Lielais Magelāna Mākonis

Publicēts: 28.05.2013
16. gadsimta portugāļu jūrasbraucējam Ferdinandam Magelānam un viņa kuģu apkalpei bija daudz laika pētīt dienvidu puslodes debesis pirmajā braucienā apkārt Zemei. Tādēļ divi mākoņiem līdzīgi objekti, kas ar neapbruņotu aci redzami dienvidu puslodes debesīs, ir nodēvēti par Magelāna Mākoņiem. Mūsdienās ir zināms, ka tās ir Piena Ceļa pavadoņgalaktikas.…

Mesjē 109

Publicēts: 23.05.2013
Šarla Mesjē slavenā kataloga 109. objekts ir brīnišķīga šķērsotā spirālveida galaktika. Tā atrodas Lielā Lāča zvaigznājā zem pazīstamās Lielo Greizo Ratu asterismas. Pateicoties spožajam šķērsim, teleskopā galaktika atgādina grieķu burtu "teta" (θ). Planētas Zeme debesīs M109 aizņem tikai 7 loka minūtes jeb 0,12 grādus. Lai arī galaktika ir visai liela,…

Rišata struktūra

Publicēts: 19.05.2013
Kas ir šis veidojums? Rišata struktūra atrodas Sahāras tuksnesī, Mauritānijā. Apaļā veidojuma diametrs ir aptuveni 50 kilometri, tādēļ to var ieraudzīt no kosmosa. Agrāk uzskatīja, ka Rišata struktūra ir meteorīta krāteris, bet tā līdzenais centrs un ieži, kuri nav izmainīti sadursmes rezultātā, liek domāt par kaut ko citu. Iespēja, ka Rišata struktūra…

Komēta PanSTARRS un tās astes

Publicēts: 18.05.2013
2013. gada pavasarī mūs apciemoja komēta PanSTARRS (C/2011 L4), kas nu jau ir krietni tālu no Saules. 15. maijā fotografētajā plaša lauka attēla fonā redzamas Cefeja zvaigznāja zvaigznes. Komētai raksturīga plaša putekļu aste, kā arī viegli pamanāma anti-aste. Tobrīd komēta atradās aptuveni 1,6 astronomisko vienību attālumā no Zemes.

Ūdenskritums naktī

Publicēts: 17.05.2013
Virs ziemīgās ainavas majestātiskus lokus met Piena Ceļš un krāšņa ziemeļblāzma. Zem zvaigznēm nosētajām debesīm redzams Islandes ūdenskritums Godafoss. Attēlā, kas fotografēts 2013. gada 9. martā, tieši zem Piena Ceļa loka redzams spožais Jupiters. Blāvā un tikko pamanāmā Andromedas galaktika (M31) slēpjas aiz ziemeļblāzmas aizkara.

Keplera pārnova rentgenstaros

Publicēts: 15.05.2013
Kas radījis šo bardaku? Kāda zvaigzne uzsprāga un izveidojās šis neparastais miglājs. Šī sprādziena gaisma Zemes debesīs tika novērota 1604. gada oktobrī, pirms vairāk nekā 400 gadiem. Pārnovas rezultātā debesīs iemirdzējās jauna zvaigzne Čūskneša zvaigznājā. To pētīja Johans Keplers un viņa līdzgaitnieki. Astronomu rīcībā vēl nebija teleskopu. Mūsdienu…

Mākoņi, putni, Mēness un Venēra

Publicēts: 12.05.2013
Dažreiz debesīs redzamas iespaidīgas ainas. 2010. gada septembra sākumā Mēness un Venēra Zemes debesīs atradās tuvu viens otram. Dažās vietās pasaulē debesis bija īpaši krāšņas. Attēlā, kurš uzņemts Spānijā, Mēness un Venēra tika fotografēti saulrieta laikā. Dzidri zilajās debesīs klīda tumši negaisa mākoņi, bet lielāko attēla daļu aizņem rietošās…

Mesjē 77

Publicēts: 10.05.2013
Spirālveida galaktika M77 atrodas tikai 47 miljonu gaismas gadu attālumā Vaļa zvaigznājā. Tās diametrs ir aptuveni 100 000 gaismas gadi. Šai galaktikai, kas pazīstama arī kā NGC 1068, ir kompakts un ļoti spožs kodols, kuru astronomi pēta, lai uzzinātu vairāk par supermasīvajiem melnajiem caurumiem aktīvās Seiferta galaktikās. M77 ir pētīta arī rentgenstaros,…

Lemmona komētas astes

Publicēts: 6.05.2013
Kā radās sarežģītās Lemmona komētas astes? Pirmkārt, praktiski visām komētām, kuras pietuvojas Saulei, ir redzamas divas astes - putekļu un jonu. Lemmona komētas putekļu aste atrodas virs komētas un ir salīdzinoši plata. Baltā putekļu aste rodas, Saules gaismai atstarojoties no komētas kodola izmestajos putekļos. Daudz garāka un graciozāka izskatās…

Zirga Galva plašākās "ganībās"

Publicēts: 3.05.2013
Kombinējot uz Zemes esošā VISTA teleskopa un ap Zemi kosmosā riņķojošā Habla teleskopa datus, ir izdevies izveidot attēlu, kurā redzams Zirga Galvas miglājs un tā apkaime tuvo infrasarkano staru diapazonā. Milzīgs molekulārais mākonis aizņem lielāko daļu attēla. Zirga Galva jeb Barnard 33 atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā. Apakšējā kreisajā…