StarSpace konkurss 2020
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Saturna Hiperions

Saturna Hiperions (993/0)


Publicēts: 30.06.2013
Kas atrodas Hiperiona dīvainajos krāteros? Neviens īsti nezina. Lai palīdzētu rast atbildes uz šo jautājumu, 2005. un 2010. gadā NASA kosmiskais aparāts Cassini palidoja garām sūklim līdzīgajam pavadonim. 2005. gadā fotografētajā attēlā redzama dīvainu krāteru izrobota pasaule. Virsmas krāsu atšķirības visticamāk liecina par sastāva dažādību. Krāteru…
Supermēness halo

Supermēness halo (955/0)


Publicēts: 28.06.2013
2013. gada jūnijā pilnmēness laikā Mēness atradās perigejā. Gada spožāko un lielāko pilnmēnesi nereti dēvē par Supermēnesi. Attēlā, kas fotografēts Argentīnā pie Rio de La Platas upes iztekas netālu no Buenosairesas, redzams halo, kas izveidojies ap Mēnesi. Halo izmērus nosaka sešstūraini ledus kristāliņi augstu Zemes atmosfērā. Attēlā redzams visbiežāk…
Sudrabainie mākoņi virs Maskavas

Sudrabainie mākoņi virs Maskavas (912/0)


Publicēts: 27.06.2013
Šī panorāma fotografēta 2013. gada 8. jūnijā no Lomonosova Maskavas valsts universitātes galvenās ēkas. Līdz horizontam dažādos augstumos slejas Maskavas pilsētas apbūve. Savukārt satumsušajās debesīs spoži mirdz sudrabainie mākoņi, kas veidojas aptuveni 80 kilometru augstumā, kur tos apspīd Saules stari vēl tad, kad pati Saule atrodas jau aiz horizonta.…
M31: Andromedas galaktika

M31: Andromedas galaktika (1847/0)


Publicēts: 26.06.2013
Andromeda ir Piena Ceļam vistuvākā no lielajām galaktikām. Tiek uzskatīts, ka mūsu galaktika līdzinās Andromedas galaktikai. Abas tās ir dominējošās galaktikas Lokālajā Grupā. Andromedu līdzīgi kā Piena Ceļu veido simtiem miljardiem zvaigžņu. Attēlā redzamās atsevišķās zvaigznes atrodas mūsu pašu Piena Ceļā. Slavenajā Mesjē katalogā Andromedas galaktika…
Jūras Cūkas galaktika

Jūras Cūkas galaktika (1062/0)


Publicēts: 24.06.2013
Kas noticis ar šo spirālveida galaktiku? Pirms dažiem simtiem miljoniem gadu NGC 2936 (augšējā no abām lielajām galaktikām) bija normāla spirālveida galaktika - rotējoša, zvaigznes ražojoša. Tad tā pielidoja pārāk tuvu masīvai elipsveida galaktikai NGC 2937. Acīmredzams, ka šī tikšanās NGC 2936 nav nākusi par labu. Galaktika ir ļoti deformēta. Tās forma…
Putekļainā NGC 3628

Putekļainā NGC 3628 (1137/1)


Publicēts: 20.06.2013
Detalizētajā attēlā redzama iespaidīgā spirālveida galaktika NGC 3628, kura ar malu vērsta pret Zemi, atklājot mums bagātīgos tumšo putekļu mākoņus. Dažkārt šo galaktiku mēdz dēvēt par Hamburgera galaktiku. Tās šķērsizmērs ir aptuveni 100 000 gaismas gadu. Galaktiku, kas meklējama Lauvas zvaigznājā, no Zemes šķir aptuveni 35 miljoni gaismas gadu. NGC…

Piena Ceļš virs Krātera ezera (974/0)


Publicēts: 19.06.2013
Cik gan daudzi astronomiski fenomeni ir piedalījušies šīs ainavas veidošanā? Vairāki. Pirmkārt, priekšplānā ir Krātera ezers, kas radies vulkāniskās darbības rezultātā pirms aptuveni 7700 gadiem. Otrkārt, krāterī atrodas ūdens. Lai arī šī ezera ūdeņus veidojuši kūstošie sniegi un ledāji, Zemes ūdens izcelsme līdz galam nav skaidra, bet iespējams ir…
Sausā ledus trases uz Marsa

Sausā ledus trases uz Marsa (909/0)


Publicēts: 17.06.2013
Kas radījis šīs garās un visai taisnās vagas uz Marsa? Šie veidojumi, kas tiek dēvēti par lineārajām gultnēm, parādās Marsa pavasarī uz dažām smilšainām nogāzēm. To platums vienmēr ir ļoti līdzīgs, garums tuvs diviem kilometriem un tām raksturīgi vaļņi abās pusēs. Atšķirībā no ūdens plūsmām, šo gultņu galos nav sanesumu. Vadošā hipotēze, kas ir pārbaudīta…
Sharpless 115

Sharpless 115 (968/0)


Publicēts: 14.06.2013
Sharpless 115 atrodas uz ziemeļrietumiem no Gulbja zvaigznāja alfa zvaigznes - Deneba. Astronoms Stjuarts Šārpless šo blāvo emisijas miglāju atzīmējis savā 1959. gada katalogā kā Sh2-115. Tas atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā no Zemes. Attēlā, kas veidots, izmantojot Habla teleskopa paleti, mēs redzam jonizētā ūdeņraža, sēra un skābekļa atomu…
Četras planētas saulrietā

Četras planētas saulrietā (1093/1)


Publicēts: 13.06.2013
Attēlā, kas fotografēts 2013. gada 25. maijā, jūs varat saskatīt četras planētas. Tās ir Jupiters, Venēra un Merkurs (sākot no kreisās puses). Pēc spožuma līdzīga Merkuram ir labajā pusē redzamā Beta Tauri (Alnats). Kur tad ir ceturtā planēta? Protams, ka priekšplānā. Tā ir planēta Zeme, uz kuras redzams Alikes sālsezers Kosas salā Grieķijā.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!