ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

30 000 km virs Encelada

30 000 km virs Encelada (1481/0)


Publicēts: 17.03.2008
Kāda izskatās ledu izverdošā Saturna pavadoņa Encelada virsma? Lai to noskaidrotu, uz pavadoni tika sūtīts automatizētais kosmosa kuģis Cassini. Vistuvākajā punktā Cassini atradās tikai 52 kilometru attālumā. Attēlā redzams Cassini ziemeļu pola apvidus no 30 000 km liela attāluma. Skaidri redzami divi dažādi virsmas reģioni - viens, kur ir salīdzinoši…
Endeavour pacelšanās

Endeavour pacelšanās (1364/0)


Publicēts: 16.03.2008
Putni tik augstu nelido. Lidmašīnas nelido tik ātri. ASV brīvības statuja sver mazāk. Neviena cita dzīva radība, izņemot cilvēku, nesaprot, kas notiek. Nesaprastu arī neviens cilvēks pirms tūkstoš gadiem. Kosmiskās raķetes starts iedveš bijību. Attēlā redzamais izplūdes gāzu stabs ir Endeavour sveiciens uz Zemes palikušajiem. Dzinēji izgaismoja mākoņus…
Endeavour aizceļo naktī

Endeavour aizceļo naktī (1265/0)


Publicēts: 14.03.2008
11. marta agrajās rīta stundās Endeavour aizsāka savu ceļojumu. Attēlā redzams kā varenie dzinēji paceļ kosmosa kuģi. STS-123 misijā piedalās septiņi astronauti. Kravā, kas nogādāta uz SKS atrodas pirmais Japānas laboratorijas Kibo modulis un Kanādas robots, kas paredzēts ārējiem SKS apkopes darbiem. Kopējais plānotais misijas laiks ir 16 dienas, kas…
Dienvidu pīlāra veidošana

Dienvidu pīlāra veidošana (1696/0)


Publicēts: 13.03.2008
Ķīļa zvaigznāja zvaigzne Eta, kas biežāk dzirdēta kā Eta Carina un ir viena no vismasīvākajām un nestabilākajām zvaigznēm Piena ceļa galaktikā, atstāj lielu iespaidu uz savu apkārtni. Attēlā redzams fragments no Carina miglāja, kur fantastiskos gailošas gāzes un putekļu mākoņus veido spēcīgais vējš un starojums no Eta Carina un citām masīvām zvaigznēm.…
Zvaigžņu šūpulis LH 95

Zvaigžņu šūpulis LH 95 (1474/0)


Publicēts: 12.03.2008
Kā zvaigznes veidojas? Lai labāk saprastu šo sarežģīto un haotisko procesu, astronomi pagrieza Habla teleskopu pret zvaigžņu veidošanās reģionu LH 95 netālu esošajā Lielajā Magelāna mākonī. Parasti tikai visspožākās, zilākās un lielākās zvaigznes ir redzamas, bet šis attēls tika uzņemts ļoti augstā izšķirtspējā un iekrāsots, lai izceltu specifiskus…
Planētas virs Austrālijas radioteleskopu masīva

Planētas virs Austrālijas radioteleskopu masīva (3269/0)


Publicēts: 10.03.2008
Pagājušās nedēļas laikā Merkurs, Venēra un Mēness bija redzami tuvu viens otram. Attēlā redzamas abas planētas un Zemes pavadonis, kas atrodas virs Austrālijas teleskopu kompaktā masīva jeb ATCA. ATCA meklējams netālu no Narrabarri pilsētas un to veido seši radioteleskopi. ATCA ir viens no precīzākajiem mērinstrumentiem pasaulē.
M104

M104 (1485/0)


Publicēts: 8.03.2008
Galaktika M104 ir slavena ar to, ka no mēs to redzam pavērstu ar diska malu pret Zemi. Spožais zvaigžņu kodols kontrastē ar tumšajām putekļu joslām un piešķir galaktikai cepures formu. Tieši šīs līdzības dēļ galaktika pazīstama arī ar nosaukumu Sombrero galaktika. M104 atrodas 28 miljons gadu attālumā un tās škērsizmērs ir 50 000 gaismas gadu. Tā ir…
Buras pārnovas atliekas

Buras pārnovas atliekas (1423/0)


Publicēts: 6.03.2008
Piena ceļa galaktikā var atrast daudz sarežģītu un skaistu vietu. Viena no tādām atrodas Buras zvaigznājā - supernovas atliekas. Supernovas sprādziena gaisma Zemi sasniedza aptuveni pirms 11 000 gadiem. Papildus mirdzošajiem pavedieniem kosmiskā katastrofa aiz sevis atstāja neiedomājami blīvu, ātri rotējošu zvaigznes kodolu - Buras pulsāru. Buras supernovas…
NGC 6334 : Kaķa ķepas miglājs

NGC 6334 : Kaķa ķepas miglājs (1895/0)


Publicēts: 4.03.2008
Cilvēki mīl piešķirt nosaukumus, balstoties uz pazīstamām lietām. Tā nu viens miglājs ir ieguvis nosaukumu, jo tā forma atgādina kaķa ķepu. Pats kaķis gan nav redzams. NGC 6334 atrodas Skorpiona zvaigznājā, aptuveni 5500 gaismas gadu attālumā. Miglājs NGC 6334 ir pazīstams arī kā Lāča ķepas miglājs. Pēdējo miljons gadu laikā tur ir radušās zvaigznes,…
Kūstošās kāpas

Kūstošās kāpas (1719/0)


Publicēts: 3.03.2008
Kas ir šie dīvainie objekti uz Marsa? Kūstošas smilšu kāpas. Marsa ziemeļu puslodē tuvojas pavasaris un polam tuvākās kāpas sāk atkust. Oglekļa dioksīds un ūdens nonāk atmosfērā un pārvēršas par gāzi. Plānākais ledus protams izkūst ātrāk, atklājot tumšās smiltis, kuras uzsūc Saules siltumu un paātrina tālāko kušanas procesu. Kušanas laikā smiltis bieži…
MĒNESS FĀZE