Mākslīgo pavadoņu sadursme

Publicēts: 18.02.2009
Cik bieži saduras mākslīgie pavadoņi? Lai arī nelieli atlūzu fragmenti šad tad trāpa kādā satelītā, pirmā zināmā divu satelītu sadursme notika pagājušās nedēļas laikā. Lai arī startējuši ir daudzi tūkstoši, zemā sadursmju iespējamība ir saistīta ar to, ka tuvējā visumā ir samērā liels plašums. Pagājušā nedēļā nefunkcionējošs Krievijas sakaru pavadonis…

Sirds miglājs IC 1805

Publicēts: 14.02.2009
Šī miglāja šķērsizmērs ir gandrīz 200 gaismas gadi. IC 1805 ir mirdzošas starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonis, kas pazīstams arī kā Sirds miglājs. Kosmiskās sirds centrālajā daļā atrodas masīvu, jaunu zvaigžņu kopa Melotte 15, kuras ir aptuveni 1,5 miljons gadus jaunas. Sirds miglājs atrodams Kasiopejas zvaigznājā. Kasiopeja grieķu mitoloģijā ir uzpūtīga…

Oriona josta

Publicēts: 10.02.2009
Alnitaks, Alnilams un Mintaka ir spožās, zilganās zvaigznes, kuras attēlā redzamas pa diagonāli no kreisās uz labo pusi. Tās ir pazīstamas arī kā Oriona josta. Tie ir zilie supermilži, kuri ir daudz karstāki un masīvāki nekā Saule. Šīs zvaigznes atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā Oriona zvaigznāja starpzvaigžņu mākoņos, kuri šajā reģionā ir…

Lulina komētas astes

Publicēts: 7.02.2009
Lulina komēta brāžas cauri Saules sistēmai un ir labi redzama gan dienvidu, gan ziemeļu puslodēs, izmantojot binokļus vai nelielus teleskopus. Šajos abos attēlos jūs varat labi pamanīt izmaiņas komētas spožumā un uzbūvē. Augšējais attēls fotografēts 31. janvārī, apakšējais - 4. februārī Ņūmeksikā, ASV. Abos attēlos kreisajā pusē redzama anti-aste. Pa…

Lentikulārie mākoņi virs Vašingtonas

Publicēts: 3.02.2009
Vai netālu no kalna redzami NLO? Nē, tie ir daudzslāņu lentikulārie mākoņi. Mitrs gaiss, kas ceļas augšup kalna virsotnē, var izraisīt lentikulāro mākoņu veidošanos. Gaisā esošais mitrums kondensējas un veido sīkus lietus pilienus. Parasti mākoņi kārtojas horizontāli, bet lentikulāro mākoņu gadījumā mākoņi grupējas vertikāli dažādos gaisa slāņos.

Lulina komēta tuvojas

Publicēts: 2.02.2009
Cik spoža kļūs Lulina komēta? Neviens to nezin. Lai arī ir grūti prognozēt, cik spožas var kļūt jaunatklātas komētas, Lulina komēta varētu būt redzama ar neapbruņotu aci februāra beigās. Lulina komēta ir redzama ziemeļu puslodes debesīs. Novērojumi liecina, ka komēta ir nesen padrāzusies garām Saulei un patlaban tuvojs Zemei un februāra beigās tā atradīsies…

Uguns gredzens

Publicēts: 25.01.2009
2009. gada 26. janvārī dažiem laimīgajiem bija iespēja vērot "uguns gredzenu" jeb gredzenveida Saules aptumsumu. Kulminācijas brīdī Saules centrālo daļu aizklāj Mēness disks, atstājot vien nelielu apli. Šogad šis fenomens notika virs Indijas okeāna plašumiem, apdzīvotajām vietām atstājot iespēju vērot tikai daļēju aptumsumu. Nākamais gredzenveida aptumsums…

Lentikulārais mākonis virs Jaunzēlandes

Publicēts: 21.01.2009
Kas notiek virs šiem kalniem? Vairāki mākoņi atrodas viens virs otra, veidojot šo fantastisko lentikulāro jeb lēcveida mākoni. Parasti gaiss vairāk kustas pa horizontāli nevis pa vertikāli. Dažreiz, kad vējš nāk lejup no kalniem, gaisam stabilizējoties, veidojas spēcīgas vertikālās oscilācijas. Gaiss sāk noslāņoties. Katrā slānī, kur ir pietiekams mitruma…

NGC 2170

Publicēts: 14.01.2009
Vai šī ir fotogrāfija vai zīmējums? Šajā kosmiskās klusās dabas ainojumā centrā redzams miglājs NGC 2170. Attēlā redzami vairāki zilgani atstarojošie miglāji, sarkanīgais emisijas miglājs un daži tumšie, absorbcijas miglāji, kā arī daudz spožu un krāsainu zvaigžņu. Šis apgabals jāmeklē Vienradža zvaigznājā esošajā masīvajā molekulārajā mākonī Mon R2,…

Marsa pakāpieni

Publicēts: 6.10.2008
Kā šādas klintis izveidojušās uz Marsa? Neviens nezina. Marsa ziemeļpola ledus cepuri gandrīz divās daļās sadala Chasma Boreale. Uz Zemes nekas līdzīgs nav novērots. Attēlā redzami daži sarkanīgo klinšu slāņi, kuri kā pakāpieni ved iekšā dziļajā aizā. Skaidri redzams ledus, kuru pamatā veido sasalis ūdens. Attēlā redzamais apgabals ir aptuveni 1 kilometru…