālumā. Tomēr attēlā dominējošā ir spožā Holmsa komēta ar fluoriscējoši zilo komu un zilgano…
Komētai aug aste

Komētai aug aste (1422/0)


Publicēts: 5.11.2007
Holmsa komēta turpina priecēt novērotājus. Tās spožums ir samazinājies pavisam nedaudz, toties tagad tai ir skaidri redzams pagarinājums, atšķirībā no citām zvaigznēm un planētām. Zeltainā centrālās daļas nokrāsa ir mainījusies uz zaļganu. Jā, komētai ir skaidri saskatāma aste. Zilgano jonu asti ir radījis Saules vējš. Izmantojiet iespēju un turpiniet…
Zelta komēta

Zelta komēta (2256/0)


Publicēts: 4.11.2007
Ziemeļu puslodes debesīs, Perseja zvaigznājā samērā viegli var ieraudzīt netipisku parādību - pārsteidzošo Holmsa komētu. Ikviens - ar neapbruņotu aci, vai izmantojot binokļus un teleskopus var aplūkot šo Saules sistēmas karstāko jaunumu, kas Zemei traucas garām aptuveni 150 miljons kilometru attālumā (vēl aiz Marsa orbītas). Holmsa komēta, kas joprojām…
Trīs miglāji šaurajā spektrā

Trīs miglāji šaurajā spektrā (1459/0)


Publicēts: 2.11.2007
Attēla iegūšanai izmantotie šaura spektra filtri un mākslīgā krāsu palete labi izceļ trīs miglājus uz Piena ceļa fona. Visas trīs zvaigžņu dzimšanas vietas atrodas aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā. Astronoms Šarls Mesjē 18. gadsimta laikā klasificēja divus no šiem objektiem - krāsaino M8 (augšējais labais) un kompakto M20 (kreisajā…
Starpgalaktiskais tilts

Starpgalaktiskais tilts (1297/0)


Publicēts: 1.11.2007
Šis zvaigžņu, gāzes un putekļu tilts stiepjas vairāk nekā 75 000 gaismas gadu garumā un savieno divas galaktikas, kuras katalogos atrodamas kā Arp 87. Šis tilts ir spēcīgs pierādījums tam, ka savulaik galaktikas ir bijušas tik tuvu viena otrai, ka gravitācijas ietekmē ir radies šis savienojums. Galaktika labajā pusē ir NGC3808A. Tajā ir daudz jaunu…
Spoka galvas miglājs un Helovīns

Spoka galvas miglājs un Helovīns (2706/0)


Publicēts: 31.10.2007
Helovīna jeb Visu svēto dienas izcelsme ir meklējama gan vēsturē, gan astronomijā. Kopš piektā gadsimta pirms Kristus dzimšanas Helovīns tika atzīmēts kā diena, kas ir pusceļā starp dienu, kad nakts un diena vienāda garuma, un dienu, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Šogad šis datums patiesībā būs tikai nākamnedēļ. Otra šāda "pusceļa diena"…
Lielais Ķīļa miglājs

Lielais Ķīļa miglājs (1985/0)


Publicēts: 28.10.2007
Dienvidu puslodes debesu dārgakmens - Lielais Ķīļa miglājs jeb NGC3372 aizņem aptuveni 300 gaismas gadu lielu platību un ir mūsu galaktikas lielākais zvaigžņu veidošanās reģions. Gluži tāpat kā ziemeļos esošais, nedaudz mazākais Oriona miglājs, Ķīļa miglājs ir saskatām ar neapbruņotu aci, lai gan tas atrodas aptuveni 5 reizes tālāk - 7500 gaismas gadu…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE