Oriona miglājs jeb M42

Publicēts: 8.04.2014
Lielais Oriona miglājs atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā milzīga molekulārā mākoņa malā tajā pašā Piena Ceļa galaktikas spirāles zarā, kurā mājo Saules sistēma. Šis ir viens no slavenākajiem zvaigžņu dzimšanas reģioniem, kas tumšās debesīs ir saskatāms pat ar neapbruņotu aci Oriona zvaigznājā. Mirdzošā gāze un putekļu mākoņi ieskauj jaunās…

Tīģera strīpas uz Encelada

Publicēts: 6.04.2014
Vai Encelada "tīģera strīpas" ir plaisas, kas stiepjas līdz iespējamajiem pazemes okeāniem? Caur šīm plaisām kosmosā plūst ledus daļiņas, radot mākoni virs Saturna pavadoņa dienvidpola, kā arī piedaloties Saturna E gredzena veidošanā. Pierādījumus notiekošajam sagādāja NASA kosmiskais aparāts Cassini, kas šobrīd atrodas Saturna sistēmā. Tā dēvētās "tīģera…

Mēness otrā pusē

Publicēts: 5.04.2014
Pret Zemi Mēness vienmēr ir vērsts ar vienu un to pašu pusi. Ilgu laiku Mēness otra puse bija noslēpumā tīta, bet tagad tās virsmu ir skatījušas gan automatizēto aparātu kameras, gan cilvēka acs. Attēlā, kurš veidots, izmantojot Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) datus, redzama krāteriem nosētā Mēness neredzamā puse. Mozaīku veido vairāk nekā 15 000…

Plīvura rietumu malā

Publicēts: 4.04.2014
Šie trauslie pavedieni ir mirdzoša gāze, kas Zemes debesīs meklējama Gulbja zvaigznājā. Attēlā redzama Plīvura miglāja rietumu daļa. Šis miglājs ir pārnovas atliekas, kas izveidojās, uzsprāgstot masīvai zvaigznei. Pašu pārnovu uz Zemes varēja novērot pirms aptuveni 5000 gadiem. Sprādziena vilnis brāžas cauri starpzvaigžņu videi, saspiežot tajā esošo…

NGC 2174 malā

Publicēts: 3.04.2014
Šī fantastiskā ainava atrodas NGC 2174 malā. Šis zvaigžņu veidošanās reģions atrodas ar miglājiem bagātajā Oriona zvaigznājā aptuveni 6400 gaismas gadu attālumā. Jaunās zvaigznes dzimst putekļu un gāzu mākoņos un ar savu spēcīgo starojumu iznīcina savu šūpuli. Zinātnieki uzskata, ka dažu miljonu gadu laikā gāzu un putekļu mākonis būs izklīdināts. Attēls…

Jo patiesajās krāsās

Publicēts: 30.03.2014
Dīvainākais pavadonis Saules sistēmā ir spilgti dzeltens. Attēlu, kas ataino Jo krāsās, kādās to uztvertu cilvēka acs, 1999.gada jūlijā fotografēja kosmiskais aparāts Galileo, kas riņķoja Jupitera sistēmā laika posmā no 1995. līdz 2003.gadam. Jo iekrāso sērs un izkusuši silikāti. Pavadoņa virsmu nepārtraukti atjauno aktīvais vulkānisms. Jupitera spēcīgā…

Piena Ceļš virs Paranālas

Publicēts: 29.03.2014
Agri rītausmā Piena Ceļš atradās tieši virs Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Paranālas observatorijas. Čīles Atakamas tuksneša skaidrās debesis un sausā atmosfēra ir ideāli apstākļi astronomiskajiem novērojumiem. ESO Paranālas observatorijas flagmanis ir Ļoti lielais teleskops (VLT). Attēlā redzami visu četru 8m lielo pamatvienību teleskopu kupoli.…

ESO 137-001 aplaupīšana

Publicēts: 28.03.2014
Spirālveida galaktika ESO 137-001 brāžas cauri masīvai galaktiku kopai Abell 3627, kas atrodas aptuveni 220 miljonu gaismas gadu attālumā. Attēlā, kas veidots, kombinējot Habla un Čandras teleskopu datus, redzamas arī spožās Piena Ceļa zvaigznes Dienvidu Trīsstūra zvaigznājā. Spirālveida galaktikas ātrums ir aptuveni 7 miljoni km/h. Galaktikas gāze…

Stefana Kvintets plus viena

Publicēts: 27.03.2014
Attēlā, kura veidošanā izmantoti dati no Habla un Subaru teleskopiem, redzama pirmā identificētā kompaktā galaktiku grupa - Stefana Kvintets. Lai arī attēla centrā redzamas piecas lielāka izmēra galaktikas, tikai četras no tām ir savstarpēji saistītas. Stefana Kvintets atrodas aptuveni 300 miljonu gaismas gadu attālumā. Stefana Kvintetam nepiederošā…

M78 un atstarojošie putekļu mākoņi

Publicēts: 26.03.2014
Oriona zvaigznājā redzamo M78 un citus spožos atstarojošos miglājus raksturo maigi zils mirdzums un tumši putekļu mākoņi. Tie ne tikai absorbē gaismu, bet arī atstaro apkārtējo spožāko zvaigžņu zilgano gaismu. Attēla centrā redzams M78, bet pa kreisi no tā nedaudz blāvākais NGC 2071. M78 šķērsizmērs ir aptuveni 5 gaismas gadi. Šo miglāju iespējams saskatīt…