Oriona miglāja putekļainā apkārtne

Publicēts: 25.03.2014
Kas ieskauj Oriona miglāju? Putekļi, ļoti daudz putekļu. Oriona miglājs atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā. Tas ir viens no tuvākajiem aktīvajiem reģioniem, kurā veidojas jaunās zvaigznes. Putekļi veidojas masīvu, vēsu zvaigžņu atmosfēras ārējos slāņos, bet kosmosā tos nogādā spēcīgs daļiņu vējš. Trapeces un citas zvaigžņu kopas ieskauj putekļi.…

Orions un ziemeļblāzma Islandē

Publicēts: 24.03.2014
Ja redzi šādas debesis - fotografē! 2014.gada februārī Islandē kādam fotogrāfam izdevās iemūžināt krāšņos kāvus. Priekšplānā redzams stratovulkāns Ēraifajēkitls. Pa kreisi no ziemeļblāzmas aizkara redzams Oriona zvaigznājs. Ziemeļblāzmas rodas, kad no Saules nākošās lādētās daļiņas mijiedarbojas ar Zemes elektromagnētisko lauku. Tā rezultātā elektroni…

Marsa Chiaroscuro

Publicēts: 22.03.2014
Chiaroscuro jeb gaišstumšs ir mākslas izteiksmes veids, kad gleznā objektiem tika zīmēti ļoti kontrastējoši gaismas un ēnas apgabali. Rembrants ir viens no slavenākajiem šī paņēmiena pielietotājiem. Attēlā, kuru fotografējusi kosmiskā aparāta Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) augstas izšķirtspējas kamera HiRISE, redzam šādu kontrastējošo gaismas un…

Zvaigžņu ceļi virs Kapteiņa

Publicēts: 21.03.2014
Aiz aptuveni 900 metrus augstās Kapteiņa klints Josemitu Nacionālajā parkā slēpjas debesu ziemeļpols. Līnijas, kas veido apļus, kuru centrs atrodas debesu ziemeļpolā, atbilst zvaigznēm un citiem debesu objektiem. Savukārt taisnās līnijas, kuras šķērso attēlu, ir lidmašīnas. Spožās gaismas, kas redzamas uz granīta klints, ir klinšu kāpēju grupas ceļš,…

Zvaigžņu ceļi Arku Nacionālajā parkā

Publicēts: 17.03.2014
Kas noticis ar debesīm? Tēlaini izsakoties, laika un telpas deformācijas. Laikā tādēļ, ka vienā attēlā "saspiesta" 2,5 stundu gara ekspozīcija, atklājot zvaigžņu ceļus. Telpas deformācija notikusi tādēļ, ka tas, ko mēs redzam, ir 360 grādu panorāma, kas saspiesta, lai nebūtu tik gara pa horizontālo asi. Zvaigznes šķietami riņķo ap debesu ziemeļpolu…

Antenu galaktiku sadursme

Publicēts: 16.03.2014
Kraukļa zvaigznājā satikušās divas galaktikas. Zvaigznes parasti tiek cauri sveikā, kad saduras galaktikas, jo starp zvaigznēm ir lieli attālumi. Lēnās, simtiem miljoniem gadu ilgās sadursmes laikā vienas galaktikas gravitācija ietekmē otru galaktiku. Lai arī zvaigznes nesaskrienas, galaktikās esošā gāze un putekļi tomēr saduras. Milzīgie, tumšie molekulārie…

Polārā gredzena galaktika NGC 2685

Publicēts: 14.03.2014
NGC 2685 ir polārā gredzena galaktika. Tas ir rets galaktiku paveids, kur zvaigznes, gāze un putekļi veido gredzenus, kas riņķo perpendikulāri plakanajam galaktikas diskam. Neparasto izkārtojumu varēja radīt no garām lidojošas galaktikas "nozagtais" materiāls, tomēr novērojumi liecina, ka NGC 2685 gredzenveida struktūra ir visai sena un stabila. Dīvainā…

M63: Saulespuķes galaktika

Publicēts: 13.03.2014
M63 ir spoža spirālveida galaktika, kas redzama Medību Suņu zvaigznājā. Tā atrodas aptuveni 25 miljonu gaismas gadu attālumā. Majestātiskā Visuma sala, kuras šķērsizmērs ir aptuveni 100 000 gaismas gadi, ir pazīstama arī kā NGC 5055. Tas nozīmē, ka M63 ir aptuveni tikpat liela kā mūsu Piena Ceļš. M63 jeb Saulespuķes galaktikai raksturīgs spožs, dzeltens…

Rozetes miglāja sirdī

Publicēts: 11.03.2014
Rozetes miglāja sirdī atrodas spožu zvaigžņu kopa NGC 2244. Šīs zvaigznes no apkārtējās gāzes izveidojās tikai pirms dažiem miljoniem gadu. Attēla iegūšanai izmantoti šaurjoslas filtri, lai noteiktu konkrētu elementu klātbūtni - sēra atomi iekrāsoti sarkanīgos toņos, ūdeņraža zaļos un skābekļa zilos. Jauno zvaigžņu spēcīgais vējš un starojums ietekmē…

Caurums uz Marsa

Publicēts: 9.03.2014
Kā radies šis neparastais caurums uz Marsa? Tas tika atklāts 2011. gadā Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) augstas izšķirtspējas kameras (HiRISE) fotografētajā vulkāna Pavonis Mons nogāzes attēlā. Šķiet, ka tā ir alas ieeja. Cauri atverei krītošā gaisma izgaismo alas pamatni. Cauruma diametrs varētu būt aptuveni 35 metri, bet ala - aptuveni 20 metrus…