M6: Taureņa kopa

Publicēts: 3.09.2014
Dažiem M6 kontūras atgādina taureni ar izplestiem spārniem. Vaļējā zvaigžņu kopa M6 jeb NGC 6405 atrodas aptuveni 2000 gaismas gadu attālumā Skorpiona zvaigznājā. Tās šķērsizmērs ir aptuveni 20 gaismas gadi. Lai arī lielākā daļa M6 zvaigžņu ir jaunas un karstas, spožākā kopas zvaigzne ir oranžīga. M6 zvaigžņu vidējais vecums ir aptuveni 100 miljons…

Burvja miglājs

Publicēts: 29.08.2014
Vaļējā zvaigžņu kopa NGC 7380 joprojām slēpjas starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonī, kas tiek dēvēts par Burvja miglāju. Tas meklējams Cefeja zvaigznājā aptuveni 8000 gaismas gadu attālumā. NGC 7380 ir salīdzinoši jauna zvaigžņu kopa. Tiek lēsts, ka zvaigznes tur sāka veidoties pirms aptuveni 4 miljoniem gadu. Izmantojot Habla teleskopa paleti, ar…

Mesjē 20 un 21

Publicēts: 28.08.2014
Brīnišķīgais Trīsdaļu (Trīskāršais) miglājs, pazīstams arī kā M20, ir viegli atrodams pat nelielā teleskopā Strēlnieka zvaigznājā. Tas atrodas aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā. Attēlā ir iekļuvis vēl viens Mesjē kataloga objekts - vaļējā zvaigžņu kopa M21. M20 ir viens no jaunākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem, aptuveni 300 000 gadi ir pagājuši,…

Arp 188 un Kurkuļa Aste

Publicēts: 25.08.2014
Kāpēc šai galaktikai ir tik gara aste? Kosmiskajā ainavā, kurā izmantoti attēli no Habla teleskopa arhīva, uz daudzo galaktiku fona izceļas Kurkuļa galaktika jeb Arp 188, kas ir deformēta spirālveida galaktika aptuveni 420 miljonu gaismas gadu attālumā Pūķa zvaigznājā. Tās garā aste ir aptuveni 280 tūkstošu gaismas gadu gara. Tajā redzamas vairākas…

Lagūnas miglāja centrā

Publicēts: 20.08.2014
Lagūnas miglāja centrā notiek aktīva zvaigžņu veidošanās. Spēcīgie zvaigžņu vēji un intensīvais starojums pārveido apkārtējos gāzu un putekļu mākoņus. Netālu esošā spožā zvaigzne Herschel 36 izgaismo šo apgabalu. Aiz biezajiem putekļu mākoņiem slēpjas jaunās zvaigznes. Lagūnas miglājs, kas pazīstams arī kā M8, atrodas aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā…

Zvaigžņu ceļi virs Indonēzijas

Publicēts: 18.08.2014
Miera nav nedz debesīs, nedz uz Zemes. Tālumā redzams izverdošais Semeru vulkāns, priekšplānā tvaiki, kas nāk no Bromo vulkāna krātera un saplūst ar miglu, zem kuras iezīmējas ceļu un apdzīvoto vietu gaismas. Tas viss atrodas uz Zemes, Indonēzijā. Debesīs zvaigznes met lokus ap debesu dienvidpolu, attēla labajā pusē var pamanīt meteora atstāto švīku.…

Gredzeni ap Gredzena miglāju

Publicēts: 13.08.2014
Gredzena miglājs ir viens no populārākajiem apskates objektiem pat nelielu teleskopu īpašniekiem, bet ļoti daudz no šī objekta nav iespējams ieraudzīt, ja lūkojaties caur teleskopu. Centrālā gredzena šķērsizmērs ir aptuveni viens gaismas gads, bet šajā ilgas ekspozīcijas kompozīcijā, kas tapusi, apkopojot datus no dažādiem teleskopiem, mirdzošās gāzes…

Spirālveida galaktika NGC 6744

Publicēts: 8.08.2014
Lielā, brīnišķīgā spirālveida galaktika NGC 6744 ir lielāka nekā Piena Ceļš. Tās šķērsizmērs ir 175 000 gaismas gadi. NGC 6744 atrodas aptuveni 30 miljonu gaismas gadu attālumā dienvidu puslodē redzamajā Pāva zvaigznājā. Galaktikas dzeltenīgajā kodolā dominē vecās un vēsās zvaigznes. Savukārt spirāles zari ir nosēti ar jaunu zvaigžņu kopām un sarkanīgajiem…

Saturna mākoņos

Publicēts: 6.08.2014
2012.gada nogalē Cassini nofotografēja Saturna ziemeļpolu, kuru apspīd Saules gaisma. Īpaši iekrāsotajā attēlā sarkanīgos toņos redzami zemie mākoņi, bet zaļganos - augstie mākoņi. Saturna ziemeļpola viesuļvētra ir redzama tumši sarkanā krāsā. Tas ir aptuveni 2000 km liels atmosfēras veidojums. Vēja ātrums ziemeļpola viesuļvētras malā ir aptuveni 500…

Gaismas spēles Encelada geizeros

Publicēts: 4.08.2014
Ūdens tvaika un ledus geizerus uz Encelada NASA automatizētais kosmiskais aparāts Cassini atklāja 2005.gadā. Vadošā hipotēze vēsta, ka to avots varētu būt zemledus jūra, bet kāda cita norāda, ka ūdens tvaiku un ledus geizeru avots varētu būt kušanas procesi uz pašām plaisu sienām, kuri rodas Saturna gravitācijai deformējot pavadoni. Attēlā priekšplānā…