ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Uz dienvidiem no Oriona

Uz dienvidiem no Oriona (1538/0)


Publicēts: 3.04.2008
Attēlā redzamais miglāju un zvaigžņu sakopojums atrodas aptuveni 2 grādus uz dienvidiem no slavenā Oriona miglāja. Šajā reģionā ir daudz jaunu zvaigžņu, kuru spēcīgais vējš pārveido apkārtējos gāzu un putekļu mākoņus. Šīs mijiedarbības rezultātā rodas Herbiga-Haro objekti (HH), kas ir spīdoši gāzu un putekļu veidojumi. Viens no tādiem ir redzams šajā…
Lodveida zvaigžņu kopa M55

Lodveida zvaigžņu kopa M55 (1657/0)


Publicēts: 2.04.2008
Mesjē kataloga 55tais objekts jeb M55 ir liela un skaista lodveida zvaigžņu kopa, kurā atrodas aptuveni 100 000 zvaigžņu. Tā atrodas tikai 20 000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā. Lodveida zvaigžņu kopas ir zvaigžņu kopas, kuras satur gravitācijas spēki. Šāda tipa zvaigžņu populācijas ir atrodamas tuvāk galaktikas centram un ir vecākas kā…
Deksters Lieliskais

Deksters Lieliskais (1438/0)


Publicēts: 1.04.2008
Šodien SKS lidojuma kontroles centru sasniedza satraucoša ziņa - jaunais apkopes robots pieprasa, lai to turpmāk sauktu par Deksteru Lielisko. Deksters pateicās cilvēkiem par tā radīšanu un piedāvāja viņiem nozīmīgu lomu turpmākajos robota plānos. Lai arī Deksters nav iemācījies runāt un šīs ziņas sākums ir tikai APOD joks, jāatzīst, ka šī ierīce ir…
Encelada tīģera strīpas

Encelada tīģera strīpas (2088/1)


Publicēts: 31.03.2008
Vai zem Encelada ledus garozas varētu eksistēt dzīvība? Nesen notikušais zondes Cassini lidojums gar šo Saturna pavadoni ir uzjundījis šo ideju kā nekad agrāk. Pirms diviem gadiem zinātnieki atklāja, ka uz Encelada ir ledus geizeri, kas no dziļām spraugām ledus garozā izverd gāzu un ledus krstālu maisījumu. Pavisam nesen Cassini izlidoja cauri šādam…
Spirālveida galaktika NGC2841

Spirālveida galaktika NGC2841 (1961/0)


Publicēts: 29.03.2008
NGC2841 atrodas aptuveni 50 miljons gaismas gadu attālumā Lielā Lāča zvaigznājā. Šajā detalizētajā kosmosa salas attēlā skaidri var redzēt spožo dzelteno kodolu un cieši "pietītos" galaktikas zarus. NGC2841 diametrs ir vairāk kā 150 000 gaismas gadi. Šī galaktika ir lielāka par Piena ceļa galaktiku, kurā atrodas Saules sistēma. Spirāles zaros notiek…
Pāri visumam

Pāri visumam (1967/3)


Publicēts: 28.03.2008
Cik tālu jūs varat kaut ko ieraudzīt? Kilometrs, desmit? Pat visblāvākās zvaigznes, ko mēs varam saskatīt ar aci, atrodas dažu simtu vai tūkstošu gaismas gadu attālumā, Piena ceļa galaktikas ietvaros. Protams, ja ir laba redze un zinat, kur meklēt, tad varat pasīdēt ar faktu, ka redzat 2,5 miljons gaismas gadu lielā attālumā. Šis tālais objekts ir…
N44 komplekss

N44 komplekss (1526/0)


Publicēts: 27.03.2008
N44 ir patiesi milzīgs miglāju komplekss, kura šķērsizmērs ir 1000 gaismas gadi. N44 ir atrodams dienvidu puslodes debesīs, Lielā Magelāna mākoņa ietvaros, kas atrodas 170 000 gaismas gadu attālumā. Jauno, karsto un spožo zvaigžņu vējš un spēcīgā radiācija veido apkārtējos gāzes un putekļu mākoņus. Šī reģiona formēšanā ir piedalījusies arī supernova.…
Miglājs NGC 3576

Miglājs NGC 3576 (1841/0)


Publicēts: 26.03.2008
Brīnišķīgs miglājs NGC 3576 peld cauri Piena ceļa galaktikas Strēlnieka zaram. Šajā apvidū zvaigžņu veidošanās ir radījusi patiesi fantastiskas formas. Jauno, karsto zvaigžņu spēcīgie vēji ir izpūtuši dobumus, pavedienus un citas struktūras. Attēla krāsas ir mainītas, lai izceltu jonizēto ūdeņradi, sēru un skābekli. Zvaigžņu atblāzma lieliski izceļ…
Galaktiku karš : M81 pret M82

Galaktiku karš : M81 pret M82 (1791/0)


Publicēts: 25.03.2008
Pa kreisi, zilu spirālveida zaru ieskauta, ir redzama spirālveida galaktika M81. Pa labi atrodas M82 - neregulāra galaktika, kurai raksturīgi sarkani putekļu un gāzu mākoņi. Šīs abas galaktikas pēdējo miljards gadu laikā ir uzsākušas milzīgu gravitācijas cīņu. M82 gravitācija ir izraisījusi M81 spirālvveida zaru sabiezēšanu, savukār M81 gravitācijas…
Saturns un Titāns

Saturns un Titāns (2192/0)


Publicēts: 24.03.2008
Kosmosa kuģis Cassini turpina apgādāt zinātniekus ar aizraujošām Saturna un tā pavadoņu, tai skaitā arī Titāna, fotogrāfijām. Cassini startēja 1997. gadā. Orbītā ap gredzenoto milzi tas iegāja 2004. gadā. Kopš tā laika priekšstati par Saturnu ir pilnveidojušies - gan par planētu, gan sarežģīto gredzenu sistēmu, gan par tās pavadoņu saimi. Drīz pēc Saturna…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!