Nakts uz spokainās planētas

Publicēts: 31.10.2013
Kas ir šī spokainā planēta? Protams, Zeme! Fotogrāfs 2013. gada 12. septembra tumšajā un vētrainajā naktī atradās Hverīrā, ģeotermāli aktīvā reģionā Islandes ziemeļaustrumos. Saules aktivitātes izraisītās ģeomagnētiskās vētras debesīs iededza zaļganas ziemeļblāzmas, kuru fonā paceļas spokainie tvaiki no fumarolām.

Zirga Galvas un Oriona miglāji

Publicēts: 29.10.2013
Tumšais Zirga Galvas un spožais Oriona miglājs ir kontrastējoši objekti, kas atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā vienā no atpazīstamākajiem zvaigznājiem - Oriona zvaigznājā. Attēlā tie izvietoti pretējos stūros. Zirga Galva ir tumšs miglājs, niecīgs siluets, kas izceļas uz sarkanīgā mākoņa fona attēla apakšējā kreisajā stūrī. Alnitaks, kas ir…

1680. gada Lielā komēta virs Roterdamas

Publicēts: 28.10.2013
Kopš izseniem laikiem komētas ir šķitušas neparastas un fascinējošas viešņas. Tāda bija arī 1680. gada Lielā komēta jeb Kirha komēta, kas ļoti tuvu palidoja garām Saulei. Lieve Versheier gleznas priekšplānā redzami daži Roterdamas iedzīvotāji, kas vēro spožo komētu.

NGC 7789 - Karolīnas roze

Publicēts: 26.10.2013
Zvaigžņu kopa NGC 7789 atrodas ar zvaigznēm bagātajā Kasiopejas zvaigznājā aptuveni 8000 gaismas gadu attālumā. 18. gadsimta beigās šo kopu pamanīja astronome Karolīna Lukrēcija Heršela. NGC 7789 tiek dēvēta arī par Karolīnas rozi. Vaļējā kopā esošās zvaigznes ir aptuveni 1,6 miljonus gadus vecas. Visas zvaigznes ir dzimušas praktiski vienā laikā, bet…

NGC 7814: Mazais Sombrero Pegazā

Publicēts: 25.10.2013
Rudenim tuvojoties, arvien augstāk pakāpjas spārnotā zirga Pegaza zvaigznājs, kurā var sameklēt gan Piena Ceļa zvaigznes, gan tuvas un tālas galaktikas. Attēla centrā redzamā NGC 7814, kas nereti tiek dēvēta par Mazo Sombrero, ir tikai viena no tām. Gan šī, gan tās līdzniece, daudz lielākā M104 ir spirālveida galaktikas, kuras pret Zemi ir vērstas ar…

Ziemeļu debesu koks

Publicēts: 23.10.2013
Šķiet, ka vajadzētu tikai uzkāpt šajā kokā, lai aizsniegtu debesu ziemeļpolu, kas atrodas visu redzamo zvaigžņu ceļu centrā. Attēls veidots no daudzām 30 sekunžu garām ekspozīcijām, kas uzņemtas aptuveni 2 stundu garumā 2013. gada 5. oktobrī. Fotogrāfs atradies netālu no Almadenas de la Platas (Seviļas province, Spānija). Tas, ka jūs redzat zvaigžņu…

Masīva zvaigzne miglājā NGC 6357

Publicēts: 22.10.2013
Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ NGC 6357 veidojas vienas no masīvākajām zināmajām zvaigznēm. Viena no šādām zvaigznēm redzama tuvu attēla centram. Tās spēcīgais starojums un vēji ir "izgrauzuši" dobumu apkārtējā putekļu un gāzu mākonī. Miglāja neparastās formas ir sarežģītas starpzvaigžņu vēju, starojuma, magnētisko lauku un gravitācijas mijiedarbības…

Saturns no augšas

Publicēts: 21.10.2013
Saturnu šādā rakursā no Zemes nav iespējams nofotografēt. Nevienā fotogrāfijā, kura tapusi uz Zemes, tu neredzēsi Saturna ēnas pusi un planētas mesto ēnu uz gredzeniem. Tā kā Zeme atrodas tuvāk Saulei nekā Saturns, mēs redzam tikai gredzenotās planētas apgaismoto pusi. Šādus attēlus šobrīd fotografē tikai Cassini - NASA automatizētā zonde, kas atrodas…

Trīs Pūķa galaktikas

Publicēts: 16.10.2013
Šo intriģējošo trijotni nereti dēvē par Pūķa grupu, kas atrodas tāda paša nosaukuma ziemeļu puslodē redzamajā Pūķa zvaigznājā. No kreisās uz labo pusi - spirālveida galaktika NGC 5981, elipsveida galaktika NGC 5982 un vēl viena spirālveida galaktika NGC 5985. Šī grupa, kas atrodas aptuveni 100 miljonu gaismas gadu attālumā, ir pārāk maza, lai to klasificētu…

Lielais Ķīļa miglājs

Publicēts: 15.10.2013
Dienvidu puslodes debesu dārgakmens, Lielais Ķīļa miglājs, kas pazīstams arī kā NGC 3372 ir viens no lielākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem mūsu galaktikā. Tā šķērsizmērs ir aptuveni 300 gaismas gadi. Līdzīgi kā ziemeļu puslodē pazīstamais Lielais Oriona miglājs, arī Ķīļa miglājs ir ieraugāms ar neapbruņotu aci, lai arī tas atrodas 7500 gaismas gadu…