Dienvidu krusts

Publicēts: 7.07.2008
Ja jūs atrastos Zemes dienvidpolā, virs jūsu galvām pavērtos gandrīz tāds pats skats kā attēlā redzamā aina. Attēla kreisajā, augšējā stūrī redzamas četras zvaigznes, kas iezīmē slavenā Dienvidu krusta robežas. Krusta augšdaļā redzamā oranžā zvaigzne ir Gamma Crucis. Attēlam pa vidu stiepjas zvaigžņu, putekļu un gāzes josla, kas ir daļa no mūsu Piena…

Ugunsbumba virs Ajersas klints

Publicēts: 29.06.2008
Ceļojums nedēļas nogalē Austrālijā ar mērķi fotografēt debesis var rezultēties ar patiesi brīnišķīgiem skatiem. Piemēram, šajā attēlā, kas fotografēts 2006. gada martā, redzams Piena Ceļa centrs, kas paceļas virs horizonta. Attēla labajā pusē slienas liels smilšakmens veidojums Uluru jeb Aijersa klints. Pēc tam, kad viņš bija uzstādījis divas fotokameras…

M81: melnā cauruma barošana

Publicēts: 27.06.2008
Šinī iespaidīgajā mozaīkā varam skatīt spirālveida galaktiku M81 visā elektromagnētiskajā spektrā. Rentgenstari (zilie toņi) no Čandras observatorijas, infrasarkano staru dati (rozā krāsa) no Spitzera teleskopa un ultravioletais spektrs (violetā krāsā) no GALEX pavadoņa ir sakombinēti ar redzamās gaismas spektra attēlu (zaļie toņi) no Habla teleskopa.…

M27 nav komēta

Publicēts: 26.06.2008
Franču astronoms Šarls Mesjē, kurš piedzima 1730. gada 26. jūnijā, vēroja Francijas debesis 18tajā gadsimtā, meklēdams komētas. Lai izvairītos no haosa savos pētījumos, viņš šo objektu atzīmēja ar numuru 27 sarakstā, kur pievienoja objektus, kas tiešām nav komētas. 21. gadsimta astronomi to klasificētu kā planetāro miglāju, lai gan tas nav arī planēta,…

Šķērsotā spirālveida galaktika NGC 1300

Publicēts: 22.06.2008
Liela un skaista šķērsotā spirālveida galaktika NGC1300 atrodas aptuveni 70 miljons gaismas gadu attālumā Eridanas upes zvaigznājā. NGC1300 attēls ir viena no lielākajām Habla kosmiskā teleskopa fotogrāfijām. NGC 1300 šķērsizmērs ir vairāk kā 100 000 gaismas gadi. Attēlā ļoti labi var redzēt izstiepto kodolu un majestātiskos spirāles zarus. Ja uzmanīgi…

Kā pēc burvja mājiena

Publicēts: 21.06.2008
Salīdziniet šīs abas fotogrāfijas - Sol 20 pa kreisi un Sol 24 pa labi, kurās redzama Phoenix izraktā bedre. Šīs Marsa dienas atbilst 15. un 18. jūnijam uz planētas Zeme. Sol 20 attēlā, bedres kreisajā apakšējā stūrī redzami gabaliņi metamā kauliņa izmēros, kas Sol 24 attēlā ir izzuduši. Tā ir vērā ņemama norāde, ka šie gabaliņi ir ledus. Jāatceras,…

Saulgriežu Mēness

Publicēts: 20.06.2008
Šodienas saulgrieži iezīmē tālāko ziemeļu punktu ikgadējā Saules ceļā cauri Zemes debesīm, kā arī astronomiskās vasaras iestāšanos ziemeļu puslodes iedzīvotājiem. Pirms divām dienām pilns Mēness priecēja Zemes iedzīvotājus. Astronoms Entonijs Ajiomamitis nofotografēja kā pilns Mēness aust virs Sonjonas raga Grieķijā. Attēlā redzams arī 2400 gadus vecais…

Eta Carinae un Homunkula miglājs

Publicēts: 18.06.2008
Kā gan Eta Carinae ir radījusi šo neparasto miglāju? To īsti nezina neviens. Pirms aptuveni 165 gadiem, zvaigzne Eta Carinae negaidīti kļuva par otro spožāko zvaigzni debesīs. 20 gadu laikā tā izsvieda vairāk masas nekā sver Saule, un tās spožums pēkšņi samazinājās. Šis izvirdums visticamāk tad arī radīja Homunkula miglāju, kas redzams Habla teleskopa…

Berenikes matu jeb Comas galaktiku kopa

Publicēts: 16.06.2008
Gandrīz vai visi objekti, kas redzami šajā fotogrāfijā, ir galaktikas. Berenikes matu jeb Comas galaktiku kopa ir viena no blīvākajām - tajā ir tūkstošiem galaktiku. Katrā no galaktikām - miljardiem zvaigžņu, gluži kā Piena Ceļa galaktikā. Gaisma no šīs kopas līdz Zemei ceļo simtiem miljoniem gadu. Patiesībā Comas kopa ir tik milzīga, ka, lai aizlidotu…

Fēniks meklē pavedienus

Publicēts: 15.06.2008
Kāda ir vislabākā recepte Marsa augsnes pagatavošanai? Paņemam un piepildam pusi robota kausiņa ar augsni. Tālāk ieberam to TEGA krāsniņā, tikai uzmanieties lai augsne nesaķep. Tad vairāku dienu laikā lēnām uzkarsējiet nedaudz vairāk par 1000 grādiem. Regulāri pārbaudiet, kas ir redzams augsnei iztvaikojot. Gala rezultātā Marsa augsne ir derīga nevis…