Satelītu stacija un dienvidu puslodes debesis

Publicēts: 31.05.2014
Šajā attēlā redzamas dienvidu puslodes debesis netālu no ostas pilsētas Hobartas (Austrālija). Centrālo vietu šeit aizņem Tasmānijas Zemes Resursu satelītu stacija, kas tika izmantota Zemes novērošanas satelītu signālu uztveršanai, piemēram NASA MODIS un SeaWiFS. 2011.gadā stacija tika slēgta. Joprojām dienvidu puslodes debesīs ir redzams Piena Ceļš…

Planetārais miglājs Abell 36

Publicēts: 30.05.2014
Kādas Saulei līdzīgas mirstošas zvaigznes "pēdējais sveiciens" atrodas aptuveni 800 gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā. Abell 36 šķērsizmērs ir aptuveni 1,5 gaismas gadi. Centrā esošā zvaigzne nomet atmosfēras ārējos slāņus, saraujas un kļūst karstāka, pamazām pārtapdama baltajā pundurī. Šīs zvaigznes virsmas temperatūra ir aptuveni 73 000 K.…

Omega Centauri miljons zvaigžņu

Publicēts: 29.05.2014
Lodveida zvaigžņu kopa Omega Centrauri, kas pazīstama arī kā NGC 5139, atrodas 15 000 gaismas gadu attālumā. Apgabalā, kura diametrs ir aptuveni 150 gaismas gadi, mājo aptuveni 10 miljoni zvaigžņu, kuras ir vecākas nekā Saule. Tā ir spožākā un lielākā no aptuveni 200 lodveida zvaigžņu kopām, kuras atrodas Piena Ceļa halo. Lai arī lielākajā daļā kopu…

Konusa miglājs no Habla

Publicēts: 28.05.2014
Milzīgajā putekļu un gāzu stabā, kas pazīstams kā Konusa miglājs, veidojas zvaigznes. Šis tumšais miglājs ietilpst spožā zvaigžņu veidošanās reģionā NGC 2264, kas savukārt meklējams Vienradža zvaigznājā. Blīvais putekļu un gāzu konuss ir aptuveni 7 gaismas gadus garš bet attēlā mēs redzam 2,5 gaismas gadu garo augšdaļu. Tas ir aptuveni puse no attāluma,…

Zvaigžņu fabrika M17

Publicēts: 27.05.2014
Kas notiek šī miglāja centrā? Zvaigžņu vēja un starojuma veidota zvaigžņu fabrika M17 atrodas aptuveni 5500 gaismas gadu attālumā ar miglājiem bagātajā Strēlnieka zvaigznājā. Attēla tapšanā izmantoti gan kosmisko, gan uz Zemes esošo teleskopu iegūtie dati. Mesjē kataloga 17. objekts ir pazīstams arī kā Omega vai Gulbja miglājs.

NGC 6164 blāvais halo

Publicēts: 22.05.2014
Brīnišķīgo emisijas miglāju NGC 6164 ir radījusi reta, karsta un spoža O klases zvaigzne, kas ir aptuveni 40 reizes masīvāka nekā Saule. Zvaigzne ir 3 līdz 4 miljonus gadus veca. Pēc aptuveni 3 līdz 4 miljoniem gadu masīvā zvaigzne beigs pastāvēt, uzsprāgstot kā pārnova. Miglājam, kura izmērs ir aptuveni 4 gaismas gadi, ir bibolāra struktūra. NGC 6164…

M61 centrā

Publicēts: 20.05.2014
M61 ir šķērsotā spirālveida galaktika, kas atrodas netālajā Jaunavas galaktiku kopā. Šajā galaktikā mēs labi redzam spirālveida galaktikas galvenās iezīmes - spirāles zarus, centrālo šķērsi, putekļu joslas un jauno zvaigžņu sakopojumus. M61 jeb NGC 4303 ir līdzīga Piena Ceļa galaktikai. 1779.gadā to vienas dienas laikā to atklāja divi astronomi, bet…

Voyager 1 mantojums

Publicēts: 18.05.2014
Par ko pārvērtīsies Jupitera Lielais Sarkanais plankums? Kopš 1930.gadiem tas sarūk. Dažu pēdējo gadu laikā Lielais Sarkanais plankums samazinās īpaši strauji. Milzīgā viesuļvētra, kuras diametrs ir lielāks nekā Zeme, novērota jau vairākus simtus gadu. Līdzīgi kā daudzi citi astronomiski fenomeni, arī Lielo Sarkano plankumu cilvēki nedz paredzēja, nedz…

Jupiters un Lielais Sarkanais plankums

Publicēts: 17.05.2014
Milzu planēta Jupiters ir Saules sistēmas lielākā planēta, kuras masa 320 reizes pārsniedz Zemes masu. Jupiters ir pazīstams arī ar Lielo Sarkano plankumu, kas labi redzams šajā attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu. Lai arī šī vētra ir milzīga, ir konstatēts, ka pēdējā laikā tā sarūk. Pēdējie mērījumi liecina, ka Lielā Sarkanā plankuma diametrs…

Voyager Neptūns

Publicēts: 15.05.2014
1989.gada 25.augustā Voyager 2 atradās vistuvāk Neptūnam. Tas ir vienīgais kosmiskais aparāts, kas pielidojis pēdējai planētai tik tuvu. Izmantojot iegūtos datus un attēlus, ir izveidota šī aina, kurā redzama milzu planēta, tās lielakais pavadonis Tritons un tikko jaušamie gredzeni, kas apjož Neptūnu. Planētas dienvidpolu ieskauj mākoņu gredzens. Tieši…