ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Jupiters, Ganimēds un Lielais Sarkanais

Jupiters, Ganimēds un Lielais Sarkanais


Publicēts: 15.05.2015
Šajā attēlā Saules sistēmas lielākais pavadonis redzams blakus lielākajai Saules sistēmas planētai - Jupiteram. Ganimēda diametrs ir 5260 km. Zemes dabīgā pavadoņa Mēness diametrs ir tikai 3480 km. Ar nelielu teleskopu fotografētajā attēlā labi redzams arī Lielais Sarkanais Plankums, kas ir Saules sistēmas lielākā zināmā vētra. Lai arī pēdējā laikā…
Majestātiskais Zirga Galvas miglājs

Majestātiskais Zirga Galvas miglājs


Publicēts: 13.05.2015
Tā ir tīra nejaušība, ka zvaigžņu vējš un starojums šo starpzvaigžņu putekļu mākoni ir pārveidujuši tik atpazīstamā formā. Ne velti to dēvē par Zirga Galvas miglāju. No Zemes to šķir aptuveni 1500 gaismas gadi. Šis miglājs ir daļa no plašā Oriona molekulāro mākoņu kompleksa. Tumšais miglājs katalogos atrodams kā Barnard 33. Tas izceļas uz sarkanīgos…
Divas pasaules, viena Saule

Divas pasaules, viena Saule


Publicēts: 12.05.2015
Cik ļoti atšķiras saulriets uz Zemes no saulrieta uz Marsa? Attēlā pa kreisi redzams saulriets uz Zemes, bet pa labi uz Marsa. Labi redzams, ka sarkanās planētas gadījumā Saules izmērs ir mazāks. Tas ir saprotams, jo Marss atrodas par 50% tālāk no Saules nekā Zeme. Iespējams daudz lielāks pārsteigums ir Marsa saulrieta zilganā nokrāsa. Uz Zemes mēs…
MyCn18: Smilšu pulksteņa miglājs

MyCn18: Smilšu pulksteņa miglājs


Publicēts: 10.05.2015
Smilšu pulkstenim līdzīgā planetārā miglāja centrā esošajai zvaigznei atvēlētais laiks tuvojas beigām. Tās kodoldegvielas rezerves izsīkst. Šim skaistajam, bet īsajam Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves posmam raksturīga zvaigznes ārējo atmosfēras slāņu aizplūšana. Tās kodols pārvēršas lēnām atdziestošā baltajā pundurī. 1995.gadā zinātnieki nofotografēja…
Lauvas Trio

Lauvas Trio


Publicēts: 9.05.2015
Šī populārā galaktiku grupa pazīstama kā Lauvas Trio. Pa kreisi ir NGC 3628, augšpusē M65 un labajā pusē M66. Tās visas ir lielas spirālveida galaktikas, lai gan tās neizskatās līdzīgas. Atšķirību rada to novietojums attiecībā pret Zemi. NGC 3628 ir vērsta ar diska malu, bet M65 un M66 gadījumā labāk redzama diska plakne. Galaktikas savstarpēji mijiedarbojas…
Vasaras Trijstūris virs Japānas

Vasaras Trijstūris virs Japānas


Publicēts: 6.05.2015
Vai tu esi redzējis Vasaras Trijstūri? To veido trīs spožas zvaigznes - Vega, Denebs un Altairs. Tas ziemeļu puslodē labi redzams, sākot no pavasara (vairāk no rītiem) līdz pat vēlam rudenim (vakaros uzreiz pēc Saules rieta). Vasaras mēnešos šī figūra redzama tieši virs galvas diennakts tumšajā daļā. Fotogrāfs Vasaras Trijstūri iemūžinājis Gunmā, Japānā.…
M51: Atvara galaktika

M51: Atvara galaktika


Publicēts: 2.05.2015
Seko Lielā Kausa rokturim virzienā prom no kausa līdz esi sasniedzis pēdējo spožo zvaigzni. Tad vēl mazliet uz leju un pa labi, un teleskopa redzeslaukā vajadzētu parādīties šim fantastiskajam galaktiku pārim, kas ir atrodams slavenajā Mesjē katalogā kā 51. ieraksts. Lielā galaktika ar labi izteiktajiem spirālzariem ir pazīstama arī kā NGC 5195. Abas…
Masīvā spirālveida galaktika NGC 2841

Masīvā spirālveida galaktika NGC 2841


Publicēts: 28.04.2015
Tā ir viena no masīvākajām zināmajām galaktikām. Spirālveida galaktika NGC 2841 atrodas 46 miljonu gaismas gadu attālumā Lielā Lāča zvaigznājā. Attēlā labi redzams dzeltenīgais galaktikas kodols un putekļiem bagātais disks. Putekļu joslas mijas ar nelieliem zvaigžņu veidošanās reģioniem rozā krāsā un jauno, zilo zvaigžņu kopām. NGC 2841 spirāles zari…
Planetārais miglājs Mz3 jeb Skudras miglājs

Planetārais miglājs Mz3 jeb Skudras miglājs


Publicēts: 26.04.2015
Kādēļ šī skudra nav sfēriska? Planetāro miglāju Mz3 radīja Saulei līdzīga zvaigzne, kas, pats par sevi saprotams, ir apaļa. Kādēļ tad no zvaigznes prom plūstošā gāze ir izveidojusi šādu neparastas formas miglāju? Gāzes ātrums ir aptuveni 1000 km/s. Iespējams neparasto formu noteica vairāki faktori, tai skaitā arī zvaigznes magnētiskais lauks. Iespējams,…
Zvaigžņu veidošanās reģions Westerlund 2

Zvaigžņu veidošanās reģions Westerlund 2


Publicēts: 25.04.2015
Šī jaunā zvaigžņu kopa un zvaigžņu veidošanās reģions Westerlund 2 atrodas aptuveni 20 000 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. Attēls veidots no Habla teleskopa fotogrāfijām, kuras tapušas tuvo infrasarkano staru diapazonā un redzamajā gaismā. Tas veidots, lai atzīmētu Habla teleskopa 25. darbības jubileju. Lielākā daļa spožo un masīvo kopas zvaigžņu…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!