ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Uz dienvidiem no Oriona

Uz dienvidiem no Oriona


Publicēts: 28.11.2013
Uz dienvidiem no milzīgā zvaigžņu veidošanās reģiona, kas pazīstams kā Oriona miglājs, atrodas spožs, zilgans atstarojošais miglājs NGC 1999. To izgaismo maiņzvaigzne V380 Orionis. Agrāk uzskatīja, ka tumšais, "T" burtam līdzīgais veidojums miglāja centrā ir blīvs, necaurredzams putekļu un gāzu mākonis. Jaunākie pētījumi liecina, ka tas patiesībā ir…
Kalns ar cepuri

Kalns ar cepuri


Publicēts: 26.11.2013
Saule rietēja virs Granādas Spānijā. Virs Veletas smailes Sjerranevadas kalnos atradās milzu mākonis. Šādas cepures veidojas gaisam paceļoties augšup gar kalna nogāzēm un pēc tam atdziestot un kondensējoties augstākos atmosfēras slāņos. Parasti gaisa kustība norit horizontāli, veidojot mums pierastos mākoņus, kuru apakšējā daļa ir plakana.
Anēmiskā spirāle NGC 4921

Anēmiskā spirāle NGC 4921


Publicēts: 25.11.2013
Cik tālu atrodas galaktika NGC 4921? Tiek uzskatīts, ka 310 miljoni gaismas gadi, lai gan šobrīd attālums tiek precīzēts, izmantojot Habla teleskopu, lai identificētu tā dēvētās cefeīdu maiņzvaigznes. Iespaidīgā spirāle NGC 4921 neformāli tiek dēvēta par anēmisko, jo tur veidojas ļoti maz jaunu zvaigžņu, kā arī tā ir ļoti blāva. Galaktikas centrā redzam…
No Kalifornijas līdz Plejādēm

No Kalifornijas līdz Plejādēm


Publicēts: 22.11.2013
Astronomiskais ceļojums no Kalifornijas miglāja līdz Plejādēm aizņemtu tikai 12 grādus, kas atbilst 25 pilna Mēness diametriem. Fotogrāfijā redzamas krāsas un putekļainie miglāji, kuri ir pārāk blāvi, lai tos ieraudzītu ar neapbruņotu aci. Kreisajā attēla malā atrodas NGC 1499 jeb Kalifornijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā.…
Smagais metāls no 4U1630-47

Smagais metāls no 4U1630-47


Publicēts: 20.11.2013
No kā ir veidotas matērijas strūklas, kas plūst prom no melnā cauruma? Daudus melnos caurumus, kuri atrodas dubultzvaigžņu sistēmā, ieskauj gāzu un plazmas disks, kas veidojas no matērijas, kas tiek atrauta no normālās zvaigznes. Daļa no šī materiāla neiekrīt melnajā caurumā, bet tiek izsviesta no sistēmas spēcīgu plūsmu veidā. Jaunākie pētījumi liecina,…
Lodveida zvaigžņu kopa M15 Habla skatījumā

Lodveida zvaigžņu kopa M15 Habla skatījumā


Publicēts: 19.11.2013
Zvaigznes, gluži kā bites, spieto ap spožās lodveida zvaigžņu kopas M15 centru. Šī bumba, kurā ir vairāk nekā 100 000 zvaigžņu, ir saglabājusies kopš mūsu galaktikas pirmsākumiem un turpina riņķot ap galaktikas centru. M15, kas ir viena no aptuveni 170 lodveida zvaigžņu kopām, ir viegli pamanāma ar binokli. M15 centrā ir ļoti liels zvaigžņu blīvums…
Ziemeļblāzma virs Islandes

Ziemeļblāzma virs Islandes


Publicēts: 18.11.2013
Kas notiek debesīs? Šajā aukstajā naktī Islandes debesīs bija redzams visai daudz. Priekšplānā redzams lielākais Islandes ledājs - Vatnajokuls. Pa kreisi virs ledāja stiepjas zaļa ziemeļblāzmas mēle. Tās gaisma atspīd Jokulsarlona ezerā. Attēla labajā malā redzams lēcveida mākonis, kuru zaļganos toņos iekrāsojis tālāks ziemeļblāzmas atzars. Virs šī…
NGC 1097 plūsmas

NGC 1097 plūsmas


Publicēts: 14.11.2013
Spirālveida galaktika NGC 1097 novērojama dienvidu puslodes debesīs Krāsns zvaigznājā. Galaktika atrodas aptuveni 45 miljonu gaismas gadu attālumā. Zilagnos galaktikas zarus rotā rozā toņos iekrāsotie zvaigžņu veidošanās reģioni. Šķiet, ka tie ieskauj nelielu galaktiku, kas atrodas uz leju un pa kreisi no galaktikas centra, aptuveni 40 000 gaismas gadu…
Lavdžoisa komēta un M44

Lavdžoisa komēta un M44


Publicēts: 9.11.2013
2013. gads pagāja, gaidot ISON komētu. Tomēr tā nebija vienīgā, kuru varēja aplūkot debesīs. Viena no šīm komētām, kas bija saskatāma 2013. gada nogalē, bija Lavdžoisa komēta (C/2013 R1), kas tika atklāta tā paša gada septembrī. Attēlā redzama komētas zaļganā koma un tikko manāmā aste, kad ledainā viešņa brāzās garām zvaigžņu kopai M44, kas meklējama…
Ziemeļblāzma virs Norvēģijas

Ziemeļblāzma virs Norvēģijas


Publicēts: 6.11.2013
Debesis izskatījās kā dzīva radība. Kāda tieši, to fotogrāfs nevarēja pateikt. Toties bija skaidrs, ka spokaino parādību ir izraisījusi Saules aktivitāte. Salomonsens pastāstīja, ka šī bija viena no iespaidīgākajām ziemeļblāzmām, kādu viņam nācies redzēt. Sulīgie zaļganie un violetie toņi radušies augstu atmosfērā esošajiem skābekļa un slāpekļa atomiem…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!