StarSpace konkurss 2020
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

M78: zvaigžņu putekļi un gaisma

M78: zvaigžņu putekļi un gaisma (911/0)


Publicēts: 10.10.2013
Oriona zvaigznājā bagātīgā klāstā sastopami starpzvaigžņu putekļu mākoņi un spoži miglāji. Viens no spožākajiem ir M78, kas atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā. Miglāja šķērsizmērs ir aptuveni 5 gaismas gadi. Zilgano nokrāsu piešķir karsto, jauno zvaigžņu gaisma, kas atstarojas no apkārtējiem putekļiem. Attēlā pamanīsiet arī citus miglājus un…
Arp 94

Arp 94 (964/0)


Publicēts: 9.10.2013
Šajā attēlā iemūžināts mirklis spirālveida galaktikas NGC 3227 un nelielas elipsveida galaktikas NGC 3226 nemierīgajās attiecībās. Detalizētajā fotogrāfijā lieliski redzamas blāvās zvaigžņu plūsmas, kuras izmestas no galaktikām to atkārtotas mijiedarbības rezultātā. Šis pāris, kas pazīstams arī kā Arp 94, atrodas aptuveni 50 miljonu gaismas gadu attālumā…
Burbulis un M52

Burbulis un M52 (913/0)


Publicēts: 8.10.2013
Kosmiskajā ainavā lieliski balansē Burbuļa miglājs apakšējā kreisajā stūrī un vaļējā zvaigžņu kopa M52 augšpusē. Tomēr to patiesie izmēri būtiski atšķiras. Masīvas O tipa zvaigznes izpūstais veidojums starpzvaigžņu gāzu un putekļu mākonī, kas nodēvēts par Burbuļa miglāju un pazīstams arī kā NGC 7635, ir nieka 10 gaismas gadus liels. Savukārt M52 ir…
Aktīvā galaktika NGC 1275

Aktīvā galaktika NGC 1275 (1048/0)


Publicēts: 6.10.2013
Aktīvā galaktika NGC 1275 ir centrālā un dominējošā galaktika netālu esošajā Perseja galaktiku kopā. Šai aktīvajai galaktikai, kas redzamās gaismas diapazonā izskatās visai neparasti, ir raksturīgs spēcīgs starojums rentgenstaru un radioviļņu diapazonā. Matērija, kas krīt galaktikas centra virzienā, baro supermasīvo melno caurumu. Attēlā redzami milzīgi…
M106 tuvplāns

M106 tuvplāns (919/0)


Publicēts: 3.10.2013
Netālu no Lielā Lāča (Ursa Major) Medību Suņu (Canes Venatici) zvaigžņu ielenkumā atrodas šis debesu brīnums, kuru 1781. gadā atklāja franču astronoms Pjērs Mešēns. Vēlāk šis objekts tika ievietots Mešēna drauga un kolēģa, astronoma Šarla Mesjē katalogā kā M106. Mūsdienās ir zināms, ka tā ir spirālveida galaktika, kuras diamters ir aptuveni 30 000 gaismas…
Buras pārnovas atliekas

Buras pārnovas atliekas (1151/0)


Publicēts: 1.10.2013
Sprādziens ir noticis jau sen, bet tā sekas joprojām ir redzamas. Pirms aptuveni 11 000 gadiem Buras zvaigznājā uzsprāga zvaigzne, kuru tolaik dzīvojošie cilvēki varēja pamanīt kā jaunu zvaigzni debesīs. Zvaigznes ārējie slāņi sadūrās ar starpzvaigžņu vidē esošo matēriju. Triecienviļņa iedarbība ir redzama vēl joprojām. Buras pārnovas atlieku centrā…
Cik tālu tu redzi?

Cik tālu tu redzi? (1005/0)


Publicēts: 27.09.2013
Cik tālu tu redzi? Andromēdas galaktika, kura atrodas 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā, ir vistālākais objekts, kuru var viegli ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Citi debesu iemītnieki, kuru aplūkošanai nav nepieciešams binoklis vai teleskops, atrodas no dažiem simtiem kilometru līdz vairākiem tūkstošiem gaismas gadu attālumā no Zemes. Lielākā daļa no…
M31 un M33

M31 un M33 (971/0)


Publicēts: 26.09.2013
Spirālveida galaktikas M31 un M33, kas pieder Lokālajai Grupai, gluži tāpat kā Piena Ceļš, Zemes debesīs šķir 14 grādi jeb 28 pilna Mēness diametri. Šajā plaša lauka fotogrāfijā lieliski redzama abu galaktiku spirālveida struktūra. M31, kas pazīstama arī kā Andromedas galaktika, atrodas 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā, bet M33 jeb Trijstūra galaktika…
M81 pret M82

M81 pret M82 (1063/0)


Publicēts: 25.09.2013
Piena Ceļā esošie skatītāji atrodas lieliskā pozīcijā, lai novērotu episko M81 un M82 cīņu, kas notiek nieka 12 miljonu gaismas gadu attālumā. Attēlā, kas veidots no 25 stundu laikā savāktajiem datiem, mēs redzam abas galaktikas mijiedarbībā, kas sākusies pirms vairāk nekā miljards gadiem. Šīs tikšanās rezultātā ir deformēti M81 spirāles zari un sākusies…
IC 4628: Garneles miglājs

IC 4628: Garneles miglājs (977/0)


Publicēts: 23.09.2013
Uz dienvidiem no Antaresa, ar miglājiem bagātā Skorpiona astē atrodas emisijas miglājs IC 4628. Karstās, masīvās un jaunās zvaigznes apstaro miglāju ar neredzamo ultravioleto starojumu, atraujot atomiem elektronus. Kad elektroni atkal atgriežas pie saviem atomiem, rodas gaisma, kuru var novērot redzamās gaismas diapazonā. Šādos emisijas miglājos dominē…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!