#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Rio naktī

Rio naktī (901/0)


Publicēts: 20.06.2014
Naksnīgajā ainavā mēs lūkojamies rietumu horizonta virzienā pāri Riodežaneiro pilsētai, kas šobrīd ir kļuvusi par Vasaras Olimpisko spēļu galvaspilsētu. Pilsētas gaismas ļauj ieraudzīt tikai spožākās zvaigznes. Ja uzmanīgi palūkosieties, pamanīsiet debesu ekvatoru. Papildus zvaigžņu ceļiem attēlā redzamas gan lidmašīnu, gan helikopteru gaismu atstātās…
NGC 6334: Kaķa Ķepas miglājs

NGC 6334: Kaķa Ķepas miglājs (821/0)


Publicēts: 18.06.2014
Attēlā redzamais Kaķa Ķepas miglājs (NGC 6334) meklējams Skorpiona zvaigznājā aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā. Dažkārt tas tiek dēvēts arī par Lāča Ķetnas miglāju. Pēdējo dažu miljonu gadu laikā tur ir piedzimušas zvaigznes, kuru masa aptuveni desmit reizes pārsniedz Saules masu.
Tarantula zona

Tarantula zona (895/0)


Publicēts: 12.06.2014
Tarantula miglāja šķērsizmērs ir vairāk nekā 1000 gaismas gadi. Tas ir milzīgs zvaigžņu veidošanās reģions Lielajā Magelāna Mākonī (LMM). LMM ir pundurgalaktika, kas atrodas salīdzinoši tuvu Piena Ceļam. Tarantula miglāja iespaidīgākais objekts ir jaunu, masīvu zvaigžņu kopa R136, kuras starojums liek mirdzēt gāzu un putekļu mākoņiem. Lai ieraudzītu…
Divas galaktikas virs Jaunzēlandes

Divas galaktikas virs Jaunzēlandes (854/0)


Publicēts: 11.06.2014
Šķiet, ka attēlā redzamā antena uzsākusi galaktikas pārraidi. Lai arī šāda izskata viļņus no radioantenas nevar raidīt, šos instrumentus var veiksmīgi izmaintot, lai uztvertu signālus no tuvām un tālām galaktikām. Radioviļņi sniedz informāciju gan par mūsu pašu galaktikas objektiem, gan par procesiem tālākās galaktikās, piemēram, Lielajā un Mazajā Magelāna…
Kas tā par gaismiņu debesīs?

Kas tā par gaismiņu debesīs? (2185/2)


Publicēts: 9.06.2014
Kas tā par gaismiņu debesīs? Iespējams, ka šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Atbildi var rast, uzdodot precizējošus jautājumus. Piemēram, vai tā mirgo, vai tā kustas? Ja tā, tad, visticamāk, gaismiņa pieder lidmašīnai. Ja gaismiņa nemirgo un nekustas, bet atrodas tuvu horizontam, tā varētu būt planēta. Iespējams šī shēma palīdzēs tev…
Dārgakmeņu lādīte

Dārgakmeņu lādīte (789/0)


Publicēts: 8.06.2014
Dārgakmeņi tik spoži nemirdz. To spēj tikai zvaigznes.Vaļējā zvaigžņu kopā NGC 290 redzamas dažāda spožuma un krāsu zvaigznes. Šī tipa kopām raksturīgas jaunākas, zilākas zvaigznes, atšķirībā no lodveida zvaigžņu kopām, kurās mājo arī daudz lielāks skaits spīdekļu. NGC 290 atrodas aptuveni 200 000 gaismas gadu attālumā no Zemes, Piena Ceļa pavadoņgalaktikā…
M16 un Ērgļa miglājs

M16 un Ērgļa miglājs (803/0)


Publicēts: 7.06.2014
Aptuveni 2 miljonus gadus veco vaļējo zvaigžņu kopu M16 ieskauj putekļu un mirdzošas gāzes mākoņi, kas pazīstami kā Ērgļa miglājs. Fotogrāfijas centrā redzami putekļu stabi, kuri tiek dēvēti arī par Radīšanas Pīlāriem. Tos vairākkārt ir fotografējis Habla teleskops. Tie ir vairāku gaismas gadu gari un tajos veidojas jaunas zvaigznes, kuru starojums…
Zaļais stars

Zaļais stars (1262/0)


Publicēts: 4.06.2014
Daudzi domā, ka tas ir mīts. Citi domā, ka tas pastāv, bet nav zināms, kā tas rodas. Daži lepojas, ka ir to redzējuši. Tas ir Saules zaļais stars. Tas tiešām pastāv un tā izcelsme ir labi zināma. Dažkārt, Saulei pazūdot aiz horizonta, tās pēdējais "stars" izskatās zaļš. Šis efekts visbiežāk ir novērojams vietās ar zemu un tālu horizontu. Zaļais stars…
Kaķa Acs halo

Kaķa Acs halo (933/0)


Publicēts: 1.06.2014
Kaķa Acs miglājs (NGC 6543) ir viens no slavenākajiem planetārajiem miglājiem. Visbiežāk attēlos redzam simetrisko centrālo reģionu, kas šajā plaša lauka fotogrāfijā šķiet pavisam niecīgs. Vairāk nekā trīs gaismas gadus plašs gāzu halo ieskauj savērpto centrālo miglāju. Tiek uzskatīts, ka planetārais miglājs ir Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves pēdējais…
Satelītu stacija un dienvidu puslodes debesis

Satelītu stacija un dienvidu puslodes debesis (793/0)


Publicēts: 31.05.2014
Šajā attēlā redzamas dienvidu puslodes debesis netālu no ostas pilsētas Hobartas (Austrālija). Centrālo vietu šeit aizņem Tasmānijas Zemes Resursu satelītu stacija, kas tika izmantota Zemes novērošanas satelītu signālu uztveršanai, piemēram NASA MODIS un SeaWiFS. 2011.gadā stacija tika slēgta. Joprojām dienvidu puslodes debesīs ir redzams Piena Ceļš…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE