Mesjē 5 Habla skatījumā

Publicēts: 25.04.2014
"Brīnišķīgs miglājs atklāts starp Balansu (Libra) un Čūsku (Serpens)..." tā sākas 18. gadsimta astronoma Šarla Mesjē slavenā miglāju un zvaigzņu kopu kataloga piektais ieraksts. Lai arī Šarlam Mesjē šis objekts izskatījās izplūdis, apaļš un bez zvaigznēm, īstenībā M5 ir lodveida zvaigžņu kopa, kurā mājo vairāk nekā 100 000 zvaigžņu, kas satilpušas aptuveni…

100 miljons gadu pēc tikšanās

Publicēts: 23.04.2014
Šo deformēto galaktiku pāri, kas pazīstams kā Arp 81, mēs no Zemes redzam tādu, kāds tas bija aptuveni 100 miljons gadus pēc savstarpējās mijiedarbības. Gravitācijas spēku izraisītais haoss ietver deformētas gāzu un putekļu plūsmas, aktīvu jaunu zvaigžņu veidošanos un garas zvaigžņu astes, kas stiepjas simtiem tūkstošiem gaismas gadus tālu. Pa kreisi…

Masīvā spirālveida galaktika NGC 2841

Publicēts: 21.04.2014
Šī ir ļoti masīva galaktika. Spirālveida galaktika NGC 2841 atrodas nieka 46 miljonu gaismas gadu attālumā Lielā Lāča zvaigznājā. Mēs redzam spoži dzeltenu kodolu un putekļainu un blīvu disku, kas nosēts ar nelieliem, rozā nokrāsas zvaigžņu veidošanās reģioniem un zilganām jaunu zvaigžņu kopām. NGC 2841 diametrs ir aptuveni 150 000 gaismas gadi. Tā…

Kepler-186f

Publicēts: 19.04.2014
Planēta Kepler-186f ir Zemes izmēra planēta, kas riņķo ap zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Planētu apgaismo un apsilda vēss, blāvs M klases punduris, kura masa ir aptuveni uz pusi mazāka kā Saules masa. Zvaigzne atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. M klases punduri ir visbiežāk sastopamās zvaigznes, kas sastāda aptuveni 70%…

Spika, Marss un Mēness

Publicēts: 16.04.2014
2014.gada 15.aprīlī vairāk kā stundas garumā bija vērojams pilns Mēness aptumsums. Mēness sarkanīgie toņi kontrastē ar Jaunavas zvaigznāja spožākās zvaigznes Spikas zilgano nokrāsu. Spožāks un vairāk pieskaņojies Zemes ēnas klātajam Mēnesim ir Marss, kas atrodas aptuveni 10 grādu attālumā pa labi. Attēls lieliski ilustrē vienu no pēdējā laika populārākajiem…

Tesmeņveidīgie mākoņi virs Nebraskas

Publicēts: 15.04.2014
Parasti mākoņu apakšējā daļa ir taisna. Mitrajam un siltajam gaisam ceļoties augšup, tas atdziest un kondensējas, veidojot ūdens pilienus noteiktā augstumā pie noteiktas temperatūras. Lielākoties šis slānis ir vienādā augstumā, tādejādi mākoņa apakša ir taisna. Tomēr dažkārt, jo īpaši negaisa frontes tuvumā, kur novērojama gaisa turbulence, var veidoties…

Snuķis bez ziloņa

Publicēts: 14.04.2014
Kas tas par briesmoni, kas redzams IC 1396 reģionā? Šis tumšais veidojums, kas pazīstams arī kā Ziloņa Snuķa miglājs, ir veidots no putekļiem un gāzes. Lai arī tumšais stāvs kādam var šķist aizdomīgs un biedējošs, īstais briesmonis ir jauna zvaigzne, kas atrodas Ziloņa Snuķa miglāja resnākajā galā. Protams, šī zvaigzne no Zemes atrodas tik tālu, ka…

Saturns tērpies zeltā un zilā

Publicēts: 13.04.2014
Kādēļ Saturna viena daļa izskatās zilgana? Aptuveni tāds izskatītos gredzenotais milzis, ja uz to lūkotos cilvēks, kurš atrastos kosmosa kuģī netālu no Saturna. Fotogrāfijas autors ir NASA kosmiskais aparāts Cassini. Saturna iespaidīgie gredzeni izskatās kā plāna, horizontāla līnija, bet to mestās ēnas atklāj sarežģīto struktūru. Aptuveni 500 kilometrus…

Krusti un mākoņi virs Haleakala

Publicēts: 12.04.2014
Esiet sveicināti fantastiskajā ainavā, kas tapusi vairāk nekā 3000 metru augstumā Haleakala kalnā Havaju salās. Zemāk redzams mākoņu slānis, virs kuras plešas zvaigžņotās debesis ar Piena Ceļa loku. Kreisajā pusē starp Piena Ceļa putekļu mākoņiem un miglājiem saskatāms Ziemeļu Krusts jeb daļa no Gulbja zvaigznāja. Savukārt pa labi, tik tikko virs horizonta…

Marss opozīcijā

Publicēts: 11.04.2014
2014. gada 8. aprīlī Marss atradās opozīcijā, bet jau 11. aprīlī tas atradās vistuvāk Zemei. Sarkanā planēta togad bija redzama Jaunavas zvaigznājā. Opozīcija ir laiks, kad Marss vislabāk izskatās teleskopā. Attēls, kurā redzams Marss, fotografēts ar 16'' teleskopu. Augšdaļā labi redzama ziemeļu polārā cepure, bet tuvāk ekvatoram mākoņi - tur ūdens…