M51 Habla remikss

Publicēts: 14.06.2008
51. ieraksts Šarla Mesjē katalogā kādreiz tika uzskatīts par spirālveida miglāju. Patiesībā, kā mēs redzam, tā ir liela spirālveida galaktika ar labi izteiktām spirālēm. Katalogos atrodama arī kā NGC 5194. Galaktikas šķērsizmērs ir vairāk kā 60 000 gaismas gadi. Pa labi tai redzam galaktiku NGC 5195. Galaktiku pāris atrodas 31 miljonu gaismas gadu…

GLAST starts

Publicēts: 13.06.2008
Caur mutuļojošu putekļu un dūmu mākoni Delta II tipa raķete pacēlās no Kanaveralas raga kosmodroma. Tās kravas nodalījumā atradās rūpīgi iepakotais GLAST - plaša lauka gamma staru teleskops, kurš patlaban riņķo ap Zemi. GLAST sensoru tehnoloģija izstrādāta izmantošanai uz Zemes celtajos daļiņu paātrinātājos. Atrodoties orbītā, GLAST pētīs gamma starus,…

Uguns varavīksne virs Ņūdžersijas

Publicēts: 10.06.2008
Kas ir tā debesīs redzamā apgrieztā varavīksne? Dažreiz to sauc par uguns varavīksni, lai gan šā tipa varavīksne rodas ledus, nevis uguns iespaidā. Lai šī arka būtu redzama, Saulei jāatrodas 58 grādus augstu debesīs, kurās peld spalvu mākoņi. Vēl jo vairāk, daudzajiem, plakanajiem, heksagonālajiem ledus kristāliem, no kuriem veidoti spalvu mākoņi, jābūt…

Saturna gredzeni no otras puses

Publicēts: 9.06.2008
Kā Saturna gredzeni izskatās no otras puses? No Zemes mēs gredzenus redzam no vienas un tās pašas plaknes, kurā gredzenus apspīd Saule. Cassini nofotografētajā attēlā, Saule atrodas aiz kameras, bet otrā pusē gredzenu plaknei. Attēls nofotgrafēts 2008. gada aprīlī, kosmosa kuģim atrodoties 17 grādus virs Saules sistēmas visbagātīgākās gredzenu sistēmas…

Jūnija jaunais Mēness

Publicēts: 7.06.2008
Šajā nedēļā debesīs iespējams vērot skaistu ainu, kad jauns Mēness sirpis parādās rietumu debesu pusē uzreiz pēc Saules rieta. Fotogrāfijā, kas uzņemta 2008. gada 4. jūnijā, redzama mierīga pludmale, kuras fonā spīd Lisabonas gaismas un Sintra kalnu silueti tumši paceļas pret naksnīgajām debesīm. Tobrīd redzama tikai 1% daļa no pilna Mēness diska. Pārējo…

SKS medības

Publicēts: 4.06.2008
Saules gaismas apspīdēta starptautiskā kosmosa stacija 31. maijā lido pāri Vācijas pilsētai Laufenai. Lidojuma laiks - aptuveni 10 minūtes pēc kosmiskā kuģa Discovery starta no Kenedija kosmosa centra Floridā. Discovery dodas uz tikšanos ar SKS. 21 minūti pēc starta vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Discovery lidoja pāri Laufenai. Astronoms Jurgenss…

Tumšā upe uz Antaresu

Publicēts: 3.06.2008
Tumšā upe plūst no Pīpes miglāja uz spožo zvaigzni Antaresu. Tumšās upes putekļi absorbē zvaigžņu gaismu. Miglājs lielākoties sastāv no ūdeņraža un molekulārās gāzes. Antaress ir spožā, dzeltenā zvaigzne, kas atrodas gandrīz attēla centrā. To ieskauj krāsainie Rho Ophiuchi miglāja mākoņi. Tumšās upes miglājs, kas stiepjas no attēla augšējā kreisā stūra,…

Fēnikss nosēdies sniegā?

Publicēts: 2.06.2008
Vai tas ir ledus zem Phoenix kosmosa kuģa uz Marsa? Pilnībā iespējams. Fēnikss, kurš nosēdās aptuveni pirms nedēļas, paredzēts Marsa augsnes analīzei un ledus meklējumiem. Iespējams, ka bremzēšanas dzinēji ir jau atraduši ledu nosēšanās laikā. Attēlu fotografējusi stacionārās laboratorijas kamera, kas atrodas uz robotizētas rokas. Tajā redzams netipiski…

Saules protuberance

Publicēts: 1.06.2008
Desmit Zemes mierīgi varētu ievietot Saules monstra ķepā, kura redzama attēla apakšējā kreisajā stūrī. Attēls fotografēts 2000. gadā ar SOHO pavadoni, kas riņķo ap Sauli. Šī milzu protuberance ievērojama ir ne tikai ar saviem izmēriem, bet arī ar formu. Savītā astotnieka forma liecina, ka uz lādētajām Saules daļiņām iedarbojas sarežģīts magnētiskais…

Ķīļa miglāja tumšie mākoņi

Publicēts: 28.05.2008
Kas tās par tumšām figūrām, kas redzamas Ķīļa miglājā? Izrādās tie ir molekulārie mākoņi, molekulārās gāzes un putekļu mezgli, kas ir tik biezi, ka ir necaurredzami. Tomēr to blīvums ir daudz mazāks kā Zemes atmosfērai. Šī ir visdetalizētākā Ķīļa miglāja fotogrāfija, kāda jebkad ir tikusi uzņemta. Ķīļa miglāja šķērsizmērs ir 300 gaismas gadi, un tas…