Fēniksa horizonts

Publicēts: 26.05.2008
Šis līdzenais horizonts paveras no kosmiskā kuģa Phoenix, kas vakar veiksmīgi nosēdās uz Marsa. Šī ir pirmā veiksmīgā mīkstā nosēšanās kopš 1976. gada Viking. Phoenix startēja 2007. gada augustā. Kosmosa kuģis ir nosēdies vistālāk uz ziemeļiem, lai pētītu Marsa arktisko apgabalu augsni, kas iespējams ir bagāta ar ledu. Atsūtītie dati un attēli liecina,…

Vējiem līdzi

Publicēts: 22.05.2008
NGC 3199 atrodas aptuveni 12 000 gaismas gadu attālumā. Tas ir mirdzošs kosmiskais mākonis dienvidu puslodes Ķīļa zvaigznajā. Šajā īpaši iekrāsotajā attēlā redzams miglājs, kura šķērsizmērs ir aptuveni 75 gaismas gadi. Objekts ir gandrīz gredzenveidīgs, ar izteiktu sabiezējumu lejasdaļā. Gredzena centrā atrodas Volfa-Rajē tipa zvaigzne, kas ir masīva,…

Bīstamais saulriets uz Gliese 876d

Publicēts: 21.05.2008
Uz planētas 876d saules lēkts ir bīstams. Lai gan neviens īsti nezina kādi ir apstākļi uz šīs planētas, kas riņķo ļoti tuvu sarkanajam pundurim Gliese 876, attēlā redzamā mākslinieka interpretācija neliek mums šaubīties par vietas bīstamību. Planēta, kuras orbīta ir tuvāka nekā Merkuram, masa vairākas reizes pārsniedz Zemes masu, rotē ļoti lēnām un…

Perseja galaktiku kopa

Publicēts: 20.05.2008
Šeit jūs redzat vienu no lielākajiem debesīs saskatāmajiem objektiem. Katrs no izplūdušajiem plankumiem ir galaktika, kuras kopā veido Perseja kopu, kas ir viena no tuvākajām galaktiku kopām. Šī kopa ir redzama cauri Piena Ceļa galaktikas zvaigznēm. Netālu no kopas centra, aptuveni 250 miljons gaismas gadu attālumā atrodas kopas galvenā galaktika NGC…

Logaritmiskās spirāles

Publicēts: 17.05.2008
Viesuļvētrai Rammasuns un 25 miljons gaismas gadu attālumā esošajai spirālveida galaktikai M101 it kā nav daudz kā kopīga. Viesuļvētras šķērsizmērs ir tikai tūkstoš kilometru, bet M101 - 170 000 gaismas gadi. Šīs abas struktūras atšķiras ne tikai izmēros, bet arī ar vidi, kurās tās veidojas un pastāv. Bet izskatās apbrīnojami līdzīgas... Abas ataino…

NGC 3628 : galaktika no sāniem

Publicēts: 15.05.2008
Tumšas putekļu līnijas sadala šo iespaidīgo visuma salu. Tas liecina, ka NGC 3628 ir spirālveida galaktika, uz kuru mēs skatāmies no sāniem. Tā atrodas aptuveni 35 miljons gaismas gadu attālumā Lauvas zvaigznājā. NGC 3628 ir vienīgā galaktika no Lauvas zvaigznāja trio, kuru savā katalogā nav iekļāvis Šarls Mesjē. Tā ir aptuveni Piena Ceļa galaktikas…

Piegādes kuģis saslēdzas ar SKS

Publicēts: 14.05.2008
Paskatoties pa starptautiskās kosmiskās stacijas logu, aizraujas elpa. Acu skatienam paveras milzīgā, krāsainā Zeme, tumšās debesis un šad tad arī kāds kosmosa kuģis, kas tuvojas SKS. 2008. gada aprīļa sākumā tas bija Soyuz TMA-12, kas atveda ne tikai krājumus, bet arī trīs jaunpienācējus. Šie trīs bija 17. ekspedīcijas komandieris Sergejs Volkovs,…

Senie krāteri uz Rejas

Publicēts: 13.05.2008
Saturna nelīdzenā pavadoņa Rejas virsma ir viena no vecākajām Saules sistēmā. Pēdējo miljards gadu laikā tā praktiski nav mainījusies. Vecie krāteri vairs nav apaļi, jo to malas ir izrobojuši jaunāki. Gluži kā Mēness, arī Reja ap Saturnu griežas ar tādu ātrumu, ka pret planētu ir pagriezta viena un tā pati pavadoņa puse. Vadošā puse ir vairāk izrobota.…

M81 galaktiku grupa

Publicēts: 12.05.2008
Milzīgas galaktikas un miglāja dūmaka raksturo šo M81 galaktiku grupas fotoattēlu. Visiespaidīgākā un pamanāmākā šajā 12 stundu ekspozīcijas attēlā ir lieliskā spirālveida galaktika M81. M81 galaktika mijiedarbojas ar M82, kas atrodas uz leju no M81. Tā ir liela galaktika ar neparastu sarkanas, pavedienveidīgas gāzes oreolu. Attēlā redzamas arī citas…

Retrogrādais Marss

Publicēts: 11.05.2008
Kāpēc Marss kustās atpakaļgaitā? Lielākoties, kad mēs vērojam Marsa kustību Zemes debesīs, tā notiek vienā virzienā. Tomēr reizi divos gados Zeme palido garām Marsam to kopējā ceļā ap Sauli. Pēdējoreiz Marss atradās Zemei ļoti tuvu un planēta izskatījās spožāka un lielāka kā parasti. Šajā laikā izskatās, ka Marss kustās pretējā virzienā. Šo fenomenu…