StarSpace konkurss 2020
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Zvaigžņu veidošanās reģions NGC 3582

Zvaigžņu veidošanās reģions NGC 3582 (1163/2)


Publicēts: 11.06.2013
Kas notiek NGC 3582 miglājā? Dzimst jaunas zvaigznes un veidojas interesantas molekulas. Šis sarežģītais miglājs atrodas zvaigžņu veidošanās reģionā RCW 57. Attēlā redzami blīvi putekļu sakopojumi, spožas zvaigznes, kuras piedzimušas pēdējo dažu miljons gadu laikā, mirdzošas ūdeņraža gāzes apgabali un milzīgas gāzu cilpas, kuras izmet mirstošās zvaigznes.…
NGC 6302: Tauriņa miglājs

NGC 6302: Tauriņa miglājs (1006/0)


Publicēts: 7.06.2013
Planētas Zeme debesīs redzamie miglāji un zvaigžņu kopas nereti tiek dēvēti kukaiņu un puķu vārdos. Lai arī šī "lidoņa spārnu atvērums" pārsniedz 3 gaismas gadus, NGC 6302 nav izņēmums. Planetārā miglāja centrā esošās zvaigznes, kura izdzīvo sava mūža pēdējos brīžus, virsmas temperatūra ir aptuveni 250 000 grādi pēc Celsija. Šo krāšņo miglāju 2009.…
M57 - Gredzena miglājs

M57 - Gredzena miglājs (1386/0)


Publicēts: 5.06.2013
Neskaitot Saturna gredzenus, Gredzena miglājs (M57) iespējams ir vispopulārākais gredzens kosmosā. Tā izskats ir atkarīgs no Zemes un šī miglāja savstarpējā novietojuma. Jaunākie pētījumi liecina, ka miglājs ir relatīvi blīvs, barankai līdzīgs gredzens, kas ieskauj mirdzošas gāzes apgabalu. Skatoties no Zemes, mēs lūkojamies it kā cauri šim gredzenam.…
Oriona miglāja skābeklis, ūdeņradis un sērs

Oriona miglāja skābeklis, ūdeņradis un sērs (1021/0)


Publicēts: 4.06.2013
Ne pārāk daudz astronomisko ainavu rosina iztēli tā kā netālu esošā zvaigžņu dzimšanas vieta, kas pazīstama kā Oriona miglājs, kura mirdzošā gāze ieskauj jaunās, karstās zvaigznes, kas izveidojušās milzīga starpzvaigžņu molekulārā mākoņa nomalē. Daudzas no pavedieniem līdzīgajām struktūrām patiesībā ir triecienviļņi, kur ātri lidojošā matērija ietriecas…
Riteņi uz Marsa

Riteņi uz Marsa (973/0)


Publicēts: 3.06.2013
Vai kādreiz uz Marsa varēja pastāvēt dzīvība? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, cilvēce uz sarkano planētu nosūtīja visurgājēju Curiosity. Lai pārliecinātos, ka vieglās automašīnas lieluma aparāts ir pārcietis ceļojumu starpplanētu telpā un dramatisko nolaišanos, Curiosity tika fotografēts no dažādiem rakursiem. Vienā no šādiem attēliem redzami trīs…
Piena Ceļš

Piena Ceļš (981/0)


Publicēts: 1.06.2013
Vai esat kādreiz kāpuši kalnos naktī, kad virs galvām elegantu loku met Piena Ceļš? Mūsu galaktikas nosaukums (latīniski Via Lactea) patiešām ir saistīts ar pienu. Pat vārds "galaktika" ir cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē "piens". Piena Ceļš ir redzams tumšās bezmēness naktīs, lai gan ne tik krāsains un spožs kā šajā attēlā. Šo balto, pienaino joslu…
Ērglis un Gulbis

Ērglis un Gulbis (978/0)


Publicēts: 31.05.2013
Ērgļa miglājs un Gulbja miglājs atrodas Piena Ceļa galaktikas centra virzienā. Ērglis (M16) attēlā redzams pa kreisi, bet Gulbis (M17) - apakšējā labajā stūrī. Šie kosmiskie mākoņi ir aktīvas jaunu zvaigžņu dzimšanas vietas. M17 atrodas aptuveni 5500 gaismas gadu attālumā, bet no M16 Zemi šķir aptuveni 6500 gaismas gadi.
Vienroce NGC 4725

Vienroce NGC 4725 (1159/0)


Publicēts: 30.05.2013
Lai arī lielākajai daļai spirālveida galaktiku, ieskaitot Piena Ceļu, ir divi vai vairāk zari, dažām galaktikām, piemēram, NGC 4725 ir tikai viens zars. Šajā attēlā redzams, kā spirāles zars atvijas no zilgano, jaundzimušo zvaigžņu kopu un rozā toņos iekrāsoto zvaigžņu veidošanās reģionu gredzena. Pāri vecāko, dzeltenīgo zvaigžņu bagātajam centrālajam…
NGC 6960: Raganas Slotas miglājs

NGC 6960: Raganas Slotas miglājs (1186/0)


Publicēts: 29.05.2013
Pirms desmitiem tūkstošiem gadu, vēl pirms dokumentētās cilvēces vēstures, naksnīgajās debesīs parādījās jauna zvaigzne. Pēc dažām nedēļām tā jau bija pazudusi. Mūsdienās mēs zinām, ka tā bija pārnova, kuras atliekas ir pazīstamas kā Plīvura miglājs. Šajā attēlā redzams pārnovas atlieku rietumu fragments, kas klasificēts kā NGC 6960, bet neformāli tiek…
Lielais Magelāna Mākonis

Lielais Magelāna Mākonis (2575/0)


Publicēts: 28.05.2013
16. gadsimta portugāļu jūrasbraucējam Ferdinandam Magelānam un viņa kuģu apkalpei bija daudz laika pētīt dienvidu puslodes debesis pirmajā braucienā apkārt Zemei. Tādēļ divi mākoņiem līdzīgi objekti, kas ar neapbruņotu aci redzami dienvidu puslodes debesīs, ir nodēvēti par Magelāna Mākoņiem. Mūsdienās ir zināms, ka tās ir Piena Ceļa pavadoņgalaktikas.…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!