Saules vainags aptumsuma laikā

Publicēts: 16.03.2010
Tikai Saules aptumsuma laikā labi redzama Saules vainaga gaisma. Parasti Saules ārējo atmosfēras slāni jeb vainagu nomāc spožā diska gaisma. Pat tumsas apstākļos vainagu ir grūti fotografēt. Attēls, ko jūs šodien aplūkojat, ir veidots no vairākām fotogrāfijām, tās digitāli apstrādājot un kombinējot. Fotogrāfijas tapušas 2008. gada pilna Saules aptumsuma…

Mākoņu ceļš virs Grieķijas

Publicēts: 15.03.2010
Šķiet, ka fotogrāfijā redzama diena, bet patiesībā tā ir nakts. Oranžīgās švīkas, kas izskatās pēc rietošas Saules stariem, patiesībā ir Mēness izgaismotu mākoņu ceļš. Kreisajā pusē redzami vairāku slāņu biezāki mākoņi, kur patiesībā ir pāris mākoņu vairākas ekspozīcijas. Fotogrāfijas, no kurām tapa šis attēls, ir fotografētas pirms aptuveni divām nedēļām…

Divi melnie caurumi 3C 75

Publicēts: 14.03.2010
Kas notiek šīs masīvās galaktikas centrā? Attēlā, kas veidots, apkopojot rentgenstaru (zilā krāsa) un radioviļņu (rozā) datus, redzami divi supermasīvie melnie caurumi, kas atrodas 3C 75 centrā. Melnos caurumus ieskauj karsta gāze, kas izstaro rentgenstarus. Melnie caurumi, kurus atdala tikai 25 000 gaismas gadi, rada spēcīgas daļiņu plūsmas. Abas galaktikas,…

Centaurus A

Publicēts: 13.03.2010
Centaurus A, kas atrodas tikai 11 miljonu gaismas gadu attālumā, ir Zemei vistuvākā aktīvā galaktika. Tās šķērsizmērs ir 60 000 gaismas gadi. Attēlā redzama šī neparastā elipsveida galaktika, kas pazīstama arī kā NGC 5128. Tiek uzskatīts, ka Centaurus A ir divu normālu galaktiku sadursmes rezultāts. Galaktikas centrā matēriju nepārtraukti patērē supermasīvs…

Spoguļi un vīri maskās

Publicēts: 12.03.2010
Kas ir attēlā redzamie vīri maskās? Tie ir tehniķi no kompānijas Ball Aerospace, kas atrodas NASA Māršala kosmisko lidojumu centra Rentgenstaru un kriogēnās ierīces departamentā, kur viņi, protams, pārbauda Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa (JWST) primārā spoguļa segmentus. JWST, kura starts ieplānots 2014. gadā, būs optimizēts Visuma agrīnās attīstības…

Ziemeļblāzma un zvaigžņu ceļi Jukonā

Publicēts: 11.03.2010
Ja jūs uzstādat kameru nekustīgi uz statīva, tad naktī izdosies nofotografēt zvaigžņu ceļus, kādi rodas, kad Zeme griežas ap savu asi. Tuvāk ziemeļpolam martā un aprīlī var noķert arī ziemeļblāzmas. Jo īpaši daudz polārblāzmu ir vērojamas dažas nedēļas pirms un pēc pavasara ekvinokcijas. Attēlā, kas fotografēts 2010. gada 1. martā Kanādā, Jukonā, aptuveni…

Galaktikas aiz Sirds

Publicēts: 10.03.2010
Divas galaktikas, kas redzamas attēla kreisajā pusē, nebija zināmas līdz pat 1968. gadam. Lai arī tās ir spožas, abas galaktikas aizklāja Piena Ceļa centrālā putekļu josla, kas neļāva tās saskatīt redzamās gaismas diapazonā. Attēlā, kuru infrasarkano staru spektrā fotografēja nesen palaistā zonde WISE, abas galaktikas redzamas ļoti labi. Pa kreisi no…

Marss virs Allalinhorna

Publicēts: 8.03.2010
Kas ir attēlā redzamais spožais objekts debesīs? Jautājums, uz kuru atbilde mainās laika gaitā, šoreiz ir atbildāms ar vienu vārdu - Marss. Attēlā redzamā panorāma ir tapusi Šveices Alpos. Fotogrāfijā ir trāpījies ne tikai Marss. Tuvplānā redzamas priedes, bet tālumā slejas Allalinhorna kalna nogāzes. Neskaitāmās zvaigznes papildina Bišu stropa zvaigžņu…

Saules stabs

Publicēts: 6.03.2010
Rietošās Saules sarkanīgā gaisma iekrāso mākoņus, kas klājas pāri sniegotajai ainavai, kuru papildina gaismas stabs, kas savieno zemi ar debesīm. Šis atmosfēras efekts pazīstams kā Saules stabs. To rada Saules gaisma, atstarojoties no plakaniem, sešstūrainiem ledus kristāliem, kas atrodas augstu aukstajā atmosfērā. Astronomi vēroja kā šis stabs lēnām…

Vedēja zvaigznājs

Publicēts: 5.03.2010
Piena Ceļa galaktikas plakne iet cauri Vedēja zvaigznājam. Attēlā redzama liela daļa senā zvaigznāja miglāju un zvaigžņu kopu. Labajā apakšējā stūrī redzama spožā zvaigzne Elnats, kas savieno Vedēju ar Vērša zvaigznāju. Uz augšu un pa kreisi rindā izkārtojušās trīs atvērtās zvaigžņu kopas - M36, M37 un M38. Ilgā ekspozīcija ir atklājusi arī sarkanīgos…