Mazās planētas gaismas pīlāri

Publicēts: 31.01.2014
Dažādas nokrāsas gaismas pīlāri ieskauj mazo, sniegoto planētu. Fotogrāfija, kas tapusi uz Zemes, apstrādāta, izmantojot īpašu metodi. Sfēriskajā panorāmas attēlā redzama Sīlinjarve Somijas austrumos. Plakani ledus kristāli, kas parasti sastopami gaisīgajos spalvu mākoņos augstu debesīs, tonakt planēja aukstajā gaisā netālu no zemes. Gaismas pīlāri…

Dienvidu Vējdzirnaviņas M83

Publicēts: 28.01.2014
M83 ir viena no tuvākajām un spožākajām spirālveida galaktikām. Hidras zvaigznājā to ir iespējams ieraudzīt jau ar binokli. Nereti šo galaktiku dēvē par Dienvidu Vējdzirnaviņām. M83 tika atklāta pirms aptuveni 250 gadiem, bet tikai pēc daudziem gadiem izdevās noskaidrot, ka M83 nav netālu esošs gāzu mākonis, bet gan šķērsotā spirālveida galaktika, kas…

No Ziemeļu līdz Dienvidu Krustam

Publicēts: 27.01.2014
Ir ceļš, kas savieno Ziemeļu un Dienvidu Krustu, bet jums jābūt pareizajā laikā pareizajā vietā. Šis ceļš ir Piena Ceļš. Pareizā vieta šajā gadījumā ir Laguna Cejar Čīles ziemeļos, bet pareizais laiks - oktobra sākums, tieši pēc Saules rieta. Fotogrāfam attēlā ir izdevies iemūžināt daudz debesu objektu. Spožais Mēness redzams zem Piena Ceļa loka. Virs…

Perseja Dubultkopa

Publicēts: 23.01.2014
Zvaigznēm nosētā ainava aizņem aptuveni 3,5 grādus (7 pilna Mēness diski) lielu apgabalu Perseja zvaigznājā. Uz leju un pa labi no attēla centra redzams pazīstamais vaļējo zvaigžņu kopu pāris - Perseja Dubultkopa (h un chi Persei). Labajā pusē ir NGC 869, bet kreisajā - NGC 884. Abas kopas atrodas aptuveni 7000 gaismas gadu attālumā. Tajās mājo par…

Galaktiku sadursme

Publicēts: 19.01.2014
Pēc daudziem miljardiem gadu būs palikusi vairs tikai viena galaktika no abām attēlā redzamajām. Līdz tam spirālveida galaktikas NGC 2207 un IC 2163 pamazām plosīs viena otru, radot matērijas plūsmas, sakarsētas gāzes mākoņus, putekļu joslas, ierosinās zvaigžņu dzimšanu un no galaktikām izmesto zvaigžņu straumes. Astronomi prognozē, ka lielākā galaktika…

M83 zvaigžņu straumes

Publicēts: 17.01.2014
Lielā, spožā un skaistā spirālveida galaktika M83 atrodas nieka 12 miljonu gaismas gadu attālumā ļoti garā Hidras zvaigznāja dienvidaustrumu galā. Latvijā šis zvaigznājs vislabāk vērojams pavasarī. Lai iegūtu šo attēlu, ir kombinēti dati no daudziem teleskopiem - Habla, Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT), Japānas Nacionālās…

Orions Spitzer izpildījumā

Publicēts: 15.01.2014
Tikai dažas kosmiskās ainavas ir tik populārās kā aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā esošais zvaigžņu dzimšanas apgabals, kas pazīstams kā Oriona miglājs. Mazliet netipisks ir šis infrasarkano staru diapazonā fotografētais attēls, kurš tapis ar Spitzer teleskopa palīdzību. Spožākais apgabals šajā attēlā ir jauno, masīvo un karsto zvaigžņu kopa, kas…

Kaijas miglājs

Publicēts: 11.01.2014
Plašais mirdzošas gāzes un putekļu mākonis Zemes astronomiem atgādina putnu. Tādēļ to dēvē par Kaijas miglāju, kas Zemes debesīs aizņem aptuveni 1,6 grādus lielu apgabalu. Miglājs meklējams netālu no Lielā Suņa zvaigznāja spožākās zvaigznes Sīriusa. Putna galvu veido putekļiem bagātais emisijas miglājs NGC 2327, kas dažkārt tiek dēvēts par Papagaiļa…

NGC 7293 jeb Gliemeža miglājs

Publicēts: 10.01.2014
Nieka 700 gaismas gadu attālumā Ūdensvīra zvaigznājā mirst Saulei līdzīga zvaigzne. Savas dzīves noslēgumā tā izveidojusi Gliemeža miglāju (NGC 7293), kas ir daudz pētīts planetārais miglājs. Attēlā, kura kopējā ekspozīcija ir 28,5 stundas, apvienotas fotogrāfijas, kas tapušas, izmantojot šaurjoslas filtrus. Ūdeņraža atomu esmisija iekrāsota sarkanos…

IC 410 "kurkuļi"

Publicēts: 9.01.2014
Attēlā redzams neliels salīdzinoši blāvā emisijas miglāja IC 410 fragments. Uz leju un pa labi no attēla centra redzami divi "kurkuļi". Mozaīka veidota no vairākiem attēliem, kas fotografēti caur šaurjoslas filtriem. Sēra atomu emisija iekrāsota sarkanā krāsā, ūdeņradis - zaļā un skābeklis zilā. Miglājs ieskauj jaunu zvaigžņu kopu NGC 1893, kuru daļēji…