NGC 4565 - galaktika uz malas

Publicēts: 4.03.2010
Grandiozā spirālveida galaktika NGC 4565 ir pavērsta ar malu pret Zemi. Tā ir pazīstama arī kā Adatas galaktika. Šo galaktiku var redzēt Berenikes matu zvaigznājā. Attēlā labi saskatāms centrālais kodols, kuru šķeļ tumšas putekļu joslas. Plašajā redzeslaukā iekļāvušās arī citas galaktikas. Augšējā labajā stūrī redzama NGC 4562. Adatas galaktika atrodas…

Starptautiskā kosmiskā stacija no augšas

Publicēts: 3.03.2010
Starptautiskā kosmiskā stacija (SKS) ir lielākais, cilvēka veidotais objekts, kāds atrodas orbītā ap Zemi. SKS ir tik liela, ka to var saskatīt ar neapbruņotu aci. Vaļasprieka astronomi to bieži fotografē no Zemes. Pagājušajā mēnesī SKS apmeklēja vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis, kurš turp nogādāja jaunu moduli. SKS šobrīd apdzīvo 22. ekspedīcijas…

Ziemeļamerika un Pelikāna miglājs

Publicēts: 30.06.2009
Šeit jūs redzat dažas pazīstamas kontūras netipiskā vietā. Emisijas miglājs, kas redzams pa kreisi, atgādina kādu Zemes kontinentu. Pa labi no šī Ziemeļamerikas miglāja, kas pazīstams arī kā NGC 7000, ir mazāk spožs miglājs, kas nosaukts par Pelikāna miglāju. Abu miglāju kopējais šķērsizmērs ir aptuveni 50 gaismas gadi. Tie atrodas 1500 gaismas gadu…

Tīģera strīpas uz Encelada

Publicēts: 28.06.2009
Vai zemledus okeāni izplūst cauri tīģera strīpām, kas vērojamas uz Saturna pavadoņa Encelāda? Caur šīm garajām plaisām, kas tiek dēvētas par tīģera strīpām, tiek izpūsts ledus, kas nāk no ledainā pavadoņa iekšienes, radot smalku ledus daļiņu mākoni ap pavadoņa dienvidpolu un papildinot noslēpumaino Saturna E gredzenu. Pierādījumus šim procesam sagādājis…

Sudrabainie mākoņi virs Vācijas

Publicēts: 24.06.2009
Dažreiz uz zemes jau ir nakts, bet debesīs joprojām diena. Zemei rotējot un aizklājot Saules gaismu, Saules stari apgaismo arvien augstākus un augstākus atmosfēras slāņus. Kad uz zemes jau ir nakts, pēdējie Saules stari apgaismo mēkoņus. Parasti mēs varam vērot skaistus saulrietus. Vasarā augstu debesīs atrodas sudrabainie mākoņi, kuri tiek izgaismoti…

M13: lielā lodveida zvaigžņu kopa

Publicēts: 17.06.2009
M13 ir viena no iespaidīgākajām un labāk zināmajām lodveida zvaigžņu kopām. Šis objekts, ko var saskatīt jau ar binokli Herkulesa zvaigznājā, parasti kļūst par vienu no pirmajiem objektiem, kuru apskata ziņķārīgi debesu pētnieki, kas savā rīcībā ieguvuši nedaudz spēcīgākus instrumentus par neapbruņotu aci. M13 mājo vairāk kā 100 000 zvaigžņu un aizņem…

Habls brīvā lidojumā

Publicēts: 25.05.2009
Kādēļ observatorija ir jānovieot kosmosā? Lielākā daļa teleskopu atrodas uz zemes. Uz zemes var uzbūvēt lielāku un smagāku teleskopu un to ir vieglāk remontēt. Problēma ir tā, ka uz Zemes esošajiem teleskopiem debesīs ir jāveras caur Zemes atmosfēru. Pirmkārt, Zemes atmosfēra bloķē plašu diapazonu no elektromagēntiskā spektra, ļaujot tikai redzamās…

Uz austrumiem no Antaresa

Publicēts: 22.05.2009
Austrumos no Antaresa, mūsu Piena Ceļa galaktikas centra virzienā starp zvaigžņu laukiem plešas tumši plankumi. Tumšais starpzvaigžņu putekļu mākonis, kuru katalogos 20. gadsimta sākumā ierakstīja astronoms E.E. Barnards, ietver sevī arī B59, B72 (Čūskas miglājs), B77 un B78, kura siluets ir novērojams uz zvaigžņotā visuma fona. Kopumā tas viss izskatās…

Čūska tumsā

Publicēts: 20.02.2009
Piena Ceļa galaktikas centra virzienā, Čūskneša zvaigznājā uz mirdzošo zvaigžņu fona izceļas tumšā miglāja čūska. Centrā labi redzams Čūskas miglājs jeb Barnarda objekts 72 (B72). Tas ir viens no 182 tumšajiem debesu veidojumiem, kurus 20. gadsimta sākumā apkopoja astronoms E. E. Barnards. Atšķirībā no spožajiem emisijas miglājiem un zvaigžņu kopām,…

Mauna Kea Piena Ceļa panorāma

Publicēts: 19.02.2009
Aloha un esiet sveicināti šajā fantastiskajā ainavā. Sapnim līdzīgā panorāma ir skats no 4200 metru augstā vulkāna Mauna Kea Havaju salās. Pāri mākoņu segai plešas Piena Ceļš. Kreisajā pusē redzams Kanādas-Francijas-Havaju teleskops (CFHT), no kura pa labi mirdz Polārzvaigzne. Tālāk seko spoža zvaigzne Denebs, uz augšu zilganā Vega. Gandrīz centrā redzama…