Zvaigznes un Marss

Publicēts: 10.05.2008
4. maija vakarā Marss atradās vienā līnijā ar spožākajām Dvīņu zvaigznāja zvaigznēm - Kastoru un Polluksu. Šajā attēlā Mars ir iedzelteni sarkanīgā zvaigzne attēla augšdaļā. Polluks ir nākamā zvaigzne par labi - milzis, ap kuru riņķo Jupitera klases planēta. Tālāk seko Kastors, kas ir vairāku zvaigžņu sistēma. Lai arī mitoloģijā Kastors un Polluks ir…

Merkura un Lunas tikšanās

Publicēts: 9.05.2008
Ja 6. maija vakarā pēc saulrieta bijāt izgājuši ārā un ar saviem binokļiem lūkojāties rietumu virzienā, tad visticamāk ieraudzījāt kaut ko līdzīgu. Tovakar satikās slaidā Luna ar izvairīgu, spožo Merkuru. Atstatums starp abiem bija tikai 2 grādi. Mēness naksnīgo pusi izgaismo Saules atspīdums no Zemes. Merkurs ir grūti saskatāma planēta, jo atrodas…

Skorpiona tumšais tornis

Publicēts: 8.05.2008
Skatoties Skorpiona zvaigznāja virzienā, ar zvaigznēm biezi nosēto debesu lauku aizsedz tumšs putekļu un gāzu mākonis, kas atgādina tumšu torni. Šādā mākonī putekļu un molekulārās gāzes apgabali sabiezē un sākas zvaigžņu veidošanās process. Tumšais tornis ir aptuveni 40 gaismas gadu garš veidojums, ko dēvē par komētveida globulu. Šo tumšo putekļu mākoni…

NGC 3256: kad galaktikas saduras

Publicēts: 6.05.2008
Parasti galaktikas šādi neizskatās. NGC 3256 patiesībā mēs redzam divu galaktiku sadursmi. Iespējams, ka pēc simtiem miljoniem gadu paliks tikai viena galaktika. Šobrīd, aplūkojot NGC 3256, redzami putekļu pavedieni, zvaigžņu astes un ekscentrisku galaktikas centru, kas sastāv no diviem atsevišķiem kodoliem. Zvaigznes pašas par sevi visticamāk nesadursies,…

Vētrainais Saturns

Publicēts: 5.05.2008
Kā milzu vētras rodas uz Saturna? Uz Zemes viesuļvētra spēj eksistēt nedēļām ilgi. Sarkanais plankums uz Jupitera pastāv jau vairāk kā 150 gadus. Uz Saturna vētru sistēma ir uzstājusi jaunu ilgdzīvošanas rekordu, nepazūdot vairāk kā trīs mēnešus. Vētras elektriskie signāli tika uztverti jau 2007. gada novembrī. Attēls tika uzņemts tika 2008. gada martā.…

Alborza kalnu Piena Ceļš

Publicēts: 3.05.2008
Sniegiem klātā stratovulkāna Damavanda virsotne, kas redzama attēla kreisajā malā, atrodas 5670 metru augstumā. Atverot lielo attēlu un patinot pa labi sākas Piena Ceļa galaktikas arka, kas stiepjas virs Alborza kalniem, kas robežojas ar Kaspijas jūru. Netālu no attēla centra, virs Haraza ielejas, zem Piena Ceļa galaktikas loka atrodas divas spožas…

NGC 6188

Publicēts: 2.05.2008
Tumšas formas ar izgaismotām malām stiepjas desmitiem gaismas gadu garumā NGC 6188 miglājā. Šis emisijas miglājs ir atrodams milzīga molekulārā mākoņa malā dienvidu puslodes Aras zvaigznājā aptuveni 4000 gaismas gadu attālumā. Jaunās zvaigznes šajā reģionā izveidojušās tikai pirms dažiem miljoniem gadu. Spēcīgais vējš un radiācija ir izveidojusi un…

Omega Centauri milži

Publicēts: 1.05.2008
Lodveida zvaigžņu kopa Omega Centauri atrodas aptuveni 15 000 gaismas gadu attālumā. Tās diametrs ir 150 gaismas gadi. Kopa sastāv no vairāk kā 10 miljoniem zvaigžņu, tādēļ tā ir vislielākā no 200 lodveida zvaigžņu kopām, kas sastopamas Piena Ceļa galaktikā. Šajā attēlā ir kombinētas redzamajā spektrā uzņemtās fotogrāfijas ar datiem no Spitzera infrasarkano…

Arp 272

Publicēts: 30.04.2008
Šajā Habla teleskopa attēlā, kas ir daļa no Habla teleskopa 18. gadu jubilejas kolekcijas, redzama divu galaktiku sadursme. Astronoma Haltona Arpas katalogā šis ekscentrisko galaktiku pāris atrodams ar nosaukumu Arp 272. Sadursmē iesaistītās galaktikas NGC 6050 un IC 1179 atrodas Herkulesa galaktiku kopā aptuveni 450 miljons gaismas gadu attālumā. Galaktiku…

Zvaigžņu veidošanās reģions NGC 3582

Publicēts: 28.04.2008
Kas notiek NGC 3582 miglājā? Veidojas spožas zvaigznes un interesantas molekulas. Šis sareģītais miglājs atrodas zvaigžņu veidošanās reģionā RCW57. Attēlā labi redzami tumšie starpzvaigžņu putekļu sakopojumi, spožās zvaigznes, kas izveidojušās dažu pēdējo miljons gadu laikā, spīdošas ūdeņraža gāzes mākoņi, kurus jonizējis spēcīgo zvaigžņu starojums,…