Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Saule rentgenstaros

Saule rentgenstaros (400/0)


Publicēts: 29.12.2014
Kāpēc apgabalos virs Saules plankumiem ir ļoti karsts? Paši plankumi ir nedaudz vēsāki kā apkārtējā Saules virsma, jo magnētiskie lauki tur kavē konvekcijas plūsmu, kas nes siltumu no zvaigznes dzīlēm. Tādēļ tas šķiet neparasti, ka augstākos atmosfēras slāņos, vainagā, temperatūra ir simtiem reižu augstāka. Lai atrastu skaidrojumu, Saule tiek pētīta…
Vaļa duets M77 un NGC 1055

Vaļa duets M77 un NGC 1055 (452/0)


Publicēts: 26.12.2014
NGC 1055 un M77 ir divas spirālveida galaktikas, kas abas atrodas Vaļa zvaigznājā. NGC 1055 ir redzama no malas pretstatā M77, kurai var lieliski izšķirt spožo kodolu un spirāles zarus. Abu galaktiku šķērsizmērs ir aptuveni 100 000 gaismas gadi. Tās atrodas nieka 60 miljonu gaismas gadu attālumā. M77 no NGC 1055 šķir vismaz 500 000 gaismas gadi.
IC 1795: Zivs Galvas miglājs

IC 1795: Zivs Galvas miglājs (449/0)


Publicēts: 24.12.2014
Dažiem šis miglājs atgādina zivs galvu. To veido mirdzošas gāzes un tumšu putekļu mākoņi, kas atrodami Kasiopejas zvaigznājā. IC 1795 krāsas ir veidotas, izmantojot Habla teleskopa paleti, kur skābekļa, ūdeņraža un sēra atomu emisijas tiek iekrāsotas attiecīgi zilā, zaļā un sarkanā krāsā. Attēla tapšanā izmantoti gan minētie šaurjoslas, gan platjoslas…
Atskatoties uz 1970

Atskatoties uz 1970 (401/0)


Publicēts: 19.12.2014
Brīžiem šķiet, ka astronomi ir pametuši novārtā 1970. grupu. Šie atstarojošie miglāji - NGC 1977, NGC 1975 un NGC 1973 - slēpjas netālu esošā Oriona miglāja slavas ēnā. Mazāk populārie miglāji atrodas uz ziemeļiem no Oriona miglāja un pieder milzīgajam molekulārajam mākonim, kas atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā. Atstarojošajiem miglājiem…
NGC 7331 un citas galaktikas

NGC 7331 un citas galaktikas (512/0)


Publicēts: 18.12.2014
Spirālveida galaktika NGC 7331 līdzinās Piena Ceļam. Tā atrodas aptuveni 50 miljons gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Interesanti, ka tā ir spoža un atklāta pietiekami sen, lai būtu iekļauta slavenajā 18.gs. franču astronoma Šarla Mesjē katalogā. Tomēr NGC 7331 tur neatrodas. Šajā attēlā redzama ne tikai majestātiskā NGC 7331, bet arī tālākas…
W5: kā piedzimst zvaigznes

W5: kā piedzimst zvaigznes (540/0)


Publicēts: 16.12.2014
Kā veidojas zvaigznes? W5 reģionam līdzīgu apgabalu analīze atklāj, ka masīvās, no gāzēm un putekļiem brīvajos miglāja dobumos esošās zvaigznes ir vecākas nekā tās, kas atrodas uz dobuma un miglāja robežas. Visticamāk šāda situācija veidojas tādēļ, ka pirmās izveidojas masīvās zvaigznes, kuru radītais vējš un starojums ne tikai izpūš dobumu miglājā,…
Molekulārais mākonis Barnard 68

Molekulārais mākonis Barnard 68 (707/0)


Publicēts: 14.12.2014
Kur pazudušas zvaigznes? Agrāk uzskatīja, ka šie objekti ir caurumi mums zināmā visuma ārējā čaulā, bet mūsdienās ir noskaidrots, ka tie ir tumši putekļu un gāzu mākoņi, kas nelaiž cauri redzamo gaismu. Molekulāro mākoņu dzīles ir vienas no visaukstākajām un izolētākajām vietām Visumā. Attēlā redzamais Barnard 68 mākonis atrodas Čūskneša zvaigznājā.…
Liesmas miglājs

Liesmas miglājs (468/0)


Publicēts: 9.12.2014
Kas izgaismo Liesmas miglāju? 1500 gaismas gadu attālumā Oriona zvaigznājā atrodas miglājs, kurš atgādina degošu liesmu. Atšķirībā no degšanas procesa uz Zemes, Liesmas miglājam nav vajadzīgs skābeklis. Attēla labajā pusē redzamās spožās zvaigznes Alnitaka (Oriona jostas uz austrumiem vistālāk esošā zvaigzne) spēcīgais starojums liek Liesmai degt. Gāzu…
Četras galaktikas virs Mēness ielejas

Četras galaktikas virs Mēness ielejas (490/0)


Publicēts: 5.12.2014
Šajā panorāmā redzamas četras galaktikas. Viena no tām ir Piena Ceļš, kuras loks plešas pāri sausajai Mēness ielejai (Valle de la Luna) Čīles Atakamas tuksnesī. Tālumā pie horizonta redzamas Sanpedro pilsētas un Sosaire un Tokonako ciematu gaismas. Vairāk pa labi līkločiem vijas ceļš no Kalamas pilsētas uz Sanpedro. Attēlā pa kreisi redzami Lielais…
Platons un Alpi

Platons un Alpi (545/0)


Publicēts: 4.12.2014
Platons un Alpi. Tie abi, Saules izgaismoti, redzami šajā attēlā. Platons ir 95 km liels krāteris, no kura pa labi redzamas apspīdētās Mēness Alpu kalnu (Montes Alpes) virsotnes. Alpi uz Zemes radās miljoniem gadu ilgā periodā, saduroties divām kontinentālajām plāksnēm, bet Mēness Alpi visticamāk veidojās sadursmē, kas radīja Mare Imbrium (Lietus jūra).…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE