ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Brīnišķīgais Trīsdaļu miglājs

Brīnišķīgais Trīsdaļu miglājs


Publicēts: 25.07.2013
Trīsdaļu miglājs ir pazīstams arī kā M20. Tas atrodas aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā ar miglājiem bagātajā Strēlnieka zvaigznājā. M20 ir sastopami visi trīs miglāju tipi: sarkanais emisijas miglājs, zilais atstarojošais miglājs un blīvo putekļu un gāzu mākoņi jeb tumšie miglāji. Aplūkojot miglāja centrālo daļu, ir skaidrs, kādēļ tas tiek dēvēts…
Apslēptā IC 342

Apslēptā IC 342


Publicēts: 18.07.2013
Izmēros līdzīga citām lielajām, spožajām galaktikām Piena Ceļa tuvākajā apkārtnē, IC 342 atrodas nieka 10 miljonu gaismas gadu attālumā Žirafes zvaigznājā. Ja to neaizēnotu mūsu galaktikas plaknes zvaigznes, putekļi un gāze, tā būtu viena no pamanāmākajām galaktikām Zemes debesīs. Šajā attēlā mēs labi redzam putekļu mākoņus galaktikas zaros, zilās zvaigžņu…
Sombrero galaktika

Sombrero galaktika


Publicēts: 15.07.2013
Kas notiek šīs spirālveida galaktikas centrā? Sombrero galaktikai jeb M104 ir raksturīga tumša putekļu josla un spožs zvaigžņu un lodveida zvaigžņu kopu halo. Miljardiem vecu zvaigžņu mājo plašajā centrālajā sablīvējumā, kas labi redzams ar 200 collu lielo Heila teleskopu fotografētajā attēlā. Uzmanīgi aplūkojot difūzo gaismu, pamanīsiet daudzus gaismas…
Ērgļa pils pīlāri

Ērgļa pils pīlāri


Publicēts: 14.07.2013
Kas izgaismo šo zvaigžņu dzimšanas vietu? Populārais Ērgļa miglājs (M16) zaigo visādās krāsās. Tumšajos un blīvajos putekļu pīlāros veidojas jaunās zvaigznes. To spēcīgais starojums liek apkārtējai gāzei mirdzēt. Zvaigžņu vēji efektīvi aizpūš gāzi un putekļus no to tuvējās apkārtnes. Daudzas no šeit mītošajām masīvajām zvaigznēm uzsprāgs pēc dažiem…
Putekļainie miglāji Vērša zvaigznājā

Putekļainie miglāji Vērša zvaigznājā


Publicēts: 11.07.2013
Šis putekļaino miglāju kompums atrodas Vērša molekulārā mākoņa nomalē, nieka 450 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tur veidojas jaunas zvaigznes. Viena no tādām zvaigznēm ir RY Tauri, kas attēlā redzama uz augšu un pa kreisi no centra. Patiesībā tā vēl nav īsta zvaigzne. RY Tauri vēl nav sasniegusi galvenās secības fāzi. Gāzu un putekļu mākonis, kurā…
Pārmilzu zvaigzne Gamma Cygni

Pārmilzu zvaigzne Gamma Cygni


Publicēts: 9.07.2013
Gulbja zvaigznājā redzamās asterismas (zvaigžņu veidotas figūras) - Ziemeļu Krusta - centrā atrodas pārmilzu zvaigzne Gamma Cygni, kura pazīstama arī kā Sadrs. Tā kā Gulbja zvaigznājs atrodas uz Piena Ceļa, ir saprotams, kādēļ šajā attēlā redzams tik daudz zvaigžņu, putekļu un mirdzošu miglāju. Viens no tādiem ir IC 1318, kas atrodas pa kreisi no Gamma…
Klusā daba ar putekļiem

Klusā daba ar putekļiem


Publicēts: 7.07.2013
Klusās dabas autori visbiežāk izmanto tos priekšmetus, kas atrodami viņu studijā vai mājās, nekur īpaši tālu nemeklējot. Visums no viņiem neatšķiras. Tā iespaidīgajos mākslas darbos tiek izmantoti visbiežāk sastopamie objekti - putekļi, gāze un zvaigznes. Tieši šie objekti arī ir radījuši krāšņo ainu Vienradža zvaigznājā. Milzīgais molekulārais mākonis…
Spirāle aiz zvaigznēm jeb NGC 6384

Spirāle aiz zvaigznēm jeb NGC 6384


Publicēts: 6.07.2013
Visumā ir milzum daudz galaktiku. Lai tās ieraudzītu, astronomiem ir jālūkojas cauri Piena Ceļa zvaigžņu aizkaram. Krāšņajā attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu, redzama spirālveida galaktika NGC 6384, kas atrodas aptuveni 80 miljonu gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Tās šķērsizmērs ir aptuveni 150 000 gaismas gadi, bet šajā tuvplānā…
Lodveida zvaigžņu kopa NGC 6752

Lodveida zvaigžņu kopa NGC 6752


Publicēts: 5.07.2013
Aptuveni 13 000 gaismas gadu attālumā dienvidu puslodē redzamajā Pāva zvaigznājā atrodas lodveida zvaigžņu kopa NGC 6752. Šī kopa, kas ir trešā spožākā Zemes debesīs aiz Omega Centauri un 47 Tucanae, ir vairāk nekā 10 miljardus gadus veca. Vairāk kā 100 000 zvaigžņu izvietojušās sfērā, kuras diametrs ir aptuveni 100 gaismas gadi. Kopas izpēte atklāja,…
M82 ar supervēju

M82 ar supervēju


Publicēts: 4.07.2013
M82, kas pazīstama arī kā Cigāra galaktika, ir slavena ar ļoti aktīvo zvaigžņu veidošanos un supervēju. Masīvo zvaigžņu vēji un pārnovu sprādzieni šajā galaktikā ir radījuši iespaidīgu matērijas plūsmu, kas labi redzama detalizētajā attēlā. Daļa no supervēja izmestās gāzes, kuru ar smagajiem elementiem ir bagātinājušas pārnovas, nokļūs starpgalaktiku…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!