Dzīvības oāze

Publicēts: 7.03.2014
Spožā Venēra un Piena Ceļš ir redzami virs mierīgās jūras. Zeme, no kuras redzama šī kosmiskā ainava, ir dzīvības oāze, kura atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigzni. Temperatūra un citi apstākļi uz mūsu planētas ir tieši tādi, lai šeit varētu pastāvēt šķidrs ūdens, kas tiek uzskatīts par vienu no noteicošajiem faktoriem dzīvības eksistencei. Venēra,…

NGC 1333 zvaigžņu putekļi

Publicēts: 6.03.2014
NGC 1333 ir atstarojošais miglājs, kurā dominējošo zilgano nokrāsu rada zvaigžņu gaisma, kas atstarojas apkārtējos putekļu mākoņos. Objekts atrodas aptuveni 1000 gaismas gadu attālumā Perseja zvaigznājā, liela molekulārā mākoņa malā. Sarkanīgie plankumi ir Herbiga-Haro objekti, plūsmas un mirdzošā gāze, kas liecina par jaunu zvaigžņu veidošanos putekļu…

Globulas Skrejošās Vistas miglājā

Publicēts: 5.03.2014
No šīs vistas olām reiz varētu izšķilties zvaigznes. Attēlā redzams emisijas miglājs IC 2944, kas tiek dēvēts par Skrejošās Vistas miglāju. Fotogrāfijā, kas tapusi Saidingspringsas observatorijā Austrālijā, izmantotās krāsas ataino miglāja ķīmisko sastāvu. Netālu no centra redzami tumšāki sakopojumi jeb Tekerija globulas. Šīs ir potenciālās zvaigžņu…

Saulriets uz Marsa

Publicēts: 2.03.2014
Kāds izskatītos saulriets uz Marsa? Lai to noskaidrotu, Marsa visurgājēja Spirit komanda 2005. gadā izmantoja izdevību un nofotografēja, kā Saule noriet aiz Guseva krātera malas. Krāsas ir nedaudz pastiprinātas, bet aptuveni tādu ainu redzētu arī cilvēka acs. Retinātajā atmosfērā esošie smalkie putekļi piešķir debesīm rūsgano toni, kā arī izkliedē zilo…

NGC 7331 un aiz tās

Publicēts: 1.03.2014
Lielā, brīnišķīgā spirālveida galaktika NGC 7331 tiek uzskatīta par Piena Ceļa līdzinieci. NGC 7331 meklējama aptuveni 50 miljonu gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā. Tā ir viena no retajām spožajām galaktikām, kas nav iekļuvusi 18.gadsimta astronoma Šarla Mesjē sastādītajā katalogā. Aptuveni 10 reizes tālāk atrodas fonā redzamās galaktikas.

Mēness satiek Rīta Zvaigzni

Publicēts: 27.02.2014
Šobrīd Venēra redzama vakaros, bet 2014. gada sākumā tā bija vērojama no rītiem. 26. februāra rītā tai pavisam tuvu atradās dilstoša Mēness sirpis. Āfrikas rietumos pirms Saules ausmas bija vērojams, kā Mēness aizklāj Venēru. Āzijā aizklāšana bija vērojama dienas laikā.

Putekļainais Sietiņš

Publicēts: 25.02.2014
Labi zināmā zvaigžņu kopa Plejādes jeb Sietiņš lēnām iznīcina attēlā redzamo putekļu un gāzes mākoni. Sietiņš ir spožākā vaļējā zvaigžņu kopa, kas ar neapbruņotu aci redzama ziemeļu puslodē rudens un ziemas periodā. Putekļu mākonis, kurā atrodas Plejādes, ir daļa no Goulda joslas, kas ir neparasts jaunu zvaigžņu veidošanās gredzens, kas ieskauj Saules…

Cassini šķērso Saturna gredzenu plakni

Publicēts: 23.02.2014
Ja tas ir Saturns, kur ir gredzeni? Kad 1612. gadā pazuda Saturna "piedēkļi", Galileo Galilejs nesaprata, kāpēc. Tā paša gadsimta nogalē noskaidrojās, ka "piedēkļi" ir gredzeni, kas pazūd tad, kad Zeme šķērso Saturna gredzenu plakni. Jāatceras, ka Saturna gredzeni ir ļoti plāni. Ne velti tie tiek salīdzināti ar žileti. Automatizētā zonde Cassini, kas…

M44: Siles zvaigžņu kopa

Publicēts: 22.02.2014
M44, kas atrodas nieka 600 gaismas gadu attālumā, ir viena no Saules sistēmai tuvākajām zvaigžņu kopām. To dēvē arī par Siles kopu. Zvaigznes tajā ir aptuveni 600 miljonus gadus vecas. Ņemot vērā zvaigžņu vecumu un pārvietošanās virzienu, tiek uzskatīts, ka Siles kopa un mums nedaudz tuvākās Hiādes Vērša zvaigznājā ir izveidojušās vienā molekulārajā…

Tarantula miglājs

Publicēts: 17.02.2014
Tas ir lielākais un sarežģītākais zvaigžņu veidošanās reģions mūsu galaktikas tuvējā apkārtnē. Šis milzīgais komplekss atrodas Lielajā Magelāna Mākonī. Tā ir neliela pundurgalaktika, kas atrodas Piena Ceļa gravtācijas ietekmes zonā. Kosmiskais "zirneklis" aizņem aptuveni 1000 gaismas gadu lielu apgabalu. Ja šis miglājs atrastos Oriona miglāja vietā,…